Valmieras Ziņas

Aptauja: 46% Latvijas iedzīvotāju nejūtas finansiāli aizsargāti

Lasīšanas laiks: 4 min

“SEB bankas” aptauja visās trīs Baltijas valstīs veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Atbilstoši aptaujas rezultātiem, visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināti ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tāpat lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā vienam mēnesim.

Runājot par ienākumu nepietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi var pat novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu, piemēram, ledusskapi vai televizoru. Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija mazliet uzlabojusies – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegādāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei.

Lielākā aptaujāto daļa, kas norāda, ka to ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, ir iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, iedzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie. Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tādas dārgas lietas kā, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko vēlas.

Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo “no rokas mutē” (7%). Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu, izņemot dārgas lietas – jaunu auto, vasarnīcu vai mājokli, un tikai 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.

“SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka, neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksa visā Baltijā ir palielinājusies, piemēram, Latvijā par 8,7%, Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība šogad pieaugusi no 41% pērn uz 46% 2017.gadā.

Pēc Škapara teiktā, vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju ir sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. “Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces,” skaidroja Škapars.

Viņš uzsvēra, ka no aptaujas laikā veiktajiem secinājumiem, draudošākais ir tas, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem.

“Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka – 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār,” sacīja Škapars.

Viņš atzina, ka uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība – izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais “drošības spilvens”. aldes loceklis uzsvēra, ka, lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā.

Aptauja veikta 2017.gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja Ķīmisko ekspertīžu nodaļas vecākais tiesu eksperts Profesijas kods – 261903 Vispārējie darba pienākumi: veikt dažādu vielu ķīmisko izpēti, izmantojot gāzu hromatogrāfijas metodes u.c. analītiskās ķīmijas metodes; piedalīties kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanā; izstrādāt metožu projektus, veikt metožu validēšanu; savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas.  Amata pildīšanai nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze: akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ķīmijas jomā; pieredze laboratorijas darbā; iepriekšēja darba pieredze ar gāzu hromatogrāfijas iekārtām tiks uzskatīta par priekšrocību; labas iemaņas darbā ar datoru – MS Word, MS Excel, darbības interneta vidē; teicamas valsts valodas zināšanas, vēlamas svešvalodu zināšanas; spēju strādāt komandā un komunikācijas prasmes; labas analītiskās spējas, augsta atbildības sajūta, precizitāte un orientācija uz rezultātu sasniegšanu. Piedāvājam: stabilu un interesantu darbu; sakārtotu darba vidi; sociālo garantiju sistēmu; apmācības un pieredzējušu ekspertu konsultācijas; draudzīgu kolektīvu; veselības apdrošināšanu; mēnešalgu 1878 EUR -1965 EUR (bruto).Pieteikšanās termiņš – 2025.gada 20.novembris Darba vietas adrese: Valmiera, Dārza iela 2a (1 vakance) Pretendentiem uz e-pasta adresi cv@vp.gov.lv sūtīt: - motivētu pieteikuma vēstuli; - dzīves un darba gājuma aprakstu (Curriculum Vitae); - izglītību apliecinošu dokumentu kopiju/-as. Papildu informācija pa tālruni – 67208405 Mēs augstu novērtējam katru pieteikumu, bet lūdzam ņemt vērā, ka sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz pārrunām. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Valsts policija informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs pretendentu atlases norisi un iesūtot CV un pieteikuma vēstuli, persona piekrīt tās datu apstrādei personāla atlases vajadzībām; 2) iepriekš minētās Jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts policija, kontaktinformācija: Čiekurkalna 1.līnija 1,k-4, Rīga, LV-1026. Profesija: VECĀKAIS TIESU EKSPERTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Dārza iela 2A, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Drošība / Glābšanas dienesti / Aizsardzība Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2025-11-20 Kontaktpersona: Ilona Bušere

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Vidzemes ekspertu nodaļas inspektors kriminālists (apmācību periodā inspektors kriminālists kandidāts) Profesijas kods – 335515 Vispārējie darba pienākumi: piedalās procesuālo darbību veikšanā un izbrauc uz notikuma vietu apskatēm, kur veic darbības procesa virzītāja uzdevumā. Amata pildīšanai nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze: pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā noteiktajām prasībām; “B” kategorijas autovadītāja apliecība, bez ierobežojuma koda un vismaz trīs gadus ilgs “B” kategorijas autovadītāja stāžs. Piedāvājam: stabilu un interesantu darbu; aktīvi piedalīties noziedzības apkarošanā; sociālās garantijas atbilstoši Valsts policijas noteikumiem; profesionālās izaugsmes iespējas, dalība apmācībās un konferencēs; darbs komandā ar pieredzējušiem un atsaucīgiem kolēģiem; mēnešalgu 1421 EUR -1648 EUR (bruto). Darba vietas adreses: - Valmierā, Dārza 2a; - Gulbene, Gaitnieku 2a Pieteikšanās termiņš – 2025.gada 20.novembris Pretendentiem uz e-pasta adresi cv@vp.gov.lv sūtīt: - motivētu pieteikuma vēstuli; - dzīves un darba gājuma aprakstu (Curriculum Vitae); - izglītību apliecinošu dokumentu kopiju/-as. Papildu informācija pa tālruni – 64201342 un www.ekspertize.vp.gov.lv Mēs augstu novērtējam katru pieteikumu, bet lūdzam ņemt vērā, ka sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz pārrunām. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Valsts policija informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs pretendentu atlases norisi un iesūtot CV un pieteikuma vēstuli, persona piekrīt tās datu apstrādei personāla atlases vajadzībām; 2) iepriekš minētās Jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts policija, kontaktinformācija: Čiekurkalna 1.līnija 1,k-4, Rīga, LV-1026. Profesija: INSPEKTORS – KRIMINĀLISTS (IEKŠLIETU JOMĀ) Darba vietas adrese: LATVIJA, Dārza iela 2A, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Drošība / Glābšanas dienesti / Aizsardzība Pieteikto vietu skaits: 2 Aktuāla līdz: 2025-11-20 Kontaktpersona: Ilona Bušere

Mūsu partneri