Lasīšanas laiks: 3 min
2025. gada 5. decembrī Valmiermuižā Vidzemes plānošanas reģions pulcēja bioekonomikas un aprites ekonomikas jomas pārstāvjus uz sanāksmi, kurā tika izvērtēts projekta 3F GREEN MODEL līdzšinējais darbs un pārrunātas iespējas integrēt projekta rezultātus reģiona attīstības programmas pilnveidē. Sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā bioekonomikas un aprites ekonomikas principi var stiprināt reģiona attīstību, fokusējoties uz lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoriem, kur aprites risinājumi sniedz būtisku pienesumu resursu izmantošanas efektivitātei un ilgtspējīgai saimniekošanai, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Starp dalībniekiem bija pārstāvji no VAS “Latvijas valsts meži”, Agroresursu un ekonomikas institūta, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, bioloģiskajām saimniecībām, meža īpašnieku organizācijām un Vidzemes pašvaldībām. Šāds sastāvs nodrošināja daudzpusīgu skatījumu, apvienojot praktisko pieredzi, pētniecisko kompetenci un publiskā sektora redzējumu par reģiona attīstības virzieniem.
Projekta eksperte Liene Klišāne prezentēja priekšlikumus, kas sagatavoti Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas pilnveidei, balstoties uz 3F GREEN MODEL rezultātiem. Priekšlikumi paredz pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgākiem saimniekošanas modeļiem. Tie ietver ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veidošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, resursu atkārtotu izmantošanu un sadarbības stiprināšanu starp uzņēmumiem, pašvaldībām un zinātniskajām institūcijām.
Sanāksmē tika pārrunātas labās prakses, kas projekta ietvaros apzinātas Vidzemē un citviet Eiropā un iekļautas starptautiskajā Interreg Europe labo prakšu portālā. No Latvijas iesniegtās četras prakses starptautiskā līmenī izvērtētas kā piemērotas pārnesei arī uz citiem reģioniem Eiropā. Ekspertu apstiprinājumu jau ieguvušas divas: Gaujas Nacionālā parka Bioreģions kā sadarbības modelis resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un LVMI “Silava” izstrādātie augsnes uzlabošanas risinājumi, kuros izmantoti koksnes pelni un kūdras blakusprodukti. Vides risinājumu institūta pieeja ēterisko eļļu destilācijas atlikumu izmantošanai un Latvijas valsts mežu prakse par cirsmu atlikumu nodošanu iedzīvotājiem vēl gaida ekspertu gala izvērtējumu. Šīs iniciatīvas parāda, kā bioloģiskie resursi un blakusprodukti var tikt izmantoti ilgtspējīgāk, veicinot aprites un bioekonomikas attīstību Vidzemē.
Tika apskatītas arī ārvalstīs apzinātās prakses. Īrijas piemēri parāda valsts atbalsta nozīmi industriālās simbiozes attīstībā un pārtikas pārpalikumu izmantošanā jaunu produktu radīšanā. Savukārt Ungārijas pieredze sniedz ieskatu decentralizētā bioatkritumu pārstrādē un tehnoloģijās, kas bioloģiskos resursus pārvērš augstākas pievienotās vērtības produktos. Šie piemēri rosināja diskusiju par to, kā līdzīgas pieejas varētu piemērot Vidzemes reģionā.
Sanāksmē tika prezentēti projekta ietvaros veikto aptauju rezultāti par Eiropas zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecības, lopkopības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēm Vidzemē. Aptaujas rezultāti liecina, ka Vidzemes uzņēmēji kopumā atbalsta vides prasību ieviešanu, taču to praktiskai īstenošanai nepieciešamas investīcijas un papildu zināšanas par jaunām tehnoloģijām, kas šobrīd bieži vien ir nepietiekamas.
Diskusiju laikā, strādājot tematiskajās darba grupās, tika aktualizēts jautājums par to, kā Vidzemē tiek mērīts progress aprites un bioekonomikas jomā. Vairāki dalībnieki norādīja, ka patlaban izmantotie rādītāji galvenokārt balstās uz vispārīgiem statistikas datiem, kas ne vienmēr ļauj novērtēt konkrētus ieguldījumus, piemēram, bioloģisko atkritumu pārstrādē, ilgtspējīgā būvniecībā vai resursu efektīvā izmantošanā. Darba grupu diskusijās izskanēja priekšlikumi izstrādāt rādītāju kopumu, kas būtu precīzāk pielāgots reģiona vajadzībām un balstītos jau pieejamajās datu bāzēs.
Dalībnieki atzina, ka Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā noteiktie mērķi ir atbilstoši, taču nepieciešama ciešāka sadarbība ar nozares organizācijām un uzņēmumiem, lai rīcību sadaļa precīzāk atspoguļotu praktiskos izaicinājumus lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un bioresursu pārstrādē. Projekta 3F GREEN MODEL laikā izveidotais sadarbības tīkls kalpo kā nozīmīga platforma regulārai informācijas apmaiņai, jaunu pieeju izmēģināšanai un sagatavošanās darbiem nākamajam plānošanas periodam.
Sanāksmes noslēgumā tika iezīmēti turpmākie soļi līdz projekta noslēgumam 2026. gada rudenī. Līdz tam paredzēta vēl viena tikšanās ar nozares pārstāvjiem un pieredzes apmaiņas vizīte, kurā plānots apskatīt jaunākās bioekonomikas iniciatīvas Vidzemē. Iegūtā informācija tiks izmantota reģiona attīstības programmas pilnveidei un nākamo rīcību definēšanai aprites un bioekonomikas attīstības jomā.
