Lasīšanas laiks: 2 min
Vidējais dzimstības rādītājs ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem ir augstāks nekā Latvijā, secināts pētījumā par Latvijas diasporu, kas piektdien tika prezentēts konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016”.
Pēc pētnieku teiktā, diasporas pieaugums esot viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams pastiprināti domāt par ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.
Pētījumā pausts, ka lielākā daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu ir jaunieši vecumā līdz 30 gadiem. Aptuveni pusei Latvijas diasporas – 48% – ir augstākā izglītība, turklāt nereti tā ir iegūta tieši eksaktajās zinātnēs, kurās par speciālistu trūkumu uztraucas Latvijā. Pētījumā gan norādīts, ka vairums ārvalstīs dzīvojošo strādā mazkvalificētu darbu. Populārākie latviešu darbi esot ēdināšanas vai apkalpošanas sektoros.
Tajā pašā laikā pētījumā arī norādīts, ka dzīvojot ārzemēs, Latvijas valstspiederīgie ir ieguvuši lielāku pašpārliecinātību, kas palīdz veidot savus uzņēmumus, “kāpt pa karjeras kāpnēm” un justies labāk ikdienā.
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem pētījumā minēta diasporas sekmīga informēšana par reemigrācijas iespējām, kā arī iespējām saglabāt saikni ar latvisko arī dzīvojot ārzemēs. Secināts arī tas, ka, pēc ārzemēs dzīvojošo latviešu domām, viņu kompetences un zināšanas Latvijā nav nepieciešamas.
Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Gatis Eglītis konferencē gan uzsvēra, ka pēc Ekonomikas ministrijas (EM) informācijas, liela daļa Latvijas diasporas strādā augsti kvalificētos darbos, kas rada lielu potenciālu viņiem atgriezties Latvijā, ja tiktu piedāvātas atbilstošas darba vietas un atalgojums. Tāpat ārzemēs dzīvojošajiem, izglītotajiem valstspiederīgajiem esot liels potenciāls radīt preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši varot palīdzēt valstij arī neatgriežoties tajā – piemēram, palīdzot piesaistīt investīcijas.
“Sadarbības iespējas ir ļoti daudz un dažādas, teju neierobežotas,” sacīja Eglītis, norādot, ka, lai veicinātu iespējamo sadarbību ar diasporu, ministrija un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra izveidojusi 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību. Tāpat EM regulāri sniedz uzņēmējdarbības atbalsta konsultācijas ārvalstu latviešiem un iesaistās dažādu pasākumu, piemēram, forumu, organizēšanā. Intensīvs darbs notiekot arī pie “start-up” uzņēmumu atbalsta programmas un diasporas stratēģijas izveides.
Runājot par “start-up” kompāniju atbalstu, tika uzsvērts, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši nereti atgriežas Latvijā ar kapitālu, kuru tie gatavi ieguldīt uzņēmējdarbībai, tāpēc nepieciešams atvieglot birokrātisko procesu.
Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piektdien un sestdien norisinās konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016”, kurā piedalās vairāk nekā 150 dalībnieku, pārstāvot 20 valstis.
Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību.
