Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā reģistrēti seši gadījumi, kad latvieši mūsu valsts vēstniecībā vērsušies ar sūdzībām par negatīvu attieksmi pret sevi, kuru saņēmuši no vietējiem iedzīvotājiem, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu “Rīta Panorāma” pauda Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.
Pēc viņa teiktā, trīs gadījumi notikuši pirms Lielbritānijas referenduma par dalību Eiropas Savienībā (ES) un trīs – pēc britu balsojuma. Vēstniecība par tiem informējusi Lielbritānijas Ārlietu ministriju.
Teikmanis norādīja, ka par tiešiem fiziskiem draudiem cilvēki nav ziņojuši, bet viņi jūtas nepatīkami, saņemot negatīvus komentārus no kaimiņiem vai uz ielas.
Vēstnieks norādīja, ka sabiedrībā Lielbritānijā vērojams negatīvas attieksmes pieaugums ne tikai pret imigrantiem no Lielbritānijas, bet arī pārstāvjiem no jebkuras no citām Eiropas valstīm.
Jau ziņots, ka latvieši Lielbritānijā saskaras ar naidīgu attieksmi.
Neilgi pēc referenduma raidījums “LNT ziņas” vēstīja, ka Anglijas pilsētas Spaldingas konsultāciju un tulkošanas biroja vadītāja Laima Brencs, kura ikdienā palīdz latviešu imigrantiem, vērtē, ka referendums angļiem ir devis iluzoru visatļautības sajūtu izturēties publiski nicinoši. Konsultāciju un tulkošanas birojā visas dienas pēc referenduma tiekot saņemti palīgā saucieni no latviešiem, kuri cieš no angļu kaimiņu naida runas. Netiekot šķiroti pat bērni.
Savukārt Bostonas iedzīvotājs Mairis Alksnītis atzīst, ka pats personīgi nav ar to saskāries, bet viņš zinājis stāstīt par šādu piemēru. “Vienai meitenei, kura pa pilsētu gāja ar kreklu ar uzrakstu “Latvija”, kāds anglis pēkšņi sācis “braukt virsū”,” stāstīja Alksnītis. Bostonā ir viens no augstākajiem par izstāšanos no ES nobalsojušo iedzīvotāju rādītājiem – to atbalstījuši vairāk nekā 70%.
Emocionālā spriedze biedējot arī Jorkšīras novadā dzīvojošo latvieti Ilonu Vinduli. “Man būtu ļoti sāpīgi dzirdēt, jo man ir mazi bērni. Es gribētu zināt praktisko informāciju, kur man vērsties, ko man darīt, vai mēs varam vērsties vēstniecībā, vai ir kāds telefons. Tas ir pašaizsardzības jautājums, lai es varētu sevi un savu ģimeni aizsargāt,” uzskata Ilona.
