Lasīšanas laiks: 7 min
Latvijas kino nozares pārstāvji publicējuši atklātu vēstuli, kurā informē par katastrofālo situāciju nozarē, aicinot atvērt kinoteātrus un samazināt PVN likmi biļetēm. Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar pilnu vēstules tekstu.
Reaģējot uz Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un valstī izsludināto ārkārtas situāciju, vēršam jūsu uzmanību uz neapskaužamo situāciju, kādā nonākusi Latvijas kino nozare.
Latvijas kinoteātri un kino demonstrēšanas vietas (turpmāk tekstā – Kinoteātri), Latvijas kino veidotāji, filmu izplatītāji un filmu producenti šajā vēstulē ir sagatavojuši savu redzējumu – konstruktīvus priekšlikumus pandēmijas seku mazināšanai, lai Latvijas kino nozare izdzīvotu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumam Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministra kabineta 2020. gada 14. marta rīkojumam par grozījumiem rīkojumam “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Kinoteātru darbība tika apturēta ārkārtas situācijas laikā, atceļot un aizliedzot neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus (tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus, reliģiskās darbības veikšanu pulcējoties līdz rīkojuma atcelšanas datumam, kas bija 2020. gada. 9. jūnijā. Vasaras un rudens periodā līdz Ministru kabineta 2020. gada 6.novembra rīkojumam Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Kinoteātri savus pakalpojumus sniedza atbilstoši Ministra kabineta noteiktajiem noteikumiem. Kopš 2020. gada 9. novembra Kinoteātri savu darbību ir apturējuši.
2020. gadā Kinoteātri bija slēgti 161 dienu no 366 gada dienām. Saskaņā ar Nacionālā kino centra datiem, kas publicēti ikgadējā izdevumā “Facts& Figures 2021”, Latvijas kino kopējā tirgū 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, vērojams:
-) kritums skatītājos -67% (899 436 vs 2 723 422);
-) kritums kases ieņēmumos -66% (5 105 321 EUR vs 1 4962 678 EUR);
-) kritums pirmizrādīto filmu skaita ziņā -43% (153 vs 267);
-) kritums koeficientā skatītāju skaits pret iedzīvotāju skaitu (0.47 vs 1.42).
Latviešu filmu tirgū 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, vērojams:
-) kritums skatītājos -67% (178 963 vs 548 938);
-) kritums kases ieņēmumos -69%(783 300 EUR vs 2 504 132 EUR);
-) Pirmizrāžu skaita kritums -59% (15 vs 37);
Izlaisto filmu skaita kritums ir mazāks nekā skatītāju skaita un kases ieņēmumu kritums, tas nozīmē, ka kinoteātru slēgšanas un ierobežojumu dēļ nozarē ne tikai samazinājās apgrozījums, bet tā neguva ienākumus no jau izlaistajām filmām.
Filmu izrādīšana uz lielajiem ekrāniem un Kinoteātru darbība ir kino industrijas dzīvotspējas pamatā. Tādēļ Kinoteātri, filmu izplatītāji un filmu producenti jums sniedz savu redzējumu un priekšlikumus kino nozares izdzīvošanai:
Mūsu priekšlikumi:
1) DROŠS KINO: droša kinoteātru atvēršana;
2) ATPAKAĻ UZ KINO: finansējuma piešķiršana Nacionālajam kino centram komunikācijas kampaņai;
3) PAR PVN: pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu kino biļetei.
PRIEKŠLIKUMU IZKLĀSTS:
1) DROŠS KINO
Kinoteātri ir specifiska publiska pasākuma norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecina 2020. gada vasaras-rudens sezonas pieredze, kad ievērojot visus epidemiologu noteiktos drošības pasākumus, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Kinoteātros netika fiksēts neviens inficēšanās gadījums ar COVID19 vīrusu.
Lūdzam atvieglot ierobežojumus Kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu. Ņemot vērā Kinoteātru telpu tehniskās iespējas, Kinoteātri ir gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu jebkādu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus praktiski samazinot līdz minimumam:
-) nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā;
-) daudzzāļu kinoteātros nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti;
-) nepārtrauktu un kvalitatīvu gaisa ventilāciju seansu laikā un starp tiem;
-) starp filmu seansiem nodrošināt kinozāļu tīrīšanu un dezinfekciju;
-) katram apmeklētājam nodrošināt personalizētu sēdvietu;
-) nodrošinot apmeklētāju plūsmas kontroli pie ieejas Kinoteātros;
-) nodrošināt epidemioloģiskās prasības (2 metru distance, aizsargstiklu un individuālo aizsarglīdzekļu nodrošināšana darbiniekiem, dezinfekcijas staciju izvietojums, koplietošanas virsmu regulāra tīrīšana) un apmeklētāju informēšanu par šīm prasībām.
2) ATPAKAĻ UZ KINO
Balstoties uz 2020. gada vasaras pieredzi, redzam, ka ierobežojumu dēļ skatītāji nesteidzas atgriezties Kinoteātros, bieži vien pat nezinot, vai un kuri Kinoteātri ir atsākuši darbību. Bizness nīkuļoja, un skatītājus spēja piesaistīt tikai atsevišķas filmas. Šobrīd Latvijas kinoteātri ir slēgti kopš 2020. gada 9. novembra, un mēs secinām, ka pēc tik ilgstoša klusuma perioda vairāku mēnešu garumā mūsu industrijai būs vēl grūtāk mainīt skatītāju ieradumus, nomainot mājas kinozāles un displejus pret kino uz lielajiem ekrāniem.
Paredzot dramatisku skatītāju kritumu kinoteātros 2021. gadā, nozares izdzīvošanai ir nepieciešama plaša mēroga informatīvā kampaņa, kas aicinātu skatītājus atgriezties kinozālēs, tiklīdz Kinoteātri būs uzsākuši darbību.
Lūdzam rast iespēju finansēt komunikācijas kampaņu kanālos, kas uzrunā lielu potenciālo kinoskatītāju auditoriju t.i. ekonomiski un sociāli aktīvākos iedzīvotājus galvenokārt Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kur atrodas Kinoteātri. Kampaņai būtu jābūt visaptverošai, izmantojot gan vides reklāmas iespējas, gan televīziju un radio, drukātos medijus, interneta resursus un sociālos medijus. Kampaņas paredzamais periods – 4 nedēļas, laikā, kad Kinoteātri atsāk darbību. Kampaņas izmaksas, radošā risinājuma izstrāde un izvietojums medijos, tiek lēstas 100 000 EUR apmērā. Finansējuma izlietojumu piedāvājam administrēt Nacionālajam kino centram, konsultējoties ar Kinoteātru un filmu izplatīšanas speciālistiem.
Šī nav unikāla Latvijas situācija, līdzīgas valsts finansētas nacionāla mēroga kampaņas ir notikušas un notiek vairumā Eiropas valstu un citur pasaulē:
http://cicae.org/en/coronavirus/back-to-cinema
Tepat kaimiņzemē Lietuvā 2020. gadā norisinājās Lietuvas Kino centra veiktā vides un TV/ digitālā kampaņa “Pēc tumsas nāk filmas” https://www.facebook.com/watch/?v=299800377739204. Arī Igaunijas Filmu Fonds ir sagatavojis līdzīgu kampaņu, kas gan vēl nav realizēta.
Aicinām jūs iepazīties ar 2021. gada 15. janvāra ar UNIC RESEARCH “The impact of the Coronavirus outbreak on the European cinema industry”, kurā tika apkopota informācija par situāciju Eiropas kinoteātros un valsts atbalstu kino industrijas kampaņām “Atpakaļ uz Kino”
Kā vienu no vizuāli spēcīgākajām kampaņām var noskatīties vietnē https://www.lovecinema.com/.
3) PAR PVN
Viens no instrumentiem, kas sekmētu kino nozares izdzīvošanu un atveseļošanos, ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazināšana kino biļetei, kas padarītu kino pieejamāku plašākam sabiedrības lokam.
Šobrīd Latvijas Republikā kino biļetēm tiek piemērota standarta PVN likme -21%. Aicinām Kultūras ministriju izskatīt iespēju piemērot samazināto PVN likmi, kā to skaidri pieļauj Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 98. pants PVN direktīvas 98. panta 1.punktā ir noteikts, ka dalībvalsts var piemērot nodokļa samazinātās likmes pakalpojumiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas III pielikumā. III pielikuma 7.punktā ir skaidri norādītas ieejas kartes kinoteātros citu kultūras pasākumu starpā, kuriem Latvijā jau tiek piemēroti PVN atvieglojumi pretstatā Kinoteātriem.
Vēlamies vērst uzmanību, ka no divdesmit septiņām Eiropas Savienības valstīm šo iespēju ir izmantojošas divdesmit valstis. Austrijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Somijā, Slovēnijā, Nīderlandē, Polijā, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā, Zviedrijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā, Maltā, Rumānijā un Luksemburgā tiek piemērots samazināts PVN kino biļetēm, savukārt Čehijā un Īrijā PVN tika samazināts 2020. gadā saistībā ar Covid-19 pandēmijas krīzi. (Avots: https://ec.europa.eu/taxation_customs).
Mūsuprāt, nav ekonomiska pamatojuma, kādēļ tieši kino biļetei Latvijā ir piemērota standarta likme 21%. PVN samazinājums, ļautu vieglāk novērst Covid -19 vīrusa radītos ekonomiskos zaudējumus Kinoteātriem, filmu izplatītājiem un Latvijas filmu producentiem, nedaudz palielinot apgrozāmo līdzekļu daudzumu attiecīgajiem uzņēmumiem.
Ekonomiskais mērķis:
1) Kino biļetes cena tiktu samazināta, tādejādi kino apmeklējums būtu pieejamāks sabiedrībai;
2) Varētu izvairīties no Kinoteātru un filmu izplatītāju maksātnespējas;
3) Kinoteātru īpašnieki varētu apsvērt iespēju atvērt kinoteātrus 2021. gadā, nevis tos likvidēt;
4) Pašmāju filmu ražotāji saņemtu lielāku naudas summu no kino biļetes, un šos līdzekļus varētu ieguldīt jaunu filmu ražošanā.
Izklāsts grafiski:
2016. gadā KM pasūtīja pētījumu „Par PVN piemērošanas ietekmi kultūras nozarē”. Pētījumā tika secināts: “Piemērojot PVN līdz šim ar to neapliktajiem kultūras pakalpojumiem, valsts palielinās budžeta ienākumus. Taču, ņemot vērā priekšnodokļa atskaitījumus, potenciāli iekasējamā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu iztrūkumus, kultūras pakalpojumu cenu pieaugumu un pieprasījuma samazinājumu, papildu ienākumi, īpaši piemērojot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, varētu būt salīdzinoši nelieli.” Šis pētījums ļauj secināt, ka samazinot kino biļetes PVN standarta likmi uz samazināto likmi, valstij šī nodokļu maksājuma iztrūkums būtu nenozīmīgs, taču tas ļautu pazemināt kino biļetes cenu, savukārt, biļetes cenas samazinājums varētu palielināt kino apmeklētāju skaitu kinoteātru atkal atvēršanas periodā.
Ir skaidrs, ka ar pandēmiju un tās radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgtermiņā, tāpēc ir nepieciešams skaidrs plāns, kā Kinoteātriem atsākt darbu, kas ļautu arī kino izplatītājiem plānot un sagatavot filmu izlaišanas kampaņas, filmu producentiem rēķināties ar to, ka filmas beidzot sasniegs savu skatītāju un tiks atgūti to ražošanā ieguldītie līdzekļi. Lūdzam ņemt vērā kino nozarē izdiskutētos un rūpīgi pārdomātos priekšlikumus nozares atveseļošanai, lai palīdzētu izdzīvot Latvijas kino. Gaidīsim atbildi par mūsu ierosinājumu īstenošanas iespējām un esam gatavi turpmākām sarunām, lai precīzāk izklāstītu kino nozares bažas un izaicinājumus, kā arī pārrunātu šajā vēstulē ietvertos priekšlikumus.
Lai spēks ir ar mums!
No Time to Die?
