Lasīšanas laiks: 4 min
Ziņa papildināta
Piektdien, 10.aprīlī, reģionālajā vizītē Valmieru apmeklēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Vizītes laikā I.Mūrniece tikās ar Zemessardzes 22.kājnieku bataljona zemessargiem un apskatīja viņu bāzi Kaugurmuižā. Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja arī Valmieras SOS Bērnu ciematu un tikās ar tā iemītniekiem. Savukārt vakarā I.Mūrniece plānojusi apmeklēt izrādi “Lattia” Valmieras teātrī.
Ar Zemessardzes 22.kājnieku bataljona bāzi Saeimas priekšsēdētāju iepazīstināja komandieris, pulkvežleitnants Gvido Brenneris. I.Mūrniece apskatīja bāzes teritoriju, apmeklēja pērn atklāto Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 3.novada nodaļas jauno ēku, kā arī tikās ar zemessargiem, jaunsargiem un bāzes apsaimniekotājiem. Tikšanās piedalījās arī Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.
“Man ir milzīgs prieks būt pie zemessargiem, jo šis ir īpašs laiks Latvijā. Man, kā žurnālistei, bija iespēja rakstīt par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzi, kopš tās pirmsākumiem.
To, cik daudz cilvēki ir gatavi brīvprātīgi darīt savas valsts labā, neprasot, ko viņi par to saņems pretī, esmu vienmēr ļoti augsti vērtējusi. Šodien esmu pie jums atbraukusi, lai simboliski teiktu paldies,”
norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
“Mani priecē arī Jaunsardzes attīstība. Pēc tam daudzi jaunsargi izvēlās dienestu Zemessardzē un bruņotajos spēkos, arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Nav būtiski, vai šie jaunieši kļūst par mediķiem, skolotājiem vai saista sevi ar spēka struktūrām. Taču pats galvenais, ka Jaunsardzē tiek audzināti krietni cilvēki. Tāpat Jaunsardze ir laba cittautiešu integrācijas platforma, kas īpaši nozīmīga tieši Latgalē,” uzsvēra I.Mūrniece.
Sakot sarunu ar zemessargiem, Saeimas spīkere komentēja politisko situāciju pasaulē, saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
“Eiropieši atzīst, ka notikumi Ukrainā ir mainījuši situāciju Eiropā, taču situācija sāka mainīties jau 2008.gadā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.
Kad baltieši un poļi runāja par drošības jautājumiem ar mūsu “vecākajiem brāļiem” Eiropā, dažkārt attieksme bija tāda, ka “tie trakie baltieši vienmēr kliedz tā, ka viņiem mati būtu aizdegušies”. Šobrīd mēs redzam, ka “mati deg” visai Eiropai.
Šī agresija nav tikai pret Ukrainu. Netiek izslēgti riski attiecībā arī pret ES un NATO dalībvalstīm. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, ka Krievija ir lielākais drauds drošībai Eiropā. Ja kāda no Latvijas valsts amatpersonām saka “guliet mierīgi”, tā nav taisnība. Mums ir jārēķinās ar riskiem. Situācija ir neprognozējama, tādēļ Latvijai ir jādara savi mājas darbi,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Kā uzskata I.Mūrniece,
ņemot vērā drošības situāciju Eiropā, Latvijas politiķi ir sākuši atbildīgāk izturēties pret valsts aizsardzības jautājumiem. Apliecinājums tam esot aizsardzības budžeta palielinājums par 12% jeb 28 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2014.gadu.
Kā norādīja tikšanās dalībnieki, finansējuma palielinājumu Zemessardze diemžēl nevarēs izjust tuvākajā laikā sarežģītās iepirkumu procedūras dēļ. Īpaši kritiska situācija ir infrastruktūras jomā. Salīdzinot ar daudzām citām Nacionālo bruņoto spēku bāzēm, Kaugurmuižā situācija ir labāka dēļ bataljona komandiera un apsaimniekotāju aktivitātes un pašiniciatīvas, taču arī Valmieras bāzē nepieciešamas būtiskas investīcijas, lai sakārtotu esošās ēkas un uzbūvētu piemērotu ieroču un munīcijas noliktavu. Tāpat sarunas dalībnieki uzsvēra piemērotas uniformas un ekipējuma trūkumu. Lai to kompensētu, pašlaik zemessargi daļēji izmanto partnervalstu dāvināto lietoto ekipējumu, kas ir neērts un nav saskaņots ar citu ekipējumu un apbruņojumu. Saeimas priekšsēdētāja bija vienisprātis ar zemessargiem, ka valstiski nozīmīgās jomās, tostarp aizsardzības sfērā, varētu izņēmuma kārtā nepiemērot parasto iepirkuma procedūru, lai paātrinātu naudas apguvi.
Komentējot obligātā karadienesta atjaunošanu, Saeimas priekšsēdētāja portālam “Valmieras Ziņas” skaidroja, ka,
atšķirībā, no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir plašāk attīstīta Zemessardze, tādēļ, pēc ekspertu domām, ar to naudas daudzumu, kas ir valsts rīcībā, lietderīgāk ir koncentrēties uz armijas spēju stiprināšanu, Zemessardzes attīstību un šo spēku savietojamību ar iekšlietu struktūrvienībām.
“Esmu arī gandarīta, ka Jaunsardzei ir piešķirts papildu finansējums un ir izveidojušās jaunas vienības. Daudzi no jaunsargiem kļūs nākotnē par zemessargiem vai profesionāliem karavīriem,” pārliecināta I.Mūrniece
I.Mūrniece uzsvēra, ka militārā aizsardzība ir tikai viens no aizsardzības veidiem. Tādēļ esot vairāk jādomā par valsts iekšējo drošību un informatīvo drošību.
Arī klātesošie īpaši uzsvēra jautājumu par informatīvo karu, kā arī jauniešu patriotiskās audzināšanas nozīmi, lai veidotu viņos stingru ticību savai valstij, ko nevarētu ietekmēt Krievijas izvērstais informatīvais karš pret Latviju.
