Lasīšanas laiks: 2 min
Ministru kabineta komitejā (MKK) pirmdienas sēdes laikā izskatīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā saistībā ar suņu čipēšanu, kas paredz, ka tajā var iesaistīt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus, un tos atbalstīja, aģentūra BNS noskaidroja Ministru kabinetā.
Veterinārmedicīnas likuma grozījumu mērķis ir paplašināt to personu loku, kuras var veikt suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra datubāzē, kā arī samazināt ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju saistītās izmaksas. Pašlaik suņu čipēšanu var veikt tikai veterinārārsts, taču, pieņemot grozījumus, to varēs veikt arī PVD pārstāvji.
MKK sēdes sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka šis jautājums “ticis runāts jau vismaz 35 reizes”, un aicināja kolēģus ar diskusijām ilgi neaizrauties. Vienīgie iebildumi starp valdības pārstāvjiem bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA), kura pārstāvētā ministrija arī bija vienīgā, kura grozījumus nebija saskaņojusi.
Gerhards pārējiem ministriem sacīja, ka apritējuši 25 gadi kopš Augusta puča, taču valsts, kas formāli virzās uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi, ar šiem grozījumiem cenšas uzņemties papildu pienākumus. Viņš esot kategoriski pret šiem grozījumiem.
Iebildumus pauda arī Konkurences padomes (KP) pārstāve. KP neesot saņēmusi informāciju, ka tirgus pats nespētu nodrošināt suņu mikročipēšanu. Iesaistoties PVD, kam pieejami publiski resursi, varētu rasties tirgus kropļošana, demotivējot citus pakalpojuma sniedzējus iesaistīties tirgū. Tāpat PVD nesot sniedzis pietiekamu informāciju, ka pakalpojuma pieejamība ir ierobežota šobrīd.
Sēdes laikā premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) vairākas reizes norādīja, ka nesaprot, kā papildu spēlētājs tirgū varētu radīt konkurences ierobežojumus, un arī pārējiem valdības ministriem iebildumu nebija. Plānots, ka Ministru kabinetā grozījumi tiks skatīti jau otrdien un vēlāk tiks iesniegti Saeimā. Likumprojektam parlamentā paredzēts lūgt piešķirt steidzamības pakāpi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš aicinājis Zemkopības ministriju (ZM) atkārtoti izvērtēt suņu apzīmēšanas problemātiku valstī un rast citus risinājumus, lai padarītu pakalpojumu finansiāli un fiziski pieejamāku suņu īpašniekiem, lai nerastos korupcijas risks, ka PVD minēto procesu gan veic, gan arī uzrauga. Pret grozījumiem iebilst arī Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).
Aģentūra BNS jau iepriekš rakstīja, ka valdība 28.jūnijā atbalstīja suņu obligātās čipēšanas termiņa pagarināšanu par pusgadu, kā arī atļāva to veikt arī PVD pārstāvjiem.
Jūnija valdības sēdē nebija iebildumu par to, ka termiņu nepieciešams par pusgadu pagarināt, pat vairāk – tika uzdots jautājums vai pusgada laikā varēs paspēt reģistrēt visus Latvijas suņus. Taču norisinājās diskusija par to vai čipēšanu atļaut veikt arī PVD inspektoriem vai pilnvarot veterinārārstiem. Mērķis šādai rīcībai būtu samazināt izmaksas laukos dzīvojošajiem. PVD pārstāve valdības sēdē norādīja, ka viena suņa čipēšana varētu izmaksāt aptuveni 15 eiro.
