Lasīšanas laiks: 4 min
Darbs, mācības, pienākumi ģimenē, steiga, agra celšanās un satiksmes sastrēgumi, saimnieciskas nebūšanas vai neizdevies randiņš – lai gan pati par sevi neviena no šīm norisēm nav traģiska, savienojumā ar tumsu un nepatīkamiem laika apstākļiem tās gluži nemanot var novest pie stresa. Vislabākos līdzekļus cīņai ar stresu iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Visi cilvēki mēdz piedzīvot stresu, taču mūsu spējas ar to tikt galā ir dažādas – viena un tā pati situācija vienam cilvēkam nesagādās grūtības, bet citam būs liela stresa avots.
Apslāpēt stresu nevajadzētu, jo tā uzkrāšanās ilgtermiņā var novest pie hroniskām veselības problēmām.
Taču varam izvairīties no stresa negatīvajām blaknēm, pārskatot savu dienas kārtību un ieviešot veselīgus paradumus – kārtīgi izguļoties, nodarbojoties ar regulārām fiziskām aktivitātēm un izvēloties pareizu, vitamīniem bagātu uzturu,”
pauž Ieva Zvagule.
Kas ir stress, kāpēc tas rodas?
Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru situāciju – gan iepriecinošu, gan nepatīkamu. Tādējādi arī stress var būt gan tāds, kas stimulē, aktivizē, mudina attīstīties un meklēt jaunus ceļus, gan destruktīvs. Pārāk liels stress, ar kuru cilvēks netiek galā, liedz koncentrēties, izraisa bailes, trauksmi, dusmas, biežu slimošanu. Galvenie stresa cēloņi ir pārslodze, cenšanās paveikt vairākus darbus reizē, pārlieka tieksme pēc perfekcijas, realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Rudenī daudzus cilvēkus spēcīgi ietekmē arī tumšā diennakts laika pagarināšanās.
“Ja bez redzama iemesla jūs pārņem pastāvīgs nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta, elpošanas grūtības, iespējams, ciešat no stresa,”
brīdina farmaceite.
Labs miegs
Labi izgulēties ir ļoti svarīgi, turklāt uzmanība jāpievērš gan miega stundu daudzumam, gan kvalitātei. Skolēniem no 6 līdz 12 gadu vecumam tiek rekomendēts gulēt 9–12 stundas, bet pusaudžiem no 13 gadu vecuma un pieaugušajiem miegam būtu jāatvēl 8–10 stundas. Protams, tas katram ir individuāli – ja kāds jūtas labi, pagulējis vien sešas stundas, lai tā būtu, ja vien tas netraucē mācībām vai darbam. Miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē gan skolēnu sekmju līmeni, gan pieaugušā darba spējas, uzmanību pie stūres un komunikāciju ar apkārtējiem. “Vakaros daudz laika pavadām elektronisko ierīču ekrānos. No šī ieraduma labāk būtu atteikties, jo miegam, tāpat kā jebkurai citai nodarbei, ir jānoskaņojas un jāsagatavojas. Var paklausīties mierīgu mūziku, iedzert kādu nomierinošu tēju un pavadīt laiku klusinātā apgaismojumā. Būtu vēlams atturēties no alkohola, lai cik nomierinoša šķistu glāze vīna pirms miega, bet pats galvenais – pieradināt sevi iet gulēt vienā un tajā pašā laikā,” iesaka Ieva Zvagule, piebilstot –
visefektīvāk cilvēka nervu sistēma atpūšas miegā plkst. 22.00–24.00.
Vairāk kustību
Viens no veidiem, kā novadīt stresu, ir izkustēties, vislabāk – svaigā gaisā. Kustības veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos un sniedz patīkamas izjūtas ķermenim, kas daudziem ir saguris un stīvs pēc garas mazkustīgi pavadītas darba dienas. Kādam piemērotākas būs intensīvas sporta nodarbības, citam – garas pastaigas, dejas vai izskriešanās kopā ar suni. “Piespiežot sevi nodarboties ar sportu tikai tāpēc, ka “tā vajag”, visticamāk, gandarījumu negūsim – drīzāk vainas apziņu, ja kaut kas nesanāks vai sagribēsies kādu nodarbību izlaist,” pauž farmaceite.
“Ja nepatīk izraudzītais kustību veids – izmēģiniet citu! Galvenais, lai nodarbe sniegtu prieku un labsajūtu.”
Veselīgs uzturs
Nemiers, pastiprināta uzbudināmība, aizkaitināmība, noguruma sajūta vai pat depresija var liecināt par nopietnu magnija un B vitamīnu trūkumu organismā. Magnijs ir organismam vitāli svarīgs mikroelements, kas nepieciešams visu orgānu sistēmu un funkciju veiksmīgai darbībai: tas vajadzīgs ap 300 dažādiem būtiskiem pilnvērtīgiem un pareiziem organisma procesiem. Ja magnija daudzums organismā nav pietiekams, stress pastiprinās pat tad, ja nav citu stresu veicinošu faktoru.
Magniju un B vitamīnu palīdzēs uzņemt gan pareizs uzturs, kurā jāiekļauj zaļie dārzeņi un augļi, putraimu un graudzāļu produkti, banāni, ar mizu gatavoti kartupeļi, brūnie rīsi, griķi, jūras sāls, gan speciāli magniju saturoši preparāti. Arī D vitamīns palīdzēs justies labāk.
Tā kā rudenī un ziemā trūkst saules, bet ar pārtiku D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemt nav iespējams, tas jāuzņem papildus, sevišķi maziem bērniem, grūtniecēm un vecākiem cilvēkiem.
Ieva Zvagule atgādina:
“Pret stresu noteikti palīdzēs arī jūsu iecienītie gardumi! Tikai jāatceras par mērenību un kompensējošo mehānismu – apēdi kūku, aizej lieku reizi paskriet. Ja jutīsieties labi, pat rudens lietu un vēju varēsiet no sirds izbaudīt.”
