Lasīšanas laiks: 3 min
Organisma veiksmīgai funkcionēšanai cilvēkam ik dienas jāuzņem buķete dažādu vitamīnu, minerālvielu un ķīmisku elementu. Ideālā variantā visas nepieciešamās uzturvielas cilvēks uzņem ar pārtiku. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ visas vērtīgās uzturvielas ar pārtiku uzņemt neizdodas, talkā var ņemt uztura bagātinātājus. Par to, kas ir uztura bagātinātāji, ar ko tie atšķiras no medikamentiem, kad un kā tie pareizi lietojami, stāsta „BENU Aptieka” farmaceits Vitālijs Mitrohins.
Kas ir uztura bagātinātāji?
V.Mitrohins skaidroja, ka uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, kuri paredzēti parastā uztura papildināšanai. Svarīgi uzsvērt, ka tie nav brīnumlīdzekļi un nespēj aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Uztura bagātinātāji pieejami kapsulu, pastilu, dražeju un citās formās, piemēram, maisiņos, ampulās un citos iesaiņojumos, kas paredzēti lietošanai mazos un nomērītos daudzumos.
Uztura bagātinātāji var saturēt vitamīnus un minerālvielas, augus un to daļas, aminoskābes, fermentus, metabolītus, baktērijas un to kultūras. Uztura bagātinātāju (vitamīnu) deva vienmēr ir mazāka nekā bezrecepšu zālēm (ārstējoša deva) ar tādu pašu sastāvu.
Kad lietojami uztura bagātinātāji?
Kā jau minēts, uztura bagātinātāji paredzēti uztura papildināšanai laikā, kad organismam nav iespējams uzņemt nepieciešamās uzturvielas ar pārtiku, ko ietekmē, piemēram, sezonalitāte, dzīvesveids, stress, kā arī periodos, kad kāda orgānu sistēma izjūt lielāku slodzi. Piemēram, cilvēkiem, kas strādā pie datora, periodiski ieteicams lietot acu vitamīnus, sportistiem vai fiziska darba darītājiem rekomendējami uztura bagātinātāji kaulu un locītavu veselībai, sirds – asinsvadu slimību iedzimtības gadījumos ieteicams periodiski lietot preparātus sirds – asinsvadu veselībai, utt. Tāpat dažādi uztura bagātinātāji veicina koncentrēšanās spējas un atmiņas uzlabošanos, kas ieteicams augstas slodzes un stresa situācijās, kā arī citos apstākļos, kad orgānu sistēmām nepieciešams atbalsts. Tāpat arī vīrusu sezonā organismu imunitāti pozitīvi ietekmēs to spēcinoši uztura bagātinātāji. Galvenais nosacījums uztura bagātinātāju lietošanā ir to pareiza izvēlēšanās atbilstoši veselības stāvoklim un dzīvesveidam. Tā kā uztura bagātinātāji nav ārstējošs medikaments, slimības laikā to lietošana nesniegs rezultātus, kurus var sniegt medikamenti, taču, ja lietošana uzsākta savlaicīgi, no slimības var izdoties izvairīties.
Drošības apsvērumi
Kā uzsvēra V.Mitrohins , pirms uzsākt jebkādu uztura bagātinātāju lietošanu, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izsargātos no alerģijas riskiem, kā arī izvairītos no nelietderīgiem tēriņiem. Īpaši tas jāievēro bērniem un viņu vecākiem, gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā. Turklāt jāņem vērā, ka, patvaļīgi lietojot uztura bagātinātājus, iespējams pārdozēšanas un alerģijas risks, bet tādas norādes kā “dabīgs” vai “iegūts no dabīgām izejvielām” negarantē attiecīgā uztura bagātinātāja drošumu un efektivitāti.
Farmaceits paskaidroja, ka Latvijā atļauts izplatīt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētus uztura bagātinātājus, tāpēc pirms uztura bagātinātāja iegādes jāpārliecinās, vai tas ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Jāatceras, ka visas nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas, vitamīnus un makroelementus var uzņemt ar uzturu, lietojot daudzveidīgus pārtikas produktus, augļus un dārzeņus, tāpēc visbūtiskāk ir pirms uztura bagātinātāju lietošanas izvērtēt, kādi ir esošie uztura paradumi, vai uzturs ir sabalansēts un tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīni un mikroelementi un vai to lietošana ir nepieciešama. Lai pietiekamā daudzumā uzņemtu vitamīnus, mikroelementus un minerālvielas, ieteicams lietot dažādus pārtikas produktus. Veselīgas ēdienkartes pamatā vajadzētu būt graudaugu produktiem, augļiem un dārzeņiem un augu valsts produktiem, jo tie satur antioksidantus, piemēram, flavonoīdus un karotīnus, gremošanas stimulatorus u.c.
