Valmieras Ziņas

Savs mājoklis katrai ģimenei – utopija vai mērķtiecīga darba rezultāts?

Lasīšanas laiks: 5 min

Rīgā mājokļu pieejamība pērn bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū, liecina “Swedbank” jaunākais mājokļu pieejamības indekss. Labākas pieejamības pamatā bija vidējās neto algas kāpums un joprojām ļoti zemās procentu likmes. Tomēr neskatoties uz to, aktivitāte mājokļu tirgū saglabājās mērena. To skaidro gan mājsaimniecību piesardzība uzņemties parādsaistības, gan iedzīvotāju vēlmēm atbilstošu dzīvokļu trūkums, kā arī nepietiekami uzkrājumi un ienākumi, tostarp ēnu ekonomika – oficiālu ienākumu trūkums, kas liedz kvalificēties kredīta saņemšanai.

Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs:

Pagājušā gada laikā banka kredītos mājoklim izsniegusi ap 150 miljoniem eiro, ko kopumā veidoja ap 3000 parakstītu līgumu. Salīdzinot ar 2015.gadu, vērojams pat 30% pieaugums. Tomēr, salīdzinoši, Swedbank Igaunijā pērn mājokļu iegādei kredītos izsniegusi ap 450 miljonus eiro un Lietuvā – 350 miljonus eiro. Redzam, ka joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls.

Arī banku skats uz pirmās iemaksas apjomu kļuvis elastīgāks. 2016. gadā augusi arī vidējā aizņēmuma summa mājokļa iegādei, sasniedzot vidēji 55 000 eiro. Jāsaka, ka mājokļu pieejamību joprojām būtiski ietekmē valsts atbalsta programmas.

Altum pieejamais atbalsts ļauj saņemt lielāku aizņēmumu tiem, kuriem to atļauj stabila finanšu situācija. Tomēr, augot gan ienākumiem, gan arī mājokļu pieejamībai, lielākais darījumu apjoms joprojām notiek tipveida projektos. Turklāt vajadzība pēc jauniem mājokļiem joprojām ir ievērojami lielāka. Vēlmes neatbilst iespējām. Galvenokārt to ietekmē aplokšņu algas. Aina, ko mājsaimniecības redz savos maciņos, atšķiras no tās, kas parādās bankas kontā, un tas neļauj aizņemties sava mājokļa iegādei.

Lai gan kredīti ir pieejami uz termiņu līdz 25 līdz 30 gadiem, cilvēki šobrīd visbiežāk aizņemas uz 16 līdz 20 gadiem. Redzam iedzīvotāju vēlmi pēc iespējas ātrāk atdot aizņēmumu, pat neskatoties uz to, ka kredītu procentu likmes zemas.

Visbiežāk aizņēmēji ir 26 līdz 35 gadus veci. Nākamā lielākā grupa ir līdz 40 gadiem. Vidējais ienākumu līmenis ir 1000 līdz 1500 eiro uz ģimeni.

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava valdes priekšsēdētājs:

Mūsu dzīvojamā fonda realitāte ir tāda, ka padomju gados uzbūvēti ap 75% no visiem mājokļiem. Neatkarības gados – vien 10%. Jau šobrīd cilvēki ļoti daudz ieguldījuši apdarēs un remontos, tomēr joprojām turpina dzīvot tajos pašos vecajos mājokļos.

Mājokļu atjaunošanas problēma Rīgā joprojām ir liela, un redzam, ka, pērkot dzīvokli sērijveida namā, cilvēki nerēķinās ar ilgtermiņu. Nedomā par visu nolietoto komunikācijas detaļu maiņu, ikmēneša siltuma rēķiniem. Piemēram, viena lieta ir skaists radiators dzīvoklī, bet pa kādām trubām siltums nāk pie mums, bieži pa ceļam sildot arī piemājas zālāju?

Protams, mājokļu buma laikā tapa salīdzinoši daudz jaunu, bet nekvalitatīvu mājokļu. Tāpēc cilvēkiem radās aizspriedumi par to, ka jaunie mājokļi ir sliktāki par sērijveida. Tomēr jāņem vērā, ka arī sērijveida mājoklī ir jāveic ieguldījumi. Rēķinot ilgtermiņā, ir skaidrs, ka jaunie mājokļi nav dārgāki par tipveida. Tie vienkārši ir izdevīgāki.

Jānis Baiks, Valmieras domes priekšsēdētājs:

Valmierā ir 25 000 deklarēto iedzīvotāju. Tas ir tikpat, cik Rīgas centrā. Bezdarba līmenis ir zems (aptuveni 5%), un katru dienu 7 līdz 8 tūkstoši cilvēku Valmierā iebrauc uz darbu. Ekonomiskā aktivitāte ir liela, katru gadu rodas vairāki jauni uzņēmumi. Lielajiem uzņēmumiem nepieciešami vēl darbinieki, un Valmiera ir pilsēta, kas var piedāvāt visu – skolas, izklaidi, sportu, kultūru. Tāpēc esam nonākuši līdz deficītam, ko tirgus nerisina.

Īres tirgus Valmierā faktiski nav, un vidējās tirgus cenas, pērkot mājokli, ir 550 līdz 650 eiro par kvadrātmetru. Tomēr arī pirkšanai mājokļi praktiski nav pieejami. Faktiski visas mājas Valmierā ir pilnībā renovētas. Atlikusī daļa ir tāda, kurā iedzīvotāji paši veikuši uzlabojumus un kopumā ir labā stāvoklī.

Redzot nekustamā īpašumu attīstītāju piesardzību uzsākt namu būvniecību reģionos, mums nācās meklēt risinājumu pašiem. Tāpēc esam uzsākuši īres namu celtniecību, ko īsteno Valmieras namsaimnieks. Šogad gatavi būs pirmie 150 dzīvokļi. Un esam saņēmuši signālus no nekustamā īpašuma attīstītājiem – ja šis projekts būs veiksmīgs, viņi būs gatavi būvēt arī namus pārdošanai.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks:

Latvijā mājokļu pieejamības politika ir viena no prioritātēm, jo tā nosaka arī lojalitāti valstij. Kas var uzlabot mājokļu pieejamību? Pamatā tie ir trīs faktori. Pirmkārt, tas ir regulējums. Otrkārt, finansējuma pieejamība. Un treškārt – valsts ekonomiskā attīstība. Attiecībā uz normatīvo regulējumu, izaicinājumu, protams, ir daudz. Mums ir potenciāls dzīvojamo fondu attīstīt vēl straujāk. Ir jāpārskata dzīvokļu īres regulējums, un ministrija šo darbu jau uzsākusi. Domājams, ka, saskaņojot ar sociālajiem partneriem, mums izdosies līdzsvarot investoru un īrnieku intereses. Savukārt nekustamā īpašuma attīstītājiem liels izaicinājums ir būvniecības regulējums. Mūsu pienākums ir padarīt šo regulējumu vienkāršāku, rosinot attīstītājus veikt lielākas investīcijas. Būvniecības procesā svarīgi radīt sistēmu, lai visas iesaistītās puses strādātu uz būvniecības kvalitātes veicināšanu. Protams, arī jautājums par ēku savlaicīgu apsaimniekošanu ir svarīgs un uzlabos mājokļu kvalitāti ilgtermiņā. Savlaicīga lēmumu pieņemšana un uzturēšanas darbi ļaus pagarināt mājokļu dzīves laiku.

Būtiski uzsvērt, ka atbalsta programma mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem ir viena no veiksmīgākajām Latvijā īstenotajām iniciatīvām. Salīdzinoši nelielais ieguldījums ir veicinājis lielu aktivitāti un darījumu skaitu.

Šobrīd nopietni jādomā, vai programmas ietvaros iespējami paplašinājumi, iekļaujot arī jaunos speciālistus, kuriem tādā veidā būtu iespējams tikt pie mājokļa iegādei nepieciešamā finansējuma. Ar lielām cerībām raugāmies uz mājokļu siltināšanu, jo šī ir pirmā sezona, kad siltināšana varēs notikt pēc programmas pilnveidošanas.

Mārtiņš Kazāks, “Swedbank Latvija” galvenais ekonomists un Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs:

Iedzīvotāju noskaņojums Latvijā joprojām ir skeptisks, tāpēc skaidrošanas darbs ir kritisks. Tiklīdz mainīsies noskaņojums, tam sekos arī cilvēku uzvedība. Kredītu cikla ziņā Latvija par pāris gadiem atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Uzņēmumiem jāsāk aktīvāk investēt un pelnīt, lai arī iedzīvotāji varētu audzēt savus ienākumus. Tas, savukārt, audzēs mājsaimniecību optimismu.

Aktīvāks hipotekārais tirgus ir ļoti nepieciešams, jo var sniegt ekonomikai vajadzīgo uzrāvienu. Tas ir veids, kā tirgū iepludināt lielākus naudas apjomus un palielināt aktivitāti. Problēma, kurai nu jau izaugusi bārda, ir tāda, ka ar piedāvājuma neesamību reģionos, bīdām cilvēkus prom, gan uz Rīgu, gan ārpus Latvijas. Ja redzam to, ka privātais sektors ir piesardzīgs un redz pārlieku lielus riskus, tad no valsts puses būtu ļoti noderīgi dot laikā terminētus atbalsta mehānismus.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA "Lat Met" pamatā ir metālapstrādes uzņēmums, kas specializējies praktisku dekoratīvo metāla izstrādājumu ražošanas jomā (vieglie metāla izstrādājumi), pasūtījumi tiek izgatavoti gan pēc privātpersonu, gan industriālo klientu pasūtījumiem. Margas, kāpnes, tirdzniecības stendi, vides priekšmeti, parka soliņi, velo statīvi, nojumes, metināti nestandarta izstrādājumi būvniecībai un mašīnbūvei. Sadarbības partneri Latvijā un Skandināvijā. SIA "LAT MET" aicina darbā metinātāju Galvenie amata pienākumi: Metināšanas darbi izmantojot MIG/MAG, jāmetina margas, kāpnes u.c. Metināšanas darbu veikšana vadoties pēc rasējumiem SIA "Lat Met" nodrošina: Darba veikšanai nepieciešamos apstākļus, vidi un iekārtas Paveiktajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu Prasības pretendentiem: Darba pieredze metināšanā (metālapstrādē) Spēja patstāvīgi un kvalitatīvi veikt darba uzdevumus Prasme lasīt tehniskos dokumentus Pozitīva attieksme, motivācija strādāt un mācīties Par priekšrocību tiks uzskatīts: Pieredze metālapstrādē Prasme metināt ar TIG Darba vieta: Rubenes metāla apstrādes cehs "Meistari", Rubene, Kocēnu pag., Valmieras nov., LV-4227 (300 metri no Rubenes baznīcas), saskaņā ar montāžas grafiku klientu objektos. Atalgojums : 1460,00 EUR (Bruto) Papildus informācija Mob. 27314092 (Artis) Profesija: METĀLMATERIĀLU METINĀTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Meistari, Kocēnu pag., Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-05-29

Mūsu partneri