Lasīšanas laiks: 2 min
“No laika gaitā sadzeltējušas fotogrāfijas, kas tapusi ap 1895.gadu, pretī raugās mana vecvecvectēva ģimene – Augusts un Berta ar savām piecām meitām un vienīgo dēlu Robertu – manu vecvectēvu. Ieceļotāji no Vācijas – vācieši. Kā gan es, viņu pēcnācēja piektajā paaudzē, esmu latviete?”
Tā zinātniski pētnieciskajā darbā, kas tika izstrādāts divu gadu laikā, raksta Valmieras Valsts ģimnāzijas skolniece Marta Dalke. Ar šo fotogrāfiju sākās interese par dzimtas vēsturi.
Pētījuma sākumā Marta zināja vien to, ka Dalkes ir iebraukuši no Vācijas līdzi grāfam Mellinam kā kalpi uz netālu no Dikļiem esošo Ozolmuižu, vēlāk dabūjuši īpašumā zemi un uzcēluši māju, kurā tagad dzīvo Marta.
Skolniece dzimtas koku izpētījusi septiņās paaudzēs, radu rakstu apkopojums sanācis vairāk nekā divu lapu garumā. Skatīti dažādi dokumenti, dzimšanas, laulības apliecības, baznīcas grāmatas, fotogrāfijas, pases, mājas grāmatas un dvēseļu revīziju, kā Krievijas impērijas laikā dēvēja tautas skaitīšanu, dati. Marta sazinājusies arī ar Latvijā dzīvojošajiem Dalkēm, kā arī meklējusi izpētes pavedienus Vācijā.
Meitene skaidro, ka grūtības sagādājis tas, ka daudz nozīmīgu dokumentu ir iznīcināti, nereti baznīcas grāmatas aizpildītas neprecīzi. Tāpat ir jāizprot senās latviešu, krievu un vācu drukas iezīmes, kuras mūsdienās vairs nelieto, un saīsinājumi.
Martas vecvectēva Roberta tautība, visticamāk, bija vācietis, ar to būtu izskaidrojama izsūtīšana uz Krieviju 1917.gadā. Roberta lojalitāti Latvijas valstij pierāda pēc atgriešanās izsniegtais dokuments, kurā apliecināts, ka viņš kā dižkareivis bijis Valmieras rajona aktīvā dienesta robežsargs. Vecvectēvs nav atsaucies arī Hitlera aicinājumam atgriezties Vācijā.
Ģimeni Roberts dibināja Latvijai nozīmīgā datumā – 1922. gada 11. novembrī tika slēgta viņa laulība ar Martu Majori. Dzimušajiem bērniem, no kuriem viens ir Martas vectēvs Hermanis, apliecībās norādītā tautība – latvietis.
“Mana vecvectēva izvēle noteica manas dzimtas palikšanu Latvijā, kuru es jau vairākās paaudzēs varu saukt par savu Tēvzemi. Iekopto sētu turpināja uzturēt mans vectēvs Hermanis. Vectēva jau vairākus gadus nav, bet mājā turpina dzīvot viņa meita – mana māte, un es.”
Skolniece dzimtas pētījumu iesaka veikt arī citiem:
“Ir interesanti uzzināt, cik Dalkes ir dzīvojuši pirms manis, no kā esmu cēlusies, kā sazarojusies dzimta, noskaidrot par senču nodarbošanos, apskatīt viņus fotogrāfijās.”
Meitene mācās 12.klasē. Arī izvēlētā profesija ir saistīta ar dzimtas turpinājumu – Marta gribētu studēt medicīnu un kļūt par vecmāti.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Latviešu valodas aģentūras izdotajā grāmatā “Dzimtas stāsti. Ar saknēm Latvijā” iekļauti arī divu valmieriešu darbi: Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieces Martas Dalkes un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 8.klases skolnieka Andra Kārkliņa.
