Ar garšas kārpiņām izjusta jauna pieredze, aktīvi līdzdarbojoties iepazīts kipriešu kulinārais mantojums, sadzīves un kultūras tradīcijas, Kipras saule un vietējo iedzīvotāju neizmērojamā viesmīlība – tās ir galvenās pērles, kas vēl ilgi, atgriežoties no pieredzes apmaiņas brauciena, priecēs Smiltenes tehnikuma viesnīcas “Kalna ligzda” restorāna saimnieces Ineses Bediķes, skolas Alsviķu struktūrvienības 3. kursa pavāru grupas audzēkņa Sanda Auziņa un Smiltenes tehnikuma 3. ēdināšanas pakalpojumu audzēkņu Melisas Lagzdiņas, Amandas Puķītes un Nika Šķērsta sirdi. Viesojoties KES koledžā un Higner Hotel Institute Cyprus Nikosijā, kur audzēkņi apgūst līdzīgas mācību programmas kā Smiltenes tehnikumā, jaunieši guvuši jaunus draugus un domubiedrus.
Brauciens notika “Erasmus+” projekta “Profesionālā pieredze citā valstī – vairāk iespēju nākotnē” ietvaros. Melisai, Amandai un Nikam ceļojums uz salu valsti, ko tūrisma ceļvežos sauc arī par Vidusjūras pērli, vienlaikus bija arī pateicība par aktīvu līdzdarbošanos, uzņemot tehnikumā viesus. Sandim – balva par labiem panākumiem nākamo pavāru profesionālās meistarības konkursā.
“Kalna ligzdas”saimniece Kiprā guvusi jaunas ieceres tehnikumā iecerētā mājamatniecības centra aktivitātēm un Kalnamuižas tūrisma piedāvājumam. Kopš atgriešanās no Kipras pagājis vairāk nekā mēnesis un gan Inese, gan jaunieši jau paspējuši vairākas, no Kipras atvestās idejas realizēt arī Latvijā.
Saskaņā ar senu leģendu Kiprā no jūras putām piedzima un mīlestības mierinājumam nodevās skaistuma dieviete Afrodīte. “Taču Kipras patiesais skaistums slēpjas tās vietējo iedzīvotāju neuzspēlētajā vienkāršībā un viesmīlībā,” domā Inese Bediķe un jaunieši viņai pilnībā piekrīt.
Pirmo profesionālās pilnveides nedēļu visi pavadījuši Latimbo ciematā Pafosā – britu tūristu iecienītā salā Kipras dienvidrietumos. “Viesojāmies ģimenē, kas nodarbojas ar lauku tūrismu. Visi kopā gatavojām kipriešu nacionālos ēdienus,” stāsta Sandis Auziņš, kurš, tāpat kā pārējie jaunieši, Kiprā bija pirmoreiz. Jaunieši kopā ar mājas saimniekiem cepa maizi, sēja sieru, filēja lasi un pēc tradicionālajām kipriešu receptēm gatavoja desas. Iepriekšējā mācību gadā Sandis no Alsviķu struktūrvienības “Erasmus+” projekta ietvaros bija profesionālās pilnveides braucienā uz Portugāli, kur strādāja restorānā. “Šī bija pavisam cita veida pieredze. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, cik pavāra darbs var būt radošs, interesants un daudzveidīgs,” pārdomās dalās jaunietis. Sandis priecājas par iespēju iepazīt kipriešu tradīcijas un jauniešus, kuri izvēlējušies savu nākotni saistīt ar tādu pašu profesiju kā viņš. “Brauciens vienlaikus bija arī laba iespēja sadraudzēties tuvāk ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem, no kuriem ikdienā šķir turpat astoņdesmit kilometru.”
Vislielākais pārsteigums kipriešu virtuvē visiem latviešiem bija daudzveidīgais kanēļa pielietojums.
“Divu nedēļu laikā nobaudīju tikai divus ēdienus, kuriem nebija klāt kanēlis,”
pieredzē dalās Inese Bediķe un tālāk seko stāsts par to, kā Kiprā kanēlis tiek pievienots pilnīgi visam. “Kaut ko tādu baudījām pirmoreiz, bet visiem garšoja,” papildina Niks Šķērsts, kuram kopā ar kanēli visgaršīgākais šķitis kolokasi (lieli, saldi kipriešu kartupeļi). Nākamais ēdināšanas pakalpojumu speciālists iecerējis ko līdzīgu pagatavot arī mājiniekiem. “Nekad nebūtu domājis, ka kanēli var izmantot arī gaļas ēdienos. Vienīgi – nedrīkst pārspīlēt. Vienreiz jau paspēju to izdarīt – tad gan nebija labi.”
Amanda Puķīte Ziemassvētku brīvdienās savus mīļos iepriecinās ar fritētām gaļas bumbiņām. Arī to recepte atvesta no Kipras. Bumbiņas gatavo no maltās gaļas, rīvētiem kartupeļiem, pētersīļiem un olām.
Visi jaunieši kā ļoti īpašu atceras brīvdienu kalnos, kurā apmeklējuši ikgadējo ēdienu gatavošanas festivālu. “Tajā kiprieši demonstrē savus tradicionālos ēdienus. Tiek organizētas meistardarbnīcas, kurās aicina iesaistīties arī apmeklētājus. Visi sakāpām milzīgā mucā, kur vajadzēja spaidīt vīnogas,” stāsta Amanda. Pēc tehnikuma beigšanas viņa plāno strādāt savā izvēlētajā specialitātē, tāpēc par lielu ieguvumu uzskata katru iespēju tajā apgūt ko jaunu.
Jaunietei Kiprā ļoti patikušas senās baznīcas, kas fascinējušas ar savu skaisto arhitektūru un īpašo auru.
Nikam bijis interesanti uzzināt daudz jaunu un interesantu faktu par Kipras vēsturi, reliģiju un kultūru.
“Tikpat saulaini kā pati Kipra bija arī tās iedzīvotāji, kuri mūs iepazīstināja ar savām tradīcijām un senajiem arodiem, kurus joprojām tur lielā godā.”
“Laiks paskrēja tik ātri, ka pat vēl negribējās braukt mājās,” par divām Kiprā pavadītajām nedēļām saka Melisa Lagzdiņa. Viņai ļoti paticis kopā ar saimniekiem siet sieru. “To gatavoja no aitas un kazas piena. Garšoja pavisam citādāk nekā Latvijā nopērkamie.”
Jauniete par lielu ieguvumu savā profesionālajā izaugsmē uzskata arī viesošanos KES koledžā un Higner Hotel Institute Cyprus Nikosijā. “Abās skolās mūs ļoti laipni uzņēma, nākamie pavāri uzreiz iesaistīja savās komandās. Jāatzīst, mēs šajā ziņā varam no viņiem daudz mācīties. Arī pacietību. Kipras jaunieši katru viņiem uzticēto darbiņu rūpīgi izdarīja līdz galam, neko neatstāja nepabeigtu. Tāpat ar milzīgu prieku novēroju, cik saliedēti viņi strādā komandā – saprotas no pusvārdiem, ja nepieciešams – cits citam palīdz. Neredzēju ne mazākās intrigas un nenovīdību. Ļoti patika, ka jauniešiem praktiskajās ēdienu gatavošanas stundās daudz palīdzēja skolotāji. Tiklīdz kādam kaut kas nepadevās, pie viņa uzreiz pienāca kāds no skolotājiem un parādīja.
Nikosijā paviesojāmies arī pāris restorānos. Paši šoreiz vairāk bijām novērotāji, palīdzējām tikai salocīt salvetes. Taču ļoti novērtēju arī šo iespēju – kā ikdienas apmeklētāju mani neviens restorāna virtuvē nelaistu,” saka Melisa.
Jaunieši pirmajās dienās mazliet uztraukušies par to, kā veiksies ar angļu valodu. “Taču tagad zinām – ja būsim droši un par sevi pārliecināti, nepazudīsim un visu, ko vajadzēs, sapratīsim. Noteikti iesakām izmantot “Erasmus+” iespējas arī citiem skolasbiedriem. Tā ir ne ar ko neaizvietojama pieredze. Paveras pavisam cits skatījums uz dzīvi,” atzīst Melisa. Viņa, tāpat kā skolasbiedri, no Kipras atvedusi arī vairākas receptes. “Mājās jau uzcepu maizi ar piparmētrām, ķirbjiem un sezama sēklām. Tiesa, Latvijā nevarēju nopirkt visas vajadzīgās izejvielas, lai maizīte iznāktu tāda pati kā Kiprā, bet mājiniekiem garšoja.”
Pafosas salā Smiltenes tehnikuma pārstāvji viesojušies arī olīveļļas ražotnē un vīna darītavā. “Kiprā nav derīgo izrakteņu un lielu rūpnīcu. Iedzīvotāju galvenie ienākumu avoti ir tūrisms, olīves un vīnogas,”stāsta Inese Bediķe. “No olīvēm pārsvarā ražo eļļu un pesto, bet no vīnogām – vīnu. Interesanti, ka olīveļļas cena Kiprā daudz neatšķiras no Latvijas. Arī viņi ikdienā lieto citas, lētākas eļļas. Uz Kipras vulkāniskās zemes nogatavojas brīnumainas vīnogu šķirnes. Kalnu ielejās plešas burvīgas olīvkoku birzis. Mums arī bija tā laime piedzīvot sezonā pirmo lietu. Zeme pēc tam izskatījās briesmīga, negribējās uz tādas pat kāju spert, bet vietējie iedzīvotāji, protams, bija laimīgi.”
“Kalna ligzdas” saimnieci Kiprā visvairāk uzrunājis tas, kā vietējie iedzīvotāji iepazīstinājuši ar savām tradīcijām. Tas noticis bez mazākās vēlmes kaut kā īpaši izrādīties un visu izskaistināt.
“Tas bija tāds dabisks un īsts, “nenopulēts” skaistums. Saimnieki, kuru ģimenē viesojāmies, rūpīgi sekoja, lai viņu uzturā neparādās e- vielas. Augļus un dārzeņus izaudzēja paši savā dārzā, neizmantojot ķimikālijas. Ēdieni bija vienkārši un garšīgi. To pagatavošanā galvenokārt lietoja vietējos produktus.
Arī Kiprā ir Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumos, kas piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, tiek ievērotas visas sanitāri higiēniskās prasības, taču šajā jomā nav tādu pārspīlējumu kā pie mums,” stāsta Inese Bediķe. “Esmu redzējusi, kā strādā pavāri daudzās valstīs. Secinājums ir viens – mēs par daudz sarežģījam dzīvi. To vajag tvert vienkāršāk. Nu un tad, ka sīpols piededzis? Noņem no pannas un uzcep citu! Bet mēs stresojam par katru nieku…”
“Kalna ligzdas” restorāna saimniece, atgriezusies Latvijā, jau pamēģinājusi pagatavot gandrīz visus interesantākos kipriešu ēdienus. “ Izcepu arī maizīti. Vienīgi viņiem bija savādāki milti un šķelto zirņu ieraugs. Līdz ar to – lai arī visu izdarīju tāpat kā mācīja Kipras saimnieki, Latvijā ceptajiem kukulīšiem bija pavisam cita garša.
Strādnieku alga Kiprā ir apmēram 1000 eiro mēnesī, bet viesstrādniekiem no algas daudz pāri pāri nepaliek, jo ir ļoti dārga mājokļa īre. Sievietes pārsvarā strādā kafejnīcās vai palīdz apkopt vecos cilvēkus. Ja dzīvo ģimenēs, tad ēšana un mājvieta ir bez maksas, peļņa – 400 līdz 500 eiro. Vairākums viesstrādnieku nāk no ļoti nabadzīgām valstīm. Dzīvo ļoti taupīgi un gandrīz visu nopelnīto sūta uz mājām tuviniekiem.
Koledžā jauniešiem, kas nav no ES dalībvalstīm, par mācībām jāmaksā 2000 eiro gadā. ES dalībvalstu pārstāvji saņem stipendijas un, tāpat kā mūsu jaunieši, var iesaistīties “Erasmus+” projektos. Prakses vietas nodrošina koledža. Pēc tās beigšanas jauniešiem darbu palīdz atrast skola. Nevienu kā putnēnu neizmet no ligzdas – ej un mācies lidot! Vislielākais pieprasījums pēc darbaspēka ir aktīvākajā tūrisma sezonā, bet arī pārējā laikā – tie, kas vēlas strādāt, bez darba nepaliek.”
Inese Bediķe Kiprā guvusi arī vairākas jaunas ierosmes, lai pilnveidotu Kalnamuižas tūrisma piedāvājumu. Taču tās lai pagaidām paliek noslēpums. “Varu vienīgi pačukstēt – līdz jauninājumiem nebūs jāgaida ilgi…”
“Kalna ligzdas” galvenajai pavārei šā gada nogale īpaša arī ar to, ka saņemta oriģināla balva par trešo vietu biedrības “Siera klubs” un “Latvijas Maiznieku biedrības” konkursā “Biezpiena un maizes gardumi uz svētku galda”. Tortes “Muižas kārumu lāde” augstais novērtējums viņai pavēra iespēju kopā ar pirmo trīs ieguvējām no visiem Latvijas novadiem paviesoties Briselē. “Redzējām, kā notiek Eiropas Parlamenta sēdes. Izskatījās kā lielā bišu stropā. Vienreiz dzīvē to, tāpat kā Briseli Ziemassvētku noskaņās, novēlu redzēt ikvienam. Aplūkojām arī “Erasmus+” galveno mītni.”
Par tikpat lielu dāvanu Inese Bediķe uzskata arī iespēju to visu izbaudīt kopā ar prasmīgākajām saimniecēm no visas Latvijas. Gan jau arī šie iespaidi gūs “atbalsi” “Kalna ligzdas” ēdienkartē…
