Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 13. novembrī, piedaloties pašvaldību pārstāvjiem no apkārtējiem novadiem, uzņēmējiem un speciālistiem, aizvadīts seminārs par atkārtoti lietojamo trauku izmantošanu un atkritumu šķirošanu publiskajos pasākumos, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas Vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Brūvere.
Pasākumā īpaši gaidīta bija prezentācija par Valmieras novada pašvaldības pieredzi, ieviešot atkārtoti lietojamo trauku sistēmu Valmieras dzimšanas dienas svinībās 2024. un 2025. gadā, kā arī sistēmas ieviešanu citos lielākajos Valmieras novada pasākumos 2025. gadā. Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja, dalījās ar secinājumiem pēc sistēmas ieviešanas jau divus gadus.
Līga Bieziņa uzsvēra, ka viens no galvenajiem nosacījumiem veiksmīgai sistēmas ieviešanai ir laikus uzrunāt ēdināšanas nozares uzņēmējus, lai diskutētu ne tikai par pašu plānoto sistēmu un tās ieviešanu, bet arī novērtētu uzņēmēju gatavību iesaistīties, kā arī bažas par sistēmas īstenošanu. Tāpat tā ir iespēja jau laikus uzņēmējiem sagatavoties gaidāmajai sistēmai. Ne mazāk svarīgi ir, ka visi uzņēmēji, kas piedalās svētku ēdināšanas nodrošināšanā, piedalās sistēmas īstenošanā, lai apmeklētājiem nerastos apjukums par to, kur var saņemt dzērienu atkārtoti lietojamās glāzēs un kur nevar. Noslēdzot, īpaša loma veiksmīgai sistēmas īstenošanai ir apmeklētāju izglītošanai par glāžu sistēmu jau pirms pasākuma, kā arī pasākuma laikā.
Ar pieredzi atkārtoti lietojamo trauku sistēmas nodrošināšanā pasākumos dalījās SIA “Cup Revolution Latvia” pārstāvji. Uzņēmums piedāvā gan glāžu nomu, gan atkārtoti lietojamo trauku sistēmas nodrošināšanu pasākumos. Pārstāvji dalījās ar soļiem, ko veic, lai nodrošinātu efektīvu trauku apriti, un to, kas praktiski ir nepieciešams, lai nodrošinātu atkārtoti lietojamo glāžu sistēmu. Klātesošie labprāt uzdeva neskaidros jautājumus, uzzinot plašāk par uzņēmēja pieredzi dažādos pasākumos.
Dalībniekiem diskutējot savā starpā, kā svarīgs nosacījums atkārtoti lietojamo trauku sistēmu ieviešanā tika izcelta apmeklētāju apmierinātība un ērtība izmantot sistēmu. Būtiski, lai pasākuma organizators ik reizi nemaina sistēmas nosacījumus. Tāpat ieteikums pašvaldībām ir strādāt ar citiem publisko pasākumu organizatoriem un veicināt, ka atkārtoti lietojamo glāžu sistēma ir tāda pati kā citos novada vai pilsētas pasākumos, jo apmeklētāji paspēj pierast pie sistēmas jau pēc viena pasākuma, vai arī ļaut šajos pasākumos ienest savas atkārtoti lietojamās glāzes.
Uzdodot jautājumu dalībniekiem par to, kādi viņuprāt ir šķēršļi plastmasas samazināšanai, visbiežāk tika izcelts izpratnes un zināšanu trūkums, arī finansiālais aspekts. Lai stimulētu plastmasas samazināšanu, nepieciešama atbilstoša likumdošana un vienots regulējums, mērķis un skatījums visā valstī, īpaši domājot par vienreizlietojamo trauku samazināšanu pasākumos. Vaicāti par nepieciešamajiem resursiem plastmasas samazināšanai, jau atkal tika izcelta izpratne par jautājuma aktualitāti, iedzīvotāju informētība un zināšanas. Arī labās prakses piemēri varētu sekmēt pozitīvu jautājuma attīstību. Lielākā daļa pasākuma dalībnieku pauž – plastmasas samazināšana, pirmkārt, samazinātu atkritumu daudzumu, otrkārt, veicinātu tīrāku un zaļāku dzīves vidi, treškārt, ietaupītu finanšu līdzekļus.
Ar vērtīgu digitālu rīku pašvaldībām un uzņēmējiem, kura mērķis ir sniegt atbalstu vienreizlietojamās plastmasas patēriņa samazināšanā, dalījās Līga Stokmane-Blaua, biedrības “Baltijas Vides Foruma” pārstāve. Rīks pieejams ikvienam interesentam dl4sd.org/, izvēloties projekta “BALTIPLAST” sadaļu (angļu valodā).
Linda Veliverronena, projekta “Change(K)now!” Vidzemes Augstskolas pārstāve, dalījās labās prakses piemēros ar atkārtoti lietojamo trauku sistēmas ieviešanu, kā arī ar ne tik veiksmīgām pieredzēm šo sistēmu ieviešanā pasākumos, tāpat arī ar dažādu Eiropas pilsētu pieredzi ilgtspējīgu ēdiena piegādes ķēžu jautājumos.
Seminārs norisinājās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “BALTIPLAST” ietvaros, un tika organizēts sadarbībā ar biedrību “Baltijas Vides Forums”.
