Pieprasījums pēc vistu olām, īpaši baltajām, Lieldienu laikā ievērojami pieaug. Pārsteidz savus viesus un, gādājot par svētku galdu, izvēlies mazās paipalu oliņas, ko daba jau apveltījusi ar glītiem raibumiem! Tās var ne tikai pasniegt salātu šķīvī, bet arī iekarināt plaucētos zaros.
Pirms ķerties pie darba, pārbaudi olu svaigumu. Interesanti, ka atšķirībā no vistu olām paipalu olas izžūst, tāpēc sabojājušās olas atpazīst nevis pēc smakas, bet svara. Paipalu olas dēvē par ilgdzīvotājām, jo ledusskapī tās var uzglabāt pat 60 dienas. Tikai jāatceras, ka tās nav jāvāra tik ilgi kā vistu olas, dzeltenums būs ciets jau pēc piecām minūtēm.
Krāsošanai
Trauslās paipalu olas olu kaujās noteikti zaudēs druknajām vistu olām, tāpēc labāk tās izmantot rotājumu pagatavošanai. Izmantojot sīpolu mizas, nokrāsosies tikai gaišās vietas un tumšie plankumi būs labi saredzami.
Ja tomēr vēlies pilnīgi baltas olas, sajauc ūdeni ar etiķi (proporcijas ir 1:1), iegremdē šajā šķīdumā jau novārītas olas un gaidi, kad plankumi pazudīs. Dažreiz pietiek ar 20 minūtēm, bet var gadīties, ka plankumi izzudīs vien pēc pāris stundām. Ņem vērā, ka pēc šādas peldes olas vairs nav ieteicamas ēšanai. Pēc tam gaišās olas uz stundu iemērc kādā novārījumā. Izvēloties dabīgas izejvielas, ielāgo, ka rozā krāsu var iegūt no biešu sulas, dzeltenu – kurkumas, zaļu – spinātiem un pētersīļiem, zilu – sarkanajiem kāpostiem, kam vārīšanas laikā pievienota ēdamkarote sodas. Noturot olas vārījumā ilgāk, krāsojums būs izteiksmīgāks.
Izmantojot krāsvielas, kas iegādātas veikalā, var ļauties eksperimentiem bez balināšanas procedūras. Jēlas olas noskalo un vēl mitras apviļā rīsos, cieši notin ar marli un vāra ūdenī, kam pievienots mākslīgais krāsotājs. Populārās marmora olas var pagatavot, vispirms smalki sasmalcinot sīpolu mizas, piemēram, virtuves kombainā, tad aptinot ap olu, nosienot ar kaprona zeķi un vārot. Beigās pievieno dažus pilienus briljantzaļā spirta šķīduma, kas radīs neparastu rakstu. Nokrāsotās olas ieteicams ieziest ar augu eļļu, lai sāni spīd un laistās.
Dekorēšanai
Nupat vēl darinājām Adventes vainagus, ko līdzīgu var izveidot arī pavasarī. Pamatni gatavo no zariem, kam pietin klāt sausas sūnas. Ar karsto līmi piestiprina putnu spalvas, lentītes un mazās paipalu olas. Lai šāda rota priecētu acis ilgāku laiku, no olām jāizpūš šķidrums, ar adatu katrā galā izdurot pa caurumiņam.
Vienkāršāks variants ir piepildīt groziņu vai bļodiņu ar sūnām un satupināt tajā košās olas, papildinot ar lentītēm un spalvām. Ja kādā vāzē jau izplaukuši bērzu pumpuri, no zariem var savīt nelielu ligzdiņu, ievietot tajā pāris olas un pašu ligzdu iekārtot starp zaļajām lapām. Tāpat bērnus var iesaistīt nelielos dārza darbos – mazie pirkstiņi olu čaumalas var piepildīt ar zemi un iesēt tur zālīti, kas sadīgs jau pēc pāris dienām.
Gatavošanai
Gatavojot savus iecienītākos ēdienus, ielāgo, ka piecas paipalu olas atbilst vienai vistas olai. Kā jebkurā svaigā produktā, arī jēlās paipalu olās vitamīnu daudzums ir lielāks nekā vārītā veidā. Turklāt paipalu olās ir daudz vairāk dzelzs, fosfora un kālija, bet sliktā holesterīna – mazāk. Tomēr nevajadzētu aizmirst pirms ēšanas nomazgāt olas čaumalu.
Salātos paipalu olas lieliski sader ar ceptām vistu aknām, konservētu tunci, marinētiem gurķiem un svaigiem dārzeņiem. Neparasts pasniegšanas veids ir kraukšķīgās romiešu salātu lapas pildīt ar garnelēm un vārītām paipalu olām, kas pārlietas ar medus-sinepju mērci.
Mazās čaumalas var izmantot, lai pagatavotu želejas olas. Vispirms olas rūpīgi nomazgā, izdur caurumu un iztecina ārā to saturu. Ar karstu ūdeni uzmanīgi izskalo čaumalu un liek žūt, kamēr gatavo želeju. Visērtāk iepildīt šķidrumu olās būs ar šļirci. Kārto tās ar caurumiņiem uz augšu un uz četrām stundām liek ledusskapī sastingt. Tad uzmanīgi noloba čaumalas, un želejas olas pasniedz ar augļu gabaliņiem salātos vai rotā Lieldienu desertu – biezpiena pashu.
