Lasīšanas laiks: 6 min
Iestājoties vēsākam laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Kā pasargāt sevi un savu ģimeni no saaukstēšanās, vīrusiem un slimībām? Lai arī nav viena brīnumlīdzekļa, kā uzlabot imunitāti ļoti īsā laikā, tomēr pastāv vienkāršas lietas, ko varam darīt savas veselības labā, lai ilgtermiņā varētu sajust ievērojamus imunitātes uzlabojumus. Padomus imunitātes stiprināšanai sniedz BENU Aptiekas pieaicinātais eksperts, Latvijas Imūndeficīta korekcijas centra un Capital Clinic Riga klīniskais imunologs Lauris Līcītis un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Pirms ķerties pie ieteikumiem, vērts atgādināt, ka bieža slimošana rudenī un ziemā uzreiz neliecina par novājinātu imunitāti – ne jau slimošanas biežums nosaka to, vai cilvēka organismam ir labas vai sliktas aizsargspējas, bet gan tas, cik ātri viņš spēj izveseļoties un vai pēc slimošanas nesākas komplikācijas. Ja izslimo ātri un bez komplikācijām, imūnā sistēma ir kārtībā neatkarīgi no tā, ka gadījies arī paslimot. Imūnās sistēmas galvenais uzdevums ir nepieļaut kādam svešam aģentam – vīrusam vai baktērijai – iekļūt organismā un izmainīt tā iekšējo vidi. Lai gan imūnā sistēma strādā vienoti, nosacīti to iedala iedzimtajā un iegūtajā imunitātē. Iedzimto imunitāti manto no senčiem, un to īpaši izmainīt nevar, tajā jau ir iekodētas standarta atbildes reakcijas. Līdz ar to, kā uz kādu slimības ierosinātāju organisms reaģēs, kā pretosies, nosaka gēni – ja mamma, vecmāmiņa, tēvs ir slimīgi, diemžēl arī bērns šo noslieci pārņem. Taču katrs var ietekmēt savu iegūto imunitāti, kas veidojas dzīves laikā, gan pārslimojot dažādas slimības, piemēram, saaukstēšanos, angīnu, citas infekcijas, gan vakcinējoties, gan ievērojot saprātīgus un veselīgus ikdienas ieradumus.
Zanda Ozoliņa uzsver, ka slimot ir dabisks process, un lai kāda būtu ikdienas steiga, tomēr ieteicams sevi pasaudzēt. Imunitātes stiprināšanai svarīgi lietot dabīgos imunomodulatorus, ehinacejas vai plūškoka ekstraktu saturošus uztura bagātinātājus. Rudens laikā ikvienam ieteicams neaizmirst fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu.
L.Līcīša ieteikumi imunitātes stiprināšanai
- Lieto dabiskos antioksidantus. Tas ir iedarbīgs ierocis cīņai ar brīvajiem radikāļiem – ķīmiskajiem savienojumiem, kas pazemina organisma dabisko aizsardzību. Var lietot gan vitamīnus, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus, gan dažādus – pamatā augu valsts – savienojumus, kas arī darbojas kā antioksidanti. Populārākais un biežāk ieteiktais ir C vitamīns jeb askorbīnskābe – vislabāk dabiskas izcelsmes, to organisms atpazīst un izmanto pilnvērtīgāk nekā mākslīgo C vitamīnu. To satur upenes, zemenes, mežrozīšu augļi, dzērvenes, citrusaugļi, paprika, sīpolloki u. c. Starp citu, kāpostos un kivi ir daudz vairāk C vitamīna nekā citronā. Vēl jāatceras, ka C vitamīns iet bojā 70 grādu temperatūrā, tāpēc nebūs prātīgi pārliet ar verdošu ūdeni tēju ar citronu, jo tā zaudēs lielu daļu savas vērtības. Iesaku arī atzītu firmu uztura bagātinātājus – naturālos preparātus, kurus vislabāk lietot kopā ar augļiem un dārzeņiem, tā panākot vitamīnu efektīvāku uzsūkšanos organismā. Tāpat organismam nepieciešami tādi antioksidanti kā A un E vitamīns, arī B grupas vitamīni, minerālu kompleksi – kalcijs, magnijs, cinks. Imunitātei patīk arī proantocianīdi, ko satur, piemēram, mellenes un dzērvenes.
- Ēd pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu un atsakies no nepārdomātām diētām. Pats galvenais – ēdienam jābūt daudzveidīgam, tāpēc neko nevajadzētu pilnībā izslēgt no uztura. Izņēmums varbūt ir vienīgi svaigs piens, jo tas ir imunoloģiski kaitīgs tajā esošo hormonu dēļ. Nevajag izvairīties no skābpiena produktu lietošanas. Arī daudzreiz aprunātais cukurs imunitātei neko sliktu nenodara, netieši to pat stimulē, taču – viss atkarīgs, kādā veidā un cik daudz to uzņem. Piemēram, medu var lietot droši, savu reizi arī šokolādi un citus saldumus, taču tos nevajadzētu ēst uz nakti, bet gan dienā, sevišķi fiziska un garīgā darba darītājiem. Izpētīts arī, ka sāls nepārspīlētā daudzumā imunitāti stimulē, ne velti to kāru muti laiza zvēri. Ieteicamas ir dārzeņu sulas un šobrīd modē esošie zaļie kokteiļi, kad kopā sablendē augļus, dārzeņus ar pētersīļiem, spinātiem un citiem zaļumiem. Labas ir arī svaigas un saldētas ogas, tāpat godži ogas, čia sēklas. Taču būtu naivi cerēt, ka tās būs brīnumnūjiņas, kas garantēs pilnīgu veselību. Tāpat veselīgi ir ne tikai bio un eko saimniecībās audzētie augļi un dārzeņi, bet savs labums ir arī veikalos pirktajām dabas veltēm, tikai tās pirms lietošanas attiecīgi jāapstrādā. Piemēram, vīnogas var paturēt ūdenī, persikus – nomizot, jo vērtīgās vielas tāpat paliks iekšā. Pietiekami vērtīgi ir arī termiski apstrādāti dārzeņi un augļi, jo, atrodoties bioloģiskajā formā – auglī vai ogā –, vitamīni nav tik termolabili, uzreiz neoksidējas, tāpēc arī nepazūd.
- Lieto D vitamīnu visu gadu, sevišķi maz saulainā laikā, jo izrādās, ka šim vitamīnam ir ļoti būtiska loma dažādos imunitātes procesos. D vitamīns jālieto diezgan lielā devā. Līdz 1000 vitamīna vienībām dienā drīkst lietot arī pats uz savu galvu, precīzu lietošanas algoritmu katram individuāli nosaka ārsts.
- Rūpējies par emocionālo veselību – neiroimunoloģiskie pētījumi arvien vairāk pierāda, ka imūnā sistēma nav atdalāma no centrālās nervu sistēmas. Nervu centri spēj noteikt, regulēt, ietekmēt imūnās sistēmas atbildes reakcijas. Depresīvam, nomāktam, pārslogotam cilvēkam imunitāte nespēj strādāt ar pilnu jaudu, tāpēc viņš agrāk vai vēlāk saslimst. Savukārt optimisti slimo retāk vai vismaz vieglāk. Paskatieties uz iemīlējušajiem pārīšiem – viņi aukstā laikā staigā plikām galvām, vaļā mēteļiem, bet vienmēr smaidīgi un neslimo, jo pozitīvo emociju ietekmē stiprinās arī organisma aizsargspējas, izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas mobilizē organismu cīņai ar kaitīgiem un nelabvēlīgiem vides faktoriem. Tāpēc par savu emocionālo stāvokli jārūpējas visiem.
- Rūdies un kusties! Netuntuļojies, tikko parādās pirmais vēsumiņš, pirmajā vēsajā rudens rītā uzreiz nevelc virsjaku. Tas noved pie pārkaršanas un tad – straujas atdzišanas. Vajag ļauties, lai tevi skar aukstākas gaisa masas. Organisms tā rūdās, un notiek labāka termoregulācija, neļaujot tam pārkarst un vēlāk strauji atdzist. Izmanto saulainās dienas – dodies pastaigās, brauc ar riteni, nūjo. Vingro, izmanto dažādas ūdens procedūras, vismaz reizi mēnesī ieteicams iet pirtī, taču atvēsināšanās dīķī gan var nebūt. Neiesaku arī kontrasta dušu, jo organismam nav nepieciešamas straujas temperatūras maiņas un kontrasti, kas ir tāds savdabīgs tests, vai organisms spēs noreaģēt. Īslaicīgs stress savu reizi var noderēt, bet ilglaicīgs – kaitēt. Kontrasts stimulē nevis imunitāti, bet gan centrālo nervu sistēmu, līdz ar to kontrasta dušas efektu var iegūt arī citādi. Piemēram, apmeklējot jogu, lasot aizraujošu grāmatu, skatoties labu teātra izrādi un pat iedzerot glāzīti laba konjaka – tas atslābina nervu sistēmu, padara aktīvu mikrocirkulāciju. Būtībā viss, kas sagādā prieku, stimulē imunitāti. Tāpat jāmācās pareizi elpot – dziļi, ar diafragmu, jo pareiza elpošana ir viens no veselības stūrakmeņiem.
- Kārtīgi izgulies un atpūties! Dažādi pētījumi norāda, ka visilgāk dzīvo tieši tie, kuri diennaktī guļ 6–7 stundas. Viņiem nav arī problēmu ar lieko svaru. Turklāt pilnvērtīgs miegs nomierina.
- Atceries – vakcīnas nav vitamīni, bet zāles! Lai gan vakcināciju izsenis uzskata par imūnsistēmas treniņu, aicinu atcerēties, ka vakcinēties, tā stiprinot iegūto imunitāti, var tikai pilnīgi veseli cilvēki vai arī gadījumos, ja vakcīnas komplikāciju risks ir mazāks par risku saslimt nevakcinētam. Manuprāt, pieaugušam cilvēkam vakcinēties nav vajadzības, ja nu vienīgi varētu padomāt par ērču encefalīta vakcīnu. Jebkurā gadījumā katrs cilvēks ir unikāls, tāpēc vienmēr nepieciešams izvērtēt, vai ieguvums būs adekvāts un pret ko tieši vakcinēties.
