Lasīšanas laiks: 6 min
Piektdien, 1.jūlijā, Valmieru darba vizītē apmeklēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, lai tiktos ar Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, vietējiem uzņēmējiem, kā arī reģionālo plašsaziņas mediju pārstāvjiem.
Premjers tikšanās laikā ar mediju pārstāvjiem atzina, ka šī viņam bijusi nostalģiska diena, apmeklējot savu bijušo darba vietu, SIA “VALPRO”, kurā viņš strādājis no 1985. līdz 1987.gadam, kā arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļu, kas atzīmēja 95.jubileju. Tāpat Māri Kučinski iepriecina rosība Valmierā.
“Šīs vizītes laikā pilsētas pašvaldības vadība un uzņēmēji iepazīstināja ar saviem attīstības plāniem. Tas ir pozitīvi, ka runa nav par apstāšanos, bet ir ieceres, kā iet uz priekšu. Latvijas olimpiādes kontekstā iepazinos ar sporta objektu attīstības plāniem Valmierā. Prasības aug, tādēļ ir nepieciešami uzlabojumi. Jāņa Daliņa stadions ir vienīgais šādā līmeņa objekts Vidzemē, tādēļ kopīgiem spēkiem tas ir jāpilnveido jaunā kvalitātē. Tā ir sportistu galvenā prioritāte šobrīd,” uzskata valdības vadītājs.
Premjers norādīja, ka Valmiera ir paraugs citām pašvaldībām vairākās jomās. “Šeit cilvēkiem ir sapratne, ka nauda kokos neaug, tādēļ pašvaldība ir salikusi pareizos akcentus, izvirzot uzņēmējdarbības attīstību par prioritāti. Kā pozitīvu faktoru vēlos atzīmēt to, ka Valmierā ir daudz darba vietu, taču tas nes līdzi arī savas problēmas. Pilsētas teritorija varētu būt lielāka un dzīvojamais fonds varētu būt plašāks. Valmiera ir vienīgais ražošanas dzinējspēks Vidzemē, un tās potenciāls varētu būt lielāks, ja būtu iespējas augt un paplašināties. Tādēļ viena no pilsētas prioritātēm ir dzīvojamā fonda nodrošināšana. Iespējams, daudzi cilvēki neaizbrauktu uz Lielbritāniju, ja atrastu darbu Valmierā,” atzina M.Kučinskis.
Tāpat premjers atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Valmiera ir mērķtiecīgi ieguldījusi līdzekļus infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā, kas ir uzlabojis arī pilsētas vizuālo tēlu. “Pilsēta nav saņēmusi vislielāko naudas apjomu no visām pašvaldībām, taču līdzekļi ir racionāli izmantoti. Vispirms ir nomainīta kanalizācijas sistēma un tad veikts ielu remonts, nevis otrādāk, kā tas redzēts citviet Latvijā. Tāpat ēku energoefektivitātes uzlabošana sākta jau deviņdesmitajos gados ar siltuma skaitītāju uzstādīšanu, lai varētu sākt kontrolēt patēriņu. Pēc tam izveidotas namu apsaimniekošanas biedrības. Šo modeli apskauž daudzas pašvaldības. Tieši šo biedrību izveidošana ir iemesls tam, ka Valmiera ir līderis ēku siltināšanas jomā visā valstī,” skaidroja M.Kučinskis, kas savulaik pats vadīja Valmieras pašvaldību.
Premjers norādīja, ka šobrīd pieejamā nauda siltināšanas projektiem būs pēdējā, ko piešķirs Eiropas Savienība, taču viņš piebilda, ka valmierieši var būt mierīgi – tā pietiks plānotajiem projektiem, jo Rīgas iedzīvotāji joprojām ir ļoti kūtri savu māju siltināšanā.
“Valmiera ir arī viens no līderiem Latvijā izglītības pieejamības un kvalitātes ziņā. Taču šāda situācija nav visur. Es ceru, ka nākamnedēļ tiks pabeigta pedagogu atalgojuma jaunā modeļa izstrāde, kurā kā viens no galvenajiem būs izglītības kvalitātes kritērijs. Centralizēto eksāmenu rezultāti bija pēdējais brīdinājums par vispārējās izglītības kvalitātes kritumu, kas mudina rīkoties nekavējoties,” pauda premjers.
Runājot par “Brexit” ietekmi un Latvijas tautsaimniecību, M.Kučinskis norādīja, ka tas visvairāk skar kokrūpniecības uzņēmumus, kuru produkcijas eksporta apjoms uz Lielbritāniju ir visai ievērojams. “Šīs nozares uzņēmumu satrauc nestabilitāte un mārciņas kursa kritums, taču lēnām tās vērtība pieaug. Kā uzskata uzņēmēji, primārās būs biznesa attiecības, nevis politika. Arī tikšanās ar Deividu Kameronu manī ieviesa drošību, ka nav iespējams nākotnē tāds modelis, kas kaitēs uzņēmējdarbībai. Otra puse, ka aģitēja par izstāšanos, ir daudz mānījusi cilvēkus, sakot, ka Lielbritānija pārtrauks maksājumus ES budžetā. Norvēģija un Šveice tāpat to dara, jo neviena valsts nevar dzīvot bez vienotā tirgus. Grūti iedomāties, ka Lielbritānija slēgs robežas un ieviesīs ievedmuitu un izvedmuitu. Domāju, ka viss nostabilizēsies, taču nav skaidrs, kāds būs tālākais risinājums. “Bumba” ir Lielbritānijas pusē. Jāgaida ir valdības un parlamenta lēmums. Katrā ziņā rodas iespaids, ka tie, kas aģitēja par izstāšanos, negrib nekur steigties,” atzina premjers.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, M.Kučinskis norādīja uz vienu bīstamību – tas varot aizbaidīt esošos un potenciālos investorus, kuru uzņēmumi rada augstu pievienoto vērtību. Taču šis jautājums esot valdības dienas kārtībā, diskutējot par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā. “Mēs vēlamies ieviest jaunu nodokļu sistēmu, kas būs nemainīga vairākus gadus. Esam devuši uzņēmējiem solījumu, ka nepaaugstināsim nākamgad nevienu nodokli un kopīgi runājam par to, kā nodrošināt ilgtspējīgu nodokļu sistēmu ar iekasējamību – viena trešā daļa no katra eiro. Gan Pasaules banka, gan OECD, iesakot, kā palielināt nodokļu iekasējamību un vienlaikus mazināt sociālo nevienlīdzību, rekomendē progresivitātes ieviešanu. Tā ir mūsu izvēle, vai to ieviešam ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu vai griestu noteikšanu, no kura sāk piemērot progresīvo nodokli. Līdz šī gada beigām finanšu ministrija izstrādās iespējamos modeļus, lai nākamgad kāds no tiem tiktu apstiprināts, bet ar 2018.gadu ieviests dzīvē,” skaidroja valdības vadītājs.
“Ņemot vērā to, ka M.Kučinskis ir bijis Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs (1996-1997, 1998-2003), valmieriešiem Ministru prezidenta viesošanās pilsētā ir būtisks notikums. Tā ir iespēja parādīt, kā Valmiera šo gadu laikā ir attīstījusies – pilnveidota uzņēmējdarbības vide, uzlabota infrastruktūra, īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, piemēram, tilta pār Gauju un Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusa būvniecība, kā arī uzsākti nacionālas nozīmes projekti, piemēram, jaunā peldbaseina būvniecība pie Vidzemes Olimpiskā centra. Vizītes laikā pārrunājām ne tikai Valmieras attīstības perspektīvas, bet pievērsām uzmanību arī dažādām valsts mēroga aktualitātēm, piemēram, diskutējām par veselības nozares, tautsaimniecības, uzņēmējdarbības un valsts ekonomisko attīstību. Tā kā šodien Valmierā tiks atklāta Latvijas IV olimpiāde, svarīgs sarunu temats bija sporta infrastruktūras pilnveidošana. Ministru prezidents atzinīgi vērtēja Valmieras ieguldīto darbu, organizējot tik plaša mēroga sporta sacensības,” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau vēstīja, ka Valmieras apmeklējuma laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis pārrunāja Valmieras attīstības perspektīvas ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, domes priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu, Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektori Eviju Voitkāni un izpilddirektores vietnieci Daci Jasi.
Pēc tikšanās pašvaldībā M.Kučinskis devās uz SIA “VALPRO”, lai tiktos ar uzņēmuma vadību un apskatītu tā ražotni. Ar SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Uģi Muskovu Ministru prezidents pārrunāja aktualitātes veselības nozarē. Savukārt, lai izzinātu Valmieras sporta infrastruktūras attīstības vīziju un jaunā peldbaseina būvniecības procesu, M.Kučinskis tikās ar SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” valdes priekšsēdētāju Arti Jansonu.
Dienas izskaņā ministru prezidents tikās ar Valmieras uzņēmēju konsultatīvās (UKP) padomes priekšsēdētāju Juri Sleņģi un UKP locekļiem, kā arī Valmieras uzņēmēju klubu pārstāvjiem. Tās laikā tika diskutēts par Valmieras uzņēmējdarbības vides attīstību un uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem.
Vizītes noslēgumā M.Kučinskis dosies uz Jāņa Daliņa stadionu, lai piedalītos Latvijas IV olimpiādes atklāšanas ceremonijā, ko no plkst.21.15 tiešraidē pārraidīs arī Latvijas Televīzija.
