Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps un četru bērnu tēvs Pēteris Sproģis atzīst, ka mūsdienās dzīvojam materiālā un diezgan ārišķīgā pasaulē, kuras likumsakarīgs blakusefekts ir savas dzīves pakļaušana sitieniem no ārpuses. Intervijā grāmatžurnālam IMPERFEKT viņš stāsta gan par laulību mūža garumā, gan sievietes lomu mūsdienās.
Runājot par laulību, bīskaps atzīst, ka ir ļoti sarežģīti viennozīmīgi atbildēt, vai jādzīvo laulībā arī tad, ja laulātie viens otru vairs nemīl.
“Negribētos, ka mani kāds pārprot. Jēzus saka: Mozus deva atļauju šķirties jūsu cietsirdības dēļ. Bet izņēmumi dzīvē mēdz kļūt par normu. Teiksim, vai var ēst kūkas vakarā? Es teiktu, ka ne. Bet izņēmuma kārtā jau var. Kas notiek ar cilvēku, ja izņēmums ir katru vakaru? Nu, tur būs sekas, kuras redzēsi spogulī un uz svariem. Vai var šķirties… Protams, ir situācijas – vardarbība un visādi citādi faktori –, kur mēs saprotam, ka tur nekas labs vairs nebūs. Tur viss ir miris. Bet tā bīstamība ir tā, ka cilvēki ļoti ātri padara izņēmumus par normu,”
spriež Pēteris Sproģis.
Viņš citē arī Rubeni, sakot, ka mēs nekad nenodzīvosim ar vienu un to pašu cilvēku laulībā piecdesmit gadu, pat ja nešķirsimies. Jo abi cilvēki mainās, abiem ir jāaug. Savukārt, runājot par tradicionālās laulības izzušanu, kuru nereti aizstāj rindu laulības, un vientuļo māšu skaitu Latvijā, bīskaps dalās pārdomās par sievietes lomu mūsdienās – viņaprāt, mūsdienās sievietēm ir grūti.
“Viņām dažkārt pārmet pārprastu emancipāciju, to, ka nevēlas vairs tradicionālo sievietes lomu. Bet kā tu, audzinot bērnu, vispār vari justies, ja zini, ka nekas vairs nav stabils, ka kaut kas var gadīties, ka vīrs jebkurā brīdī tevi var pamest? Domāju, tieši tā sajūta, ka vari palikt viena ar bērniem, vairs neļauj sievietei būt sievietei. Liek nodrošināties, jau laikus sagatavot savu exit plānu situācijai, ja nu kas. Viņa nemaz nevar veltīt visu laiku bērnu audzināšanai, jo viņai ir jādomā, ko darīt, ja pēkšņi kaut kas notiks. Es patiesībā nezinu, ko tur var darīt,”
atzīst Pēteris Sproģis.
Aizskarot jautājumus par bērnu audzināšanu, Pēteris Sproģis cita starpā nāk klajā ar atzinumu, ka bērniem vienkārši nepieciešams izjust garlaicību, jo garlaicība veido radošumu. Viņš secina:
“Ja bērns nekad nejūtas garlaikots, radošums viņā neattīstās. Ja visu laiku ir pieejamas kaut kādas spēles un televīzija, viņš tiek veidots par patērētāju un pats neko nespēj radīt.”
Visu interviju var lasīt grāmatžurnālā IMPERFEKT.
