Lasīšanas laiks: 2 min
Trešdaļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri studē vai kādreiz ir studējuši, par mācībām maksā vai maksājuši paši, paralēli studijām strādājot – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” veiktā aptauja. Savukārt 24% izmanto vai ir izmantojuši studiju kredītu. Vien aptuveni desmitai daļai jeb 12% studējošo var vai ir varējuši palīdzēt vecāki vai citi tuvinieki.
“Nav noslēpums, ka daudzās ģimenēs brīdis, kad bērni sāk studiju gaitas, ir satraukuma pilns laiks. Mūsdienās studijas maksā dārgi, un tikai nedaudziem jauniešiem ir iespēja tikt valsts apmaksātajās budžeta vietās. Jau iepriekš veiktā aptaujā noskaidrojām, ka puse ģimeņu nespēj apmaksāt bērnu mācību maksu augstskolā, un tikai 12% aptaujāto vecāku norādīja, ka veido uzkrājumus bērnu studiju apmaksāšanai augstskolā,” stāsta Ingrīda Ķirse, “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs.
Papildus finansējumam par mācībām jauniešiem nereti jārēķinās arī ar izdevumiem dzīves vietas nodrošināšanai, ikdienas tēriņiem un mācību materiāliem. “Jaunieši tiek galā, kā nu kurš. Vieni ņem kredītu bankā, citi paralēli studijām strādā. Diemžēl mēdz gadīties, ka raizes par nepieciešamo finansējumu var aizēnot panākumus izglītībā, kas nav mazsvarīgi turpmākās karjeras veidošanā,” uzsver Ingrīda Ķirse, norādot, ka tikmēr daudzās pasaules valstīs vecāki jau no bērna dzimšanas veido uzkrājumus studiju maksas segšanai. “Šo tendenci veicina augstā maksa par izglītību un arvien lielāka izpratne par kvalitatīvu izglītību kā pamatu stabilai nākotnei. Izglītība viennozīmīgi ir pamats ne vien personīgās karjeras veidošanai, bet arī profesionāla darbaspēka nodrošināšanai valstī kopumā,” uzskata Ingrīda Ķirse.
Visizplatītākais stereotips par uzkrājumu veidošanu – tas ir dārgi un tam nepieciešami lieli ienākumi. Taču patiesībā uzkrājumu veidošanai pietiek arī ar nelielu ikmēneša iemaksu, ja tos sāk veidot pēc iespējas ātrāk. Tie, kas izvēlējušies uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu ar mērķi sakrāt studijām, vidēji mēnesī iemaksā 35 eiro. Tomēr nereti tiek veiktas arī vienreizējas ikgadējas iemaksas. Saskaņā ar “ERGO” datiem iedzīvotāji vidēji no savas mēnešalgas velta uzkrājumiem 6–7%. Summa līguma apdrošināšanas perioda beigās, pieņemot, ka vidējais uzkrāšanas termiņš ir 10 gadi un mēneša iemaksa 50 eiro, arī atbilst aptuveni 4 gadu studiju maksai, kas vidēji Latvijā ir ap 1700 eiro.
Saskaņā ar “ERGO” datiem vidējais dzīvības apdrošināšanas klients Latvijā ir 43 gadus veca sieviete, pilsētniece, ar mērķi uzkrāt pensijai vai bērna studijām. Vidējais līguma termiņš ir 7,8 gadi, savukārt ikmēneša maksājums ap 50 eiro.
