Lasīšanas laiks: 5 min
Barona Haralda fon Loudona dzimšanas dienu sagaidot, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros Lizdēnos īpaša uzmanība tiek pievērsta baltvācu baronam Haraldam Georgam Gideonam fon Loudonam (1876-1959), viņa mantojumam un Lizdēnu muižas liktenim. Projekta mērķis ir Latvijas kultūras apziņā atgriezt piemirstu, bet apjomīgu un nozīmīgu Latvijas kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās un LNB bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas, ar kurām saistās nozīmīgi un aizraujoši stāsti par mūsu nācijas un valsts identitātes tapšanu.
Barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons dzimis 1876. gada 30.martā (pēc vecā stila – 11. aprīlī) tēvam piederošajā Ķeižu muižā. Zēnam agri sāk interesēt daba un norises tajā. Pusaudža gados jaunais barons aizraujas ar dabas pētīšanu, putnu vērošanu. Pirmā putnu olu kolekcija top jau 14 gadu vecumā. 19 gadu vecumā Ķeižu muižas apkārtnē jauneklis veic sistemātiskus putnu pavasara migrācijas vērojumus. Pirmā publikācija top pāris gadus vēlāk – tajā apkopoti sistematizēti 4 gadu vērojumi. Tad jau jaunais barons ar sievu ir pārcēlies uz dzīvi mantotajā Lizdēnu muižā, kur dzīvo līdz 1.pasaules kara beigām. Lizdēnos veic pētījumus un novērojumus, veido kolekciju, publicē rakstus. Dzīvodams Latvijā, viņš dodas pavisam 6 ekspedīcijās uz Kaukāzu, Krimu un Centrālāzijas reģioniem, no kurienes katru reizi pārved bagātīgu ornitoloģisko materiālu, pierakstus. Kādā no ekspedīcijām Haraldam fon Loudonam pievienojas arī draugs un domubiedrs Nikolajs fon Tranzē, kurš vēlāk kļūst par vadošo putnu pētnieku Latvijā pagājušā gadsimta 30.-50.gados. Dzīvodams Lizdēnu muižā (no 1898.-1918.gadam) barons Haralds fon Loudons izveido ievērojamu kolekciju (ap 13 000 putnu ādiņu), kas ir viena no lielākajām Palearktikas putnu kolekcijām tā laika Eiropā un arī Krievijas impērijā. Viņš ir arī viens no pirmajiem, kas sācis gredzenot putnus. 42 gadu vecumā kopā ar ģimeni dodas piespiedu emigrācijā un pēc vairākkārtējas pārcelšanās apmetas uz dzīvi Berlīnē. Barons gan vēl cer atgūt īpašumus un kolekcijas, bet Latviju tā arī vairs neapmeklē.
Kāda daļa no viņa vākuma vēl ir atrodama vairākos Eiropas muzejos, ar kuriem bija izveidojusies sadarbība, mainoties un tirgojoties ar savai kolekcijai liekiem eksponātiem. Tie vēl ir īsti jāapzina. Bet pavisam neliela daļa (444 putnu ādiņas) ir tepat Latvijā – Dabas muzejā. Katra ādiņa vai izbāzenis ir ar klāt pievienotām ziņām par nosaukumu, iegūšanas datumu, vietu. Domājams, ka lielākā kolekcijas daļa nonākusi Kēnigsbergā un kara beigu posmā gājusi bojā. Lai gan barons ir arī fotografējis, pagaidām ir pieejams tikai viens barona fon Loudona foto, kur viņš redzams jau krietnā vecumā. Barons Haralds fon Loudons nodzīvo 82 gadus. Līdz 83. dzimšanas dienai pietrūkst vien pāris mēnešu. Viņš sagaida 1959.gada 1.janvāri un dodas meklēt savus putnus jau citur…
Agrārreformas laikā Lizdēnu muižas 513 ha sadala 31 zemes gabalā un zemi piešķir jaunajiem zemniekiem. Muižas ēkā 1923.gadā iemitinās Lizdēnu piensaimnieku biedrība. Vairākas muižas ēkas ir saglabājušās līdz mūsdienām, bet šobrīd nav izmantojamas. Līdz šim nav atrasta neviena fotogrāfija, kur būtu redzama muižas kungu māja.
Savulaik rakstīts, ka putnu pētnieki Ģirts Kasparsons un Juris Lipsbergs, iebraucot Lizdēnos, piestāj un noņem cepuri barona Loudona piemiņai. Līdz pat 2015.gadam putnu pētniekiem nekas nebija zināms par barona arhīva likteni, kas nogulējis arhīvā gandrīz 100 gadu. Nu, projekta ietvaros, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība Lizdēnu “putnu karaļa” mantojumam un tām vērtībām, kas vēl ir saglabājušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs.
17. marta pasākumā ievadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības muzeja vadītāja Inga Surgunte klātesošos iepazīstināja ar projekta nozīmību, mērķi un turpmāko virzību.
Rencēnu pagasta 2. bibliotēkas vadītāja Daina Jēkabsone uzstājās ar priekšlasījumu “Ieskats Lizdēnu muižas (Lisden) vēsturē un barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons (1876–1959)”. Tajā tika izstāstīta Lizdēnu muižas vēsture, sākot jau ar pirmajām liecībām no 15. gadsimta. Tika sniegts ieskats par barona Haralda fon Loudona dzīvi un darbību sarežģītajā un nemierīgajā laikmetā – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Informācijas avoti bija bibliotēkā pieejamās grāmatas un raksti, kā arī sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma pēta tās vērtības, kas paslēpušās krātuvēs. Prezentācijai viņa bija devusi nosaukumu “Lizdēnu muižas “Putnu karaļa” mantojums”. Kristīne Zaļuma iepazīstināja ar nozīmīgāko barona fon Loudona privātā arhīva daļu, kā arī dažiem viņa privātās bibliotēkas grāmatu eksemplāriem, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ir atrastas vairākas grāmatas, rokraksti, kas saglabājušies un sniedz atkal jaunu ieskatu tā laika vēsturē un barona Haralda fon Loudona dzīvē, zinātniskajā darbībā.
Noslēgumā uzstājās pasākuma īpašais viesis – ornitologs Ruslans Matrozis, Haralda Georga Gideona fon Loudona dzīves un darbu vadošais pētnieks Latvijā. Pētot ornitoloģijas vēsturi Latvijā, viņš vairākkārt uzdūries barona fon Loudona un Lizdēnu vārdam. Tas rosinājis pētnieku pievērsties dziļākiem pētījumiem. Ruslans Matrozis veicis vairākus pirmatklājumus un spēja iedvesmot klātesošos lizdēniešus uz jauniem atklājumiem, kas noteikti ieinteresētu pasaules ornitologu kopienu, kā arī liktu atkal plašāk izskanēt Lizdēnu vārdam.
Pacilājošā noslēguma iespaidā daļa pasākuma dalībnieku kopā ar viesiem devās uz Lizdēnu muižas parku zudušās kungu mājas meklējumos. Izskanēja vairākas versijas par tās atrašanās vietu un cerība, ka tikšanās projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros būs iekustinājusi turpmākus meklējumus pēc barona portretiem, pils fotogrāfijām un, iespējams, arī citiem materiāliem – liecībām par Haralda fon Loudona dzīvi Lizdēnos, kas līdz šim nav nonākuši pētnieku rokās. Projekta organizatori priecātos un būtu pateicīgi par katru fotogrāfiju vai jebkādu citu tā laika liecību par Lizdēnu muižu vai baronu fon Loudonu, kas būtu saglabājusies kādā privātā arhīvā vai fotoalbumā.
Paldies visiem, kas interesējas par tā laika notikumiem, kas dalījās atmiņās par to laiku, kas mūsu identitātes apziņai un kultūrvēsturei ir ļoti nozīmīgi, bet jau zūdoši. Īpašs paldies stāstniecei Valijai Ārgalei par atmiņu stāstījumu, kā arī Jansonu ģimenei, kas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizēšanai uz laiku nodeva 1907. gada Lizdēnu muižas parka un dzirnavu tehniskos projektus.
