Valmieras Ziņas

Viedoklis: Lieluma mānijas gēns un paštaisnuma sindroms jeb pa dubļiem ar pašizgudrotu divriteni…

Lasīšanas laiks: 5 min

Lai gan saka, ka latvieši ir ļoti pieticīgi un piezemēti, taču Latvijas otrās neatkarības gados mūsos iezadzies lieluma mānijas gēns un paštaisnuma sindroms. Tas izpaužas gan cilvēku privātā dzīvē, gan valstī kopumā.

Mērķis iegūt lielu māju un lielu automašīnu – vislabāk “apvidnieku”, ir šī psiholoģiskā kompleksa visspilgtākā izpausme. Tas nekas, ka patiesībā pietiktu ar divreiz mazāku mājokli un normālu ģimenes auto, bet ir taču jāapliecina savs statuss, lai arī cik tas maksātu. Ja tam nepietiek līdzekļu, lūdzu – mūsdienās ir pieejami kredīti! Uz šo “ēsmu” daudzi uzķērās pirmskrīzes laikā un vēl joprojām maksā par savu lielo ambīciju apmierināšanu ļoti dārgu maksu, zaudējot īpašumus un pelnot naudu kā viesstrādnieki ārzemēs.

Pēc neatkarības atjaunošanas mēs tik ļoti vēlējāmies ātri kļūt par turīgās Eiropas daļu, neapzinoties to, ka bagātās Rietumeiropas valstis savu labklājību veidojušas daudzu gadu desmitu vai pat simtu laikā.

Turklāt sabiedrībā ir iesakņojusies apziņa, ka līdzekļus vajag taupīt un uzkrāt, lai nodrošinātu savas vecumdienas. Ja nopelnīto nelietderīgi izšķērdēsi lielās mājās un dārgās mašīnās, nevis ieguldīsi pensiju fondā vai citos uzkrājumos, vecumā vari cerēt vien uz nožēlojama apmēra valsts pensiju.

Protams, arī Rietumeiropā nav viss ideāli. Neapdomīgā imigrācijas politika un dāsnā sociālā sistēma, ko ļaunprātīgi izmanto iebraucēji no visas pasaules, apdraud šo valstu pašus pamatus. Cilvēki, kuri veidojuši savu valstu labklājību, vairs negrib samierināties, ka to izdala iebraucējiem. To apliecina gan “Brexit” rezultāti, gan Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā, gan arī galēji labējo partiju augošā popularitāte Francijā, Nīderlandē un citās Eiropas valstīs.

Atgriežoties Latvijā, kā jau minēju raksta sākumā, lieluma mānijas gēns spilgti izpaužas arī valsts pārvaldē un sabiedrībā. Kopš neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes aparāts nemitīgi pieauga līdz pat 2008.gada krīzei.

Piemēram, Valda Birkava un Māra Gaiļa valdībā bija 28 ministri, Andra Šķēles 1.valdībā – 27!

Tikai, sākot no Andra Šķēles 2. valdības, kurā bija 17 ministri, valdības locekļu un arī viņu vadīto struktūru skaits sāka samazināties, bet tagadējais ministru skaits – 13 – ir tikai kopš 2011. gada Valda Dombrovska 3. valdības. Tāpat līdz pat krīzei pastāvēja valsts aģentūru zelta laiki. Gandrīz katrā jomā bija sava aģentūra. Nonāca pat līdz tādam absurdam, ka pastāvēja divas aģentūras, kas rūpējās par latviešu valodu – “Latviešu valodas apguves valsts aģentūra” un “Valsts valodas aģentūra”, kuras 2009. gadā apvienoja vienā iestādē.

Par mūsu kā sabiedrības lieluma māniju un izšķērdību liecina tādas gadsimta būves kā Dienvidu tilts (tautā saukts – Zelta tilts), Gaismas pils, Iekšlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta jaunā ēka un citas, kuru būvniecībai un arī uzturēšanai iztērēti un tiks tērēti milzu līdzekļi. Šo sarakstu varētu papildināt ar daudziem mazāk zināmiem objektiem, kas tapuši “apgūstot” Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Šo gadu laikā mediji daudz ziņojuši par renovētajām sabiedriskajām ēkām pilsētās un pagastos, kas tā arī nav radušas savu pilnvērtīgu pielietojumu.

“Šiks” kultūras nams pagastā ar pāris simtiem iedzīvotājiem, renovēta skola, kuru nākamajā gadā slēdz skolēnu trūkuma dēļ, jaudīga ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kas stāv dīkā, jo nav patērētāju. Tādus piemērus var atrast ļoti daudz. Mēs turpinām būvēt infrastruktūru, ko divu miljonu nācija nespēj “pavilkt”.

Pēdējā laikā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sakustinājis augstākās izglītības “pīļu dīķi”, atsākot kursu uz augstskolu programmu skaita samazināšana. Ceru, ka viņu nepiemeklēs priekšgājēja Roberta Ķīļa liktenis, kas vēlējās to darīt jau 2012. gadā!

Lai gan daudziem ir skaidrs, ka divu miljonu valstī, kas pēc iedzīvotāju skaita ir viena vidēja Rietumeiropas lielpilsēta, 60 augstskolas ar 900 studiju programmām ir pilnīgs absurds, nevienam līdzšinējam ministram šo skaitu nav izdevies būtiski samazināt.

Līdzīgs bēdu stāsts ir ar pašvaldībām. Kam Latvijā ir nepieciešamas 119 pašvaldības? Atbilde, kā augstskolu, tā pašvaldību gadījumā ir viena – tā nepieciešama to vadībai un administratīvajam aparātam.  Labāk taču būs par pirmo puisi ciemā, nevis par vienu no daudziem pilsētā. Daudzās pašvaldības dod lielam skaitam cilvēku iespēju piekļūt varas un naudas resursam, ko izmantot savā, nevis sabiedrības labā.

Rodas loģisks jautājums, kurš par šo lieluma māniju un izšķērdību maksā. Kā jau minēju raksta sākumā, personīgā līmenī šāda rīcība netiek piedota, jo pašam vien nākas maksāt par savām kļūdām. Taču sabiedriskā un valsts līmenī par kļūdām maksājam mēs visi. Tātad – kolektīvā (bez)atbildība!

Cik šādas kļūdas izmaksā, varam redzēt, salīdzinot Latvijas un Igaunijas attīstību.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem. Savukārt Igaunijā likums paredz, ka budžetam ir jābūt sabalansētam. Mūsu ziemeļu kaimiņi saprātīgi un mērķtiecīgi ieguldījuši līdzekļus, kas nu sniedz savus augļus – 2017. gada budžets Igaunijā ir par 10 miljardiem lielāks, nekā Latvijā, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gada pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 1091 eiro, Latvijā – 827 eiro. Prātīgie kaimiņi var atļauties arī vairāk ceļu būvei un uzturēšanai, veselības, izglītības, demogrāfijas un citām jomām. Igaunijā izdevies apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, vērojams pat neliels pieaugums. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par 15 – 17 tūkstošiem.

Ja ir lieka nauda, nav grēks arī atļauties ko lielu uzbūvēt. Ar šo es domāju jaunuzcelto Igaunijas tautas muzeju Tartu. Savukārt Latvija, kuras ārējais parāds pērnā gada beigās bija ap 10 miljardiem eiro, un arī 2017.gadā tā tērēs vairāk, nekā iekasēs nodokļus, plāno valsts simtgades svinības par 60 miljoniem eiro. Igauņi ir pieticīgāki, viņi iecerējuši iztikt ar 24 miljoniem.

Vai kāds reiz spēs paskaidrot, kādēļ joprojām nemācāmies no pozitīva piemēra? Ja redzam, ka citiem kaut kas sanāk labāk, bet paši nespējam, jālūdz padoms, jāmēģina līdzināties, atdarināt! Neesam tik unikāli, ka citu pieredze mums nav vajadzīga. Bet mēs spītīgi dzenam valsti pa dubļainu lauku ceļu (kādu Latvijā nav mazums) ar pašizgudrotu velosipēdu tā vietā, lai būvētu pamatīgu šoseju un dotos nākotnes virzienā ar mūsdienīgu auto. Atsevišķi indivīdi šo ceļu spēs izbraukt ar savu “apvidnieku”, taču visa nācija kopumā aizvien stagnē un izmisīgi cenšas kārpīties uz priekšu…

Atbilde, šķiet, slēpjas mūsu apziņā. Kamēr nebūsim mainījuši domāšanas modeli, nekādi ekspertu padomi un pieredzes apmaiņas mums nespēs līdzēt. Diemžēl šis ir lēns process, un, kā izrādās, ar ceturtdaļu gadsimta vien ir par maz, lai gan “lēnajiem” igauņiem tas ir veicies labāk…

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” (turpmāk – Iestāde) aicina darbā apkopēju (1 likme – 40 stundas nedēļā) uz nenoteiktu laiku. Darba vietas adrese: Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras novads. Ja Tev ir vēlme: • uzturēt un rūpēties par Iestādes koplietošanas telpu tīrību un kārtību, saskaņā ar higiēnas prasībām un telpu uzkopšanas plānu; • kopt telpaugus koplietošanas telpās; un ja Tev ir: • vismaz pamata izglītība; • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: pozitīva un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: • atalgojumu 740,00 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV) lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu: spriditis@valmiera.edu.lv ar norādi “Apkopēja vakance” līdz 2025.gada 26.septembrim plkst.17:00. Tālrunis papildu informācijai: 64231434. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: APKOPĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-26 Kontaktpersona: spriditis@valmiera.edu.lv 64231434

SIA “Valmieras Olimpiskais centrs” Jāņa Daliņa sporta komplekss aicina pievienoties savai komandai uz nenoteiktu laiku: uzkopšanas dienesta darbinieku/-ci Mēs sagaidām: Augstu atbildības izjūtu un precizitāti darbā; Spēju patstāvīgi plānot savu darba laiku; Labas latviešu valodas zināšanas; Pieredze līdzīgā amatā tiks uzskatīta par priekšrocību. Tavi pienākumi: Nodrošināt tīrību un kārtību viesnīcas numuros, manēžā un koplietošanas telpās; Veikt uzkopšanas darbus viesnīcas numuros pēc viesu aizbraukšanas; Veikt citus pienākumus saskaņā ar darba pienākumu aprakstu. Mēs piedāvājam: Darbu draudzīgā un profesionālā kolēģu komandā; Stabilu atalgojumu un sociālās garantijas; Atalgojums: stundas tarifa likme – 5.50 €/h (pārbaudes laikā 4,80 €/h), svētku dienās atalgojums atbilstoši Darba likumam; apmācības darbu uzsākot; Summēto darba laiku, darbu maiņās (5:30-14:00; 12:30-21:00); Dažāda veida “bonusus” pēc pārbaudes laika; Veselības apdrošināšanu pēc 6 nostrādātiem mēnešiem; Darba vieta: “Jāņa Daliņa sporta komplekss”, J.Daliņa iela 2, Valmiera, Valmieras novads. CV lūdzu sūtīt uz e-pastu – solvita.einberga@valmierasoc.lv , sīkāka informācija pa tālr.27079858 Informācija par Jāņa Daliņa sporta kompleksu: www.janadalinastadions.lv Pretendentu iesūtītie dokumenti un personas dati, uz vakances laiku un noteiktu laiku pēc norādītā termiņa beigām, pārziņa leģitīmo interešu ietvaros tiks uzglabāti pārziņa lietvedībā. Iesniedzot savu pieteikumu, Jūs piekrītat savu personas datu apstrādei norādītās vakances pretendentu izvērtēšanas un atlases procesā un saziņai ar Jums. Nosūtītajos dokumentos lūgums neiekļaut sensitīvus (īpašās kategorijas) personas datus. Savu piekrišanu datu apstrādei norādītajiem mērķiem varat atsaukt jebkurā laikā, sazinoties ar pārzini. Pārzinis garantē nenodot pretendenta personas datus trešajām personām, bez pretendenta rakstveida saskaņojuma. Pārzinis SIA “Valmieras Olimpiskais centrs”, reģistrācijas Nr. 54103025871, adrese: Čempionu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201. Profesija: VIESNĪCAS ISTABENIS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Jāņa Daliņa iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-30 Darba sākšanas datums: 2025-09-16 Kontaktpersona: Megija Stalberga Izglītības līmenis: Vispārējā pamatizglītība

SIA “Padtex Insulation” aicina savā komandā NOLIKTAVAS DARBINIEKU! Mēs meklējam atbildīgu un enerģisku noliktavas darbinieku, kurš piedalīsies noliktavas darbu organizēšanu dinamiskā un augošā uzņēmumā. Ja esi gatavs izaicinājumiem un vēlies pievienoties stabilai un profesionālai komandai, tad šī ir TAVA iespēja! Tava darba apraksts: ikdienas noliktavas darbu organizēšana un uzraudzība; preču saņemšana un pārbaude pēc pavaddokumentiem; preču izvietošana un uzglabāšana atbilstoši noliktavas kārtībai un noteikumiem; materiālu uzskaite un kontrole; preču komplektēšana un sagatavošana izsniegšanai vai nosūtīšanai; noliktavu uzturēšana kārtībā. Prasības kandidātam: iepriekšēja pieredze darbā noliktavā vai loģistikā tiks uzskatīta par priekšrocību; vēlama derīga autoiekrāvēja un B kategorijas vadītāja apliecība; labas iemaņas darbā ar datoru (MS Office); spēja strādāt kā individuāli, tā arī komandā; laba fiziskā forma; precizitāte, atbildība un augsta darba disciplīna; spēja mācīties un pielāgoties mainīgiem darba apstākļiem. Ko piedāvājam: konkurētspējīgu atalgojumu pārbaudes laikā 1400 EUR pirms nodokļu nomaksas; darba laiku no pirmdienas līdz piektdienai no 8.00 līdz 17.00; apmācības no pieredzējuša vadītāja; sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu. Ja esi gatavs pievienoties mūsu komandai, PIESAKIES, sūtot savu pieteikumu (CV un motivācijas vēstuli) ar norādi "Noliktavas darbinieks", e-pastā alise.zvirbule@padtex.lv. Papildus informācija pa tālruni 22418808! Iesniedzot savu pieteikumu, Jūs piekrītat personas datu apstrādei konkrētajā atlases procesā. Pārzinis: SIA “Padtex Insulation”, reģ. nr. LV44103028772 Profesija: NOLIKTAVAS DARBINIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Cempu iela 27, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-10-03 Darba sākšanas datums: 2025-10-13 Kontaktpersona: Alise Zvirbule Izglītības līmenis: Pamatizglītība

Mūsu partneri