Lasīšanas laiks: 2 min
Trešdien, 26.aprīlī, Valmieras Tūrisma informācijas centrā norisinājās Ceļotāju stāstu vakars. Šoreiz stāstnieks bija Rihards Vidzickis, vienkoča laivu meistars un “Vienkoču parka” izveidotājs. Viņš dalījās ne tikai ar ceļojuma stāstiem, bet arī par vienkoča veidošanu, veiksmēm un neveiksmēm izvērsto laivu veidošanā. Rihards demonstrēja arī dažādus video no viņa laivošanas pieredzes.
Dalīšanās ar ceļojumu pieredzi un braukšana ar vienkoča laivām nav atraujama no to izgatavošanas. Vienkoči ir laivas, kas ir izgatavotas no viena koka, parasti apses, un ir grūti atrast tādu koku, kas būtu tāds, kā vajadzīgs. Pirmo vienkoci Rihards pats izveidoja 2002. gadā un šogad janvārī ūdenī tika ielaista arī pirmā viņa izgatavotā izvērstā laiva. Izvērstā laiva arī vienkocis, bet izgatavošanas procesā ar klūgām tā tiek vērta vaļā, tādā veidā kļūstot uz pusi platāka. Tiek ieliktas arī “ribas”, kas nodrošina, lai laika gaitā laiva atkal nevērtos ciet. Rihards pats stāsta, ka pati pirmā izvērstā laiva viņam neesot izdevusies, tādēļ, ka šādas laivas izgatavošanā ir daudz nezināmo, jo jābūt īstajai temperatūrai, lai laivu varētu vērt vaļā un to nedrīkst to darīt par ātru, citādi laiva vienkārši saplīstot, kā tas notika Riharda gadījumā.
Vienkoču laivām ir nosacīti trīs sezonas – ziema, vasara un pavasaris palu laikā. Viens no interesantākajiem braucieniem Riharda pieredzē esot noticis Amatas upē. Decembrī ar domubiedru izdomājuši braukt pa Amats upi tieši tādā laikā, kad tur, viņaprāt, ir interesanti braukt, jo ūdens līmenis nav par augstu, bet arī nav par zemu. Kādu daļu viņš veicis arī peldus, jo uz akmeņiem esot laivai pārsitis apakšu un tajā radusies sūce.
Rihards ar domubiedriem ir izveidojis savu “Vienkoču bandu”. Tai ir sadarbība ar igauņiem, kas brauc ar vienkočiem. Rihards stāsta, ka visskaistākais laiks, kad atrasties laivā esot vakars. Tad tā vien griboties braukt un braukt, baudot skaisto skatu. Protams, tā nevar darīt, jo ir jāiekārto vieta naktsguļai. Ļoti bieži esot tā, ka laivojot līst lietus. Tas gan neatturot braukt, ja nu lietus ir patiešām spēcīgs, tad gan meklējot patvērumu. Pēc spēcīga lietus ir forši braukt un skats esot tāds, ka brauktu pa kādu Nīlu vai Amazoni, jo ūdens līmenis esot augstāks, bet pats ūdens – dubļains.
Ja kāds grib braukt ar vienkoci, tas ir arī jāizveido, izskata Rihards. Tā ir pievienotā vērtība braukšanai ar vienkoci. Viņš tikai varot konsultēt, kā pareizi izveidot savu vienkoci, bet laivas kā tādas nepārdodot.
