Lasīšanas laiks: 2 min
23.februārī Smiltenē uz Attīstības padomes sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāji. Viens no galvenajiem jautājumiem sēdes laikā bija VPR transporta infrastruktūras prioritāšu noteikšana, ņemot vērā savietojamību ar pārējiem Latvijas reģioniem un starptautiskas nozīmes transporta koridoriem. Klātesošie vienojās par četrām galvenajām ceļu prioritātēm – A3 (Inčukalns-Valmiera- Igaunijas robeža), A2 (Āraiši-Igaunijas robeža), P16, P18, P27, P36 (Mazsalaca-Gulbene-Rēzekne) un P37 (Balvi-Gulbene-Madona-Pļaviņas). Pieņemtais lēmums par iepriekšminētajiem ceļu posmiem tiks iesniegts izskatīšanai Satiksmes ministrijā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.
Izvirzītās prioritātes noteiktas saskaņā ar VPR Attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām ilgtermiņa izmaiņām līdz 2030. gadam, kā arī sekojot attīstības virzienam, attīstīt transporta infrastruktūru un veicināt sasniedzamību. VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 teikts, ka “autoceļu sliktā kvalitāte ir vispārēja Vidzemes problēma. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galvenajos autoceļos Vidzemē ir diezgan augsta autoceļa A3 posmā no Rīgas līdz Valmierai, un A2 posmā no Rīgas caur Siguldu un Līgatni gar Cēsīm un Smilteni. Savukārt labs vai ļoti labs ceļa kvalitātes līmenis šajos maršrutos ir tikai dažos posmos. Situācija šajā ziņā Vidzemē ir daudz sliktāka nekā Rīgas reģionā, kur ir vairāk un daudz garāki labas vai ļoti labas kvalitātes ceļu posmi. Šāda nevienāda situācija negatīvi ietekmē Vidzemes konkurētspēju un pievilcību salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kā arī neļauj sauszemes tranzīta pārvadājumiem izmantot reģiona izdevīgās atrašanās vietas dabiskās priekšrocības.”
Sēdes laikā tika izskatīti ne tikai reģiona attīstībai svarīgi jautājumi, bet, sekojot aizsāktajai tradīcijai, pašvaldību pārstāvji iepazinās arī ar uzņēmumiem, kas veiksmīgi attīstījuši savu darbību konkrētajā pašvaldībā. Viens no tiem šoreiz bija arī SIA “8 CBR”, kas ir viens no vecākajiem un lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā. Valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs klātesošajiem priekšsēdētājiem atzina, ka, ja nebūs ceļu tīkls, tad uzņēmējdarbība un attīstība tiks kavēta, paliek vien jautājums – kādas ir valsts prioritātes. Pārrunājot aktualitātes nozarē, A.Lacberga kungs atzina, ka ceļu būvniecības kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no profesionāliem speciālistiem, vienlaikus piebilstot, ka Latvijā katastrofāli pietrūkst inženieru. Sēdes dalībnieki viesojās arī uzņēmumā “RZ Autocentrs”, uzklausot uzņēmēja stāstus par savu pieredzi, uzsākot jaunu uzņēmējdarbību.
Papildus, sēdes laikā tika pieņemti lēmumi par pārstāvniecību darbam Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisijā pārrobežu sadarbības veicināšanai, deleģējot VPR un pašvaldību intereses pārstāvēt Mazsalacas novada domes priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim, kā arī lēma par pārstāvniecību Igaunijas-Latvijas programmas Uzraudzības komitejā un priekšlikumiem turpmākai starpvaldību sadarbībai.
Tāpat klātesošie tika aicināti izskatīt iespēju piedalīties Latvijas novadu dienās Vitebskā (Baltkrievijā).
