Lasīšanas laiks: 4 min
Pirmdien, 22.septembrī dažādās pasaules valstīs tiks atzīmēta starptautiskā “Diena bez auto”. Akcijas laikā tās atbalstītāji nesēdīsies automašīnās, bet ikdienas gaitās dosies kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Tomēr rūpes par vidi, savu veselību un būšana kustībā daudziem nav tikai vienas dienas moto, tas ir dzīvesveids.
Portāls “Valmieras Ziņas” viesojās pie vairākiem šādiem cilvēkiem un noskaidroja – kas tad ir tas, kas cilvēkus saista rūpēties par savu veselību, par vidi un apkārtni kopumā?
Piedāvājam ieskatu intervijā ar aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēju, basketbola kluba “Vidzemes Augstskola/Valmiera Glass” menedžeri Sandi Bukšu.
Kā un kāpēc tu pievērsies veselīgam dzīves veidam?
Veselīgam dzīvesveidam pievērsos vidusskolā, kad apmeklēju sporta skolu un sāku nodarboties ar basketbolu. Jau no septiņu gadu vecuma nodarbojos ar sportu, piedalījos dažādās skolas un novada rajona organizētās sporta sacensībās. Katru dienu bija divi treniņi. Dzīvoju veselīgi, ikdienā ēdu mājās, jo pilsētā, no kuras nāku – Gulbenē, nebija dažādu ātrās ēdināšanas iestāžu. Pēc vidusskolas pārvācos uz Valmieru un sāku studēt ekoloģiskajā Vidzemes augstskolā, kur studentus aicina pievērsties “zaļam” dzīvesveidam. Valmierā ir ļoti daudz veloceliņu, iespēja pārvietoties ar riteni, kas ir videi draudzīgāk un dažreiz pat ātrāk nekā ar automašīnu, it īpaši, pēc darba dienas beigām. Protams, tas ir atkarīgs arī no gadalaikiem. Studiju laikā pats arī pārvietojos ar velosipēdu, vēlāk gan iegādājos automašīnu, bet, ja ir iespēja, vienmēr braucu ar divriteni.
Tuklāt, ikdienā nodarbojoties ar sportu, tas noved pie tā, ka galu galā tu esi aktīvs. Pat, ja vasarā ir tukšais laiks, kad nav treniņu vai spēļu, tad nevaru nosēdēt mājās neko nedarot, visu laiku mēģinu mudināt draugus kaut kur doties. Skriešana, krosiņi, braukšana ar velosipēdu — tas ir dabīgi. Man nekad nav bijis tā, ka speciāli kādam mani jāaicina kaut ko darīt.
Kāpēc izvēlies videi draudzīgu dzīvesveidu?
Videi draudzīgu dzīvesveidu izvēlējos arī ekonomisku apsvērumu dēļ, degviela ir dārga, un es joprojām skaitos students.
Kāpēc neietaupīt, ja vari palīdzēt sev ekonomiski, finansiāli, kaut kādā mērā sniedzot roku arī dabai?
Pārvietojoties ar velosipēdu var palīdzēt arī apkārtējiem — tiem, kas ir satiksmē, neaizņemot lieku vietu ar savu automašīnu. Man patīk arī svaigs gaiss — ar velosipēdu bieži vien var aizdoties tur, kur ar mašīnu piekļūt nav iespējams.
Kā tu vērtē Valmieras infrastruktūru ceļu satiksmes dalībniekiem?
Valmierā ir ļoti laba infrastruktūra uz vietējā – Latvijas fona, bet, ja paskatāmies globālāk — ārvalstīs pat tiek veidoti riteņbraucēju tilti. Valmierā ir daudz riteņbraucēju celiņi, bet gribētos, lai tie ir vairāk, nevis tikai uz galvenajām ielām. Ja tie būtu vairāk, varētu novirzīt riteņbraucēju un gājēju satiksmi, it īpaši, lai riteņbraucēji varētu braukt nostāk no centra. Dažkārt gājēji traucē riteņbraucējiem, ko pats šo četru gadu laikā, kamēr dzīvoju Valmierā, esmu piedzīvojis. Braucot ar divriteni, gadījies saskrieties ar gājējiem. Man nav bijis neviens ceļu satiksmes negadījums ar automašīnu, bet ar riteni gan. Teikšu godīgi — gājēji neskatās apkārt, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēki.
Tiesa, nav slikti tas, kas šobrīd ir sasniegts, bet negribētu, lai Valmieras pilsēta pie tā apstātos. Gribētu, lai ir vīzijas nākotnei. Jaunais tilts ir ļoti labs, tomēr riteņbraucēji ar gājējiem brīvi pārvietoties nevar. Prasītos plašāk, iespējams atdalīt joslas, bet tā ir tikai ideja nākotnei, jo tam ir nepieciešamas lielas investīcijas.
Kā tu vērtē akciju “diena bez auto”?
Es domāju, ka idejai vajadzētu vērsties plašumā. Cilvēki ir jāuzrunā — tādas dienas vajadzētu organizēt biežāk, intensīvāk. Piemēram, vasarā, kad karsts laiks, katra otrdiena vai kāda cita diena ir laiks, kad cilvēkus aicina auto atstāt mājās. Likt automašīnām aiz vējstikla tīrītājiem atgādinājumus, ka šī ir diena bez auto, jo tā ir auditorija, kura to nedara. Tie, kas brauc ar riteņiem, tie arī brauks. Šādas akcijas vajadzētu biežāk, bet intensīvāk.
Protams, ziemā tas būtu grūti, bet vienreiz gadā ir par maz. Šo akciju vajadzētu rīkot tā, lai visi dzird, cilvēkiem jābūt informētiem. Es nesaku, ka informācijas trūkst, dažkārt tās ir par daudz un cilvēki nespēj atlasīt to īsto. Jācenšas rīkoties tā, lai informācija par akciju nokļūst līdz interesējošajai auditorijai.
Vai pats plāno piedalīties akcijā 22.septembrī?
Būs ļoti grūti, jo man darba darīšanās ir jābrauc uz tikšanos, bet es centīšos iesaistīties šajā akcijā. Man ir citas dienas bez auto — svētdienas, reizēm arī sestdienas. Jāpārplāno diena, tad jau varētu arī izdomāt, kā riteni paņemt un atstāt auto mājās. Vienīgi, pirmdienas ir grūtākās dienas tiem, kas strādā un tiem, kam ir kāda veida tikšanās, jo pēc brīvdienām ir iekrājušies dažādi darbi, daudz kas jāpaspēj un tad mašīna lieti noder. Tomēr akcijas nolūkā varētu mēģināt pielāgoties un būt bez auto.
