Lasīšanas laiks: 3 min
“Kaspersky Lab” un “B2B International” pētījums parāda, ka ļaunprogrammatūras ir kļuvušas par tiešsaistes apdraudējumu, ar kuru patērētāji sastopas visbiežāk: gandrīz puse (42%) ir saskārusies vai tai tiešsaistē ir uzbrukusi ļaunprogrammatūra, un piektdaļa (22%) tādējādi ir kritusi par ļaunprogrammatūru upuri.
Gandrīz trešdaļai (29%) no ļaunprogrammatūrām cietušo interneta lietotāju nav ne jausmas, kā ļaunprogrammatūra ir nonākusi ierīcē. Šie rezultāti liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo ļaunprogrammatūru uzbrukumu pamatīpašības, vienīgais veids, kā lietotāji var sevi pasargāt, ir uzticamu drošības risinājumu izmantošana.
Šie “Kaspersky Lab” 2016.gada patērētāju drošības risku aptaujā iegūtie konstatējumi liecina, ka ļaunprogrammatūras turpina nodarīt kaitējumu visai sabiedrībai, jo turpina paplašināties inficēšanas ceļi un palielināties uzbrukumu sarežģītība. Tādējādi interneta lietotāji saskaras ar visdažādākajām problēmām, tostarp ierīces darbības palēnināšanos (24%), uznirstošo logu un nevēlamas reklāmu klātbūtni (22%), kā arī novirzīšanu uz aizdomīgām tīmekļa vietnēm (13%). 7% ļaunprogrammatūras vīrusa dēļ ir pārtraukusi darboties ierīce.
Ietekme uz patērētājiem ir ne vien fiziska, bet arī finansiāla: trešdaļa (36 %) lietotāju norāda, ka viņi ir bijuši spiesti tērēt naudu, lai novērstu ļaunprogrammatūras uzbrukuma izraisīto problēmu, – vidēji 121 USD par vienu incidentu.
Ļaunprogrammatūras arvien plašāk tiek izplatītas pa visdažādākajiem ceļiem, un, lai gan inficēšanās ar ļaunprogrammatūru avots dažādiem patērētājiem ir atšķirīgs, pētījumā konstatēts, ka visvairāk inficēšanos notiek, kad lietotāji apmeklē aizdomīgas tīmekļa vietnes (42%). Savukārt piektdaļa par piedzīvotās inficēšanās ar ļaunprogrammatūru avotu ir minējusi viltotas lietotnes un programmatūru (22%), kā arī USB atmiņas kartes (20%).
Turklāt bieži sastopams inficēšanās avots ir e-pasta vēstules un ziņapmaiņa. Gandrīz piektdaļa respondentu (18%) sacīja, ka vīruss viņiem tika nodots ar e-pasta vēstuli vai citu ziņu, kas saņemta no nepazīstamas personas, un ar 16% tas pats ir noticis, pat saņemot e-pasta vēstuli vai ziņu no pazīstamas personas. Vēl 16% lietotāju ir nosaukuši uzlauztas uzticamas tīmekļa vietnes un ļaunprogrammatūras pārnešanu no citas inficētas ierīces. Tomēr 29% no ļaunprogrammatūrām cietušo interneta lietotāju nav ne jausmas, kas ir to avots.
“Ļaunprogrammatūru apdraudējums sagādā patērētājiem nepārtrauktas galvassāpes, jo kibernoziedznieki veic arvien sarežģītākus un slepenākus uzbrukumus ierīcēm, ko mēs izmantojam katru dienu,” komentēja “Kaspersky Lab” patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa. “Trešdaļa interneta lietotāju ir pilnīgā neziņā par to, kā viņi ir inficējušies, bet tas var veicināt vīrusa tālāku izplatīšanos un apdraudēt vēl vairāk mūsu ierīču, informācijas un finanšu. Lai būtu drošībā, patērētājiem ir jāuzlabo sava kiberpratība un jābūt labāk informētiem par briesmām, kādām viņi sevi pakļauj, kad lieto jaunas tīmekļa vietnes vai atver lietotnes vai e-pasta vēstules no nezināmiem avotiem. Ņemot vērā saistītās finansiālās izmaksas, droša aizsardzība, lai pamanītu ļaunprogrammatūru, kas citādi paslīdētu garām neievērota, kopā ar paaugstinātu informētību un modrību neapšaubāmi ir labāka par seku novēršanu.”
