Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras bibliotēka šogad īsteno Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu “Lasu, tātad esmu” ar mērķi veicināt lasīšanu pieaugušo vidū un popularizēt lasītāju klubiņu organizēšanu, iedvesmojot gan bibliotekārus, gan aktīvos lasītājus. Pirmā aktivitāte notika otrdien.
Kamēr rīdziniekiem 26.augusts kļuva par šī gada lietaināko dienu, Valmieras novada bibliotekāri un aktīvie grāmatu klubu lasītāji baudīja skaistu dienu kaimiņu novadā – Cēsīs un Ieriķos.
Cēsīs pirmais pieturas punkts bija pilsētas bibliotēka, kur ciemiņi tika izvadāti un iepazīstināti ar skaisto ēku, sākot no pagraba velvēm līdz pat trešajam stāvam. Tā kā pulciņš no Valmieras puses bija visai liels, grupa tika sadalīta divās daļās, un gidu lomu uzņēmās Cēsu Centrālās bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Krista Veipāne-Purmale un pati direktore Lāsma Vasmane-Mašina.
Ciemiņi tika iepazīstināti ar bibliotēkas vēsturi un spoku stāstiem, tika parādīts bibliotēkas balkoniņš ar tulpīšu flīzēm, no kura šobrīd paveras skats uz ielu un stacijas laukuma remontdarbiem, tika apskatītas jaunākās izstādes un interesantākās kolekcijas. Cēsu bibliotēka noteikti var lepoties ar savu mini grāmatu kolekciju – kopš 2008.gada šeit glabājas un lasītājiem skatāmas ap 700 grāmatiņas. Tās ir tik maziņas, ka cilvēka plaukstā ietilpst pat vairākas! Kolekcijas mazākā grāmata “Monika” ir vien 26×17 milimetru “liela”.
Šogad jubileja ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa slavenajam romānam “Dons Kihots”. Tā divas daļas iznākušas pirms vairāk nekā 400 gadiem – 1605. un 1615.gadā. Latviski grāmatas tulkotas gan tikai 1921./1922. gadā. Cēsu bibliotēkā “Dons Kihots” skatāms 24 valodās!
Meža cilvēks. Brīvs gars. Viņa balss ir ērģeļu stabules un melna ezera dzīles. Apbrīnojama un neatdarināma vibrācija – ko klausīties un neatklausīties. Mūzikas autodidakts – tā var lasīt izstādē par komponistu, ērģelnieku, ģitāristu un jumiķi Haraldu Sīmani. Šeit ir savdabīgā dziesminieka fotogrāfijas, dažādi dzīves dati, citu dzejnieku veltījumi.
Vēl Cēsu Centrālā bibliotēka noteikti var lepoties ar savu žurciņu Sisi, kas ir Bērnu apkalpošanas nodaļas simbols, talismans un draudzene mazajiem lasītājiem. Sises mamma ir cēsniece – māksliniece un rakstniece Astra Marija Reine.
Cēsīs otrs apskates objekts bija Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC). To kā nodibinājumu 2011. gadā izveidoja tās priekšgājēja – bezpeļņas organizācija The Global Society for Latvian Art (Pasaules latviešu mākslas savienība – PLMS). Šī centra mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara rezultātā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Par centru, tā izstādēm un māksliniekiem ciemiņiem pastāstīja brīvprātīgā gide Ingrīda Bite.
Centrā skatāmas daudzu autoru gleznas, bet lielāko uzmanību piesaista skulptūras, ko veidojis mākslinieks Zigfrīds Sapietis (1924-2014) no Sunākstes. Savukārt otrā zālē var apskatīt šobrīd populārus mūziķus, rakstniekus, aktierus un citas personības, kad tās vēl nebija savas slavas zenītā: Tīna Tērnere, Bobs Dilans, Čārlzs Bukovskis, Pols Makartnijs u.c. Šo fotogrāfiju autors ir Ulvis Alberts (1942). Viņš specializējies ne tikai slavenību fotografēšanā, bet iemūžinājis arī augsta līmeņa pokera spēles.
Cēsīs bibliotekārēm un grāmatu klubu lasītājiem no Valmieras, Strenčiem, Rubenes un Mazsalacas pievienojās arī cēsinieki, lai dotos uz Ieriķu bibliotēku, kas izvietojusies skaistā ēkā – Ieriķu dzelzceļa stacijā. Tur ciemiņus viesmīlīgi sagaidīja bibliotēkas vadītāja Sarmīte Šteine un Ieriķu lasītāji, bet pēc tam pāris stundas aizritēja diskusijā par un ap grāmatām. Sarunas vadīja Lote Šteina. Kas viņa ir? Lote jau 13 gadu vecumā izveidoja forumu Harija Potera faniem, viņa ir divu meitiņu mamma, čakla grāmatu lasītāja, grāmatu kluba “MUMS” un vasaras lasītāju nometņu vadītāja, izdevniecības “Liels un mazs” mārketinga vadītāja…
Kura ir jūsu mīļākā bērnības dienu grāmata? Vai ir kāda grāmata, kas mainījusi jūsu dzīvi? Vai ir vērts otrreiz un vairākreiz pārlasīt vienu un to pašu grāmatu? – šādi un līdzīgi jautājumi tika šķetināti lasītāju lokā.
4.oktobrī notiks VKKF projekta otra aktivitāte, kad cēsinieki un, protams, paši valmierieši tiks gaidīti Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Visas dienas garumā notiks dažādas diskusijas un tikšanās. Valmierā ciemosies literatūrzinātniece Bārbala Simsone, slovēņu rakstnieks un grāmatas “Lasu, tātad esmu” autors Miha Kovāčs, kā arī…
Visu varbūt nemaz nevajag zināt! Atnāksiet, ieraudzīsiet, uzzināsiet!
Finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
