Lasīšanas laiks: 4 min
Kā katru gadu, augusts ir labākais laiks meteoru jeb tā dēvēto krītošo zvaigžņu vērošanai, un šogad prognozēts lielāks meteoru skaits nekā iepriekšējos gados, vēsta portāls “spaceweather.com“.
Augustā vērojama Perseīdu meteoru plūsma, ko rada Svifta-Tatla komētas atliekas. Meteoru plūsmas maksimums gaidāms 11.-12.augustā – šajā naktī meteoru skaits stundā var pārsniegt 200. Parasti tas ir divreiz mazāks.
“Lai saprastu, kādēļ “zvaigžņu lietus” ir vērojams specifiskos datumos, jānoskaidro, kas ir tā avots,” stāsta portāla “StarSpace” redaktore Anna Gintere. “Tās ir komētas, kuru orbītas šad un tad šķērso Zemes orbītu. Komēta, kas sastāv no ledus un dažāda izmēra cieto iežu daļiņām, tuvojoties Saulei, sāk kust, aiz sevis atstājot milzīgu gāzu un putekļu asti. Tieši to mēs redzam no Zemes, kad komētas aste ir pietiekami liela un tuvu Zemei. Komētas atstātie putekļi ir kā upes straume, kas šķērso Zemes orbītu. Konkrētā laikā Zeme savā orbītā sasniedz šo putekļu upi un brāžas tai cauri. Katrs niecīgais cieto iežu graudiņš ietriecas Zemes atmosfērā un no kosmiskā tukšuma nokļūst ļoti blīvajā atmosfērā. Milzīgā berze liek kvēlot gaisam ap komētas gabaliņu. Šis efekts, ko zinātnieki dēvē par meteoru un tautā par “krītošo zvaigzni”, ir gaisa kvēlošana. Jo lielāks gabals ietriecas atmosfērā, jo spilgtāka un krāšņāka būs “krītošā zvaigzne”. Ja vēl mirkli pēc “nokrišanas” redzam ceļu, pa kuru lidojis objekts – to dēvē par pēdu.”
Attiecīgi Svifta-Tatla komētas atstātajām atlūzām Zeme lido cauri jūlija beigās, augustā, maksimāli blīvāko vietu sasniedzot ap 12-13 augustu.
Kā norāda A.Gintere, perseīdas nav vienīgā plūsma. “Tādu ir ļoti daudz, bet dažas tik vājas, ka interesi par tām izrāda tikai entuziasti. Tajās meteoru skaits nepārsniedz 5 meteorus stundas laikā. Perseīdu gadījumā varam cerēt uz 50 līdz 100 un pat vairāk, kas parastam cilvēkam jau ir daudz interesantāk.”
Vērā ņemamas plūsmas novērojamas arī oktobrī (21.oktobris) – Orionīdas, kas ir Haleja komētas atstātās atlūzas; novembrī (16-17.novembris) – Leonīdas jeb Tempela-Tatla komētas atlūzas; decembrī (13-14.decembris) – Geminīdas jeb asteroīda 3200 Phaeton atliekas, un jau nākamgad (4.janvāris) – Kvadrantīdas, kas varētu būt asteroīda 2003 EH1 atliekas.
“Šogad prognozes liecina, ka meteoru skaits tiešām varētu būt lielāks un pārsniegt 100, kas ir saistīts ar Saules sistēmas lielākās planētas Jupitera ietekmi uz putekļiem. Milzu planēta ir nedaudz tos sabīdījusi Zemes virzienā, tādēļ plūsma, kurai Zeme lidos šogad cauri, ir biezāka un varētu būt vairāk putekļu, kas ietrieksies mūsu planētas atmosfērā,” teic portāla “StarSpace” redaktore.
Kas jāievēro, dodoties vērot vai fotografēt “zvaigžņu lietu”?
“Perseīdas vislabāk būs vērojamas ziemeļu puslodē. Tā kā naktī no 11. uz 12.augustu Mēness norietēs ap plkst.1.00 naktī, tad arī vajadzētu iet ārā un sāk vērot krītošā zvaigznes. Atrodiet vietu, kur ir plašs debesjums. Visērtāk – nogulties uz zemes, šūpuļtīklā, zvilnī vai tamlīdzīgi un verieties debesīs. Nav svarīgi, kurā vietā Latvijā Jūs atradīsieties, Perseīdas būs redzamas visur. Protams, skaidras debesis ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem. Nav nepieciešams ne teleskops, ne binoklis, ja vēlaties skatīties tikai meteorus. Tie ir vērojami ar neapbruņotu aci. Noteikti padomājiet par siltu apģērbu, kādu pledu un tēju. Vēlams izmantot tikai sarkanās gaismas lukturīšus, ja gribat kaut ko izgaismot. Pat, ja gribēsiet ietvītot, ka vērojat zvaigznes, rēķinieties, ka Jūsu nakts redze tiks sabojāta. Atturieties no sociālajiem tīkliem un mobilā telefona, kamēr vērojiet meteorus. Tā Jūs noteikti redzēsiet vairāk,” norāda A.Gintere.
“Fotogrāfiem iesakām bruņoties ar statīvu, fotoaparātu, kas ir attālināti kontrolējams un platleņķa lēcu, vēlams ar pēc iespējas mazāku F skaitli. Uzstādiet kameru stabili, vietā, kur ir plašs redzeslauks, labāk vērstu uz augšu vai ziemeļaustrumu, austrumu virzienā. Fokusējieties uz bezgalību (vai vismaz Mēnesi, ja tas ir redzams). Ja Jūsu rīcībā ir f/2.8 lēca, tad ISO var uzstādīt uz 2000 un ekspozīciju uz 15-25 sekundēm. Lai neradītu liekas vibrācijas – izmantojiet pulti vai fotografēšanu ar laika nobīdi. Tā kā naktis ir vēsas, jārēķinās, ka baterijas varētu izsīkt visai ātri, laicīgi sagatavojiet rezerves. Arī atmiņas karte vēlama ar lielu ietilpību vai divas, lai pirmo varētu iztukšot, kamēr otrā piepildās.”
Pašreizējā “Global Forecast System” laika prognoze liecina, ka naktī no 11. uz 12.augustu Latvijā gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs, stiprāks lietus iespējams Kurzemes rietumu piekrastē. Nakts būs rudenīgi dzestra – gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem +10 grādiem.
