Lasīšanas laiks: 3 min
Marts jau otro gadu ir “Mājokļa Drošības Mēnesis 2018”, un šogad tā mērķis ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā. Iniciatīvas ietvaros veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vairums iedzīvotāju savu mājokli vērtē kā drošu, taču ir ievērojami mazāk pārliecināti par ugunsdrošību.
Vispārliecinātākie par sava mājokļa ugunsdrošību ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (76%), kā arī gados jaunāki cilvēki (74%). Aptaujātie vecumā no 20 līdz 34 gadiem pret ugunsdrošības jautājumiem mājoklī attiecas īpaši vieglprātīgi un biežāk nekā citi aptaujātie norāda, ka nedara neko, lai pasargātu mājokli no ugunsnelaimēm.
Aptaujā noskaidrojās, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā. Vairums (56%) apgalvo, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti ir vien 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.
Pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo. Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
2017.gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.
“Cilvēkiem trūkst praktiskas informācijas par ugunsdrošību mājokļos, kuros tie dzīvo, un aptaujas dati ļauj secināt, ka ēku apsaimniekotāji ir pasīvi šīs informācijas nodrošināšanā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem. Ņemot vērā informācijas trūkumu un iedzīvotāju zemos pārliecības rezultātus, ir pamats secināt, ka cilvēku reālā rīcībspēja ugunsgrēka gadījumā ir apšaubāma,” apgalvo Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji ap 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
“Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Būtiski ir parūpēties par evakuācijas izeju, pagrabu un bēniņu kārtības uzturēšana, lai tajos netiktu aizkrauti ar degtspējīgiem priekšmetiem, kā arī jāveic elektroinstalācijas pārbaude,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Iesaistoties šīs problēmas risināšanā, “Mājokļa Drošības Mēneša 2018” ietvaros ir izveidots informatīvs privātmāju un daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības materiāls, kas ikvienam iedzīvotājam ir pieejams lejupielādei mājaslapā www.majokladrosiba.lv, kā arī Gjensidige Latvija pārstāvniecībās visā Latvijā.
Ugunsdrošīnas pasākumi privātmājās
