Lasīšanas laiks: 2 min
Kopš gripas sezonas sākuma, 30.septembrī, miruši jau desmit cilvēki – visiem tika konstatētas blakus saslimšanas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.
Centrā norāda, ka mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas vai asins un elpceļu slimības. Vairumam, proti, astoņiem noteikta A tipa gripa.
Kā portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila,
saistībā ar gripu Vidzemes slimnīcā šajā sezonā nav bijis neviens letāls gadījums.
Kopumā gada otrajā nedēļā slimnīcās ievietoti 84 pacienti. Visvairāk stacionēto pacientu ir tieši Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, norāda SPKC. Kopš sezonas sākuma kopumā slimnīcās ievietots 731 pacients, no kuriem divas trešdaļas ir vecumā no 5 līdz 64 gadiem. Centra pārskatā klāstīts, ka 27% stacionēto ir bērni līdz četru gadu vecumam.
Pagājušajā nedēļā arī nedaudz pieaugusi gripas intensitāte, sasniedzot 114,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam, gada pirmajā nedēļā konstatēti 107,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstākā gripas intensitāte novērota Valmierā, Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī un Jūrmalā, savukārt pārējās monitoringa teritorijās gripas intensitāte nav pārsniegusi epidēmijas robežu, proti, vairāk kā 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Gada otrajā nedēļā arī novērojams kāpums akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstībā – vidēji reģistrēti 866,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, elpceļu infekcijas tiek novērotas pārsvarā bērniem līdz 14 gadu vecumam, tomēr šī gada otrajā nedēļā saslimstība pieaugusi visās vecuma grupās. Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām saslimstība šajā laika periodā bijusi zemāka.
Kopumā gada otrajā nedēļā saslimstība ar plaušu karsoni bijusi 43 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir nedaudz vairāk nekā gada pirmajā nedēļā, kad pneimonijas intensitāte bija 32,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.
