Valmieras Ziņas

Latvijas kino nozares pārstāvji publicē atklātu vēstuli, aicinot atvērt kinoteātrus un samazināt PVN likmi biļetēm

Latvijas kino nozares pārstāvji publicējuši atklātu vēstuli, kurā informē par katastrofālo situāciju nozarē, aicinot atvērt kinoteātrus un samazināt PVN likmi biļetēm. Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar pilnu vēstules tekstu.

Reaģējot uz Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un valstī izsludināto ārkārtas situāciju, vēršam jūsu uzmanību uz neapskaužamo situāciju, kādā nonākusi Latvijas kino nozare.

Latvijas kinoteātri un kino demonstrēšanas vietas (turpmāk tekstā – Kinoteātri), Latvijas kino veidotāji, filmu izplatītāji un filmu producenti šajā vēstulē ir sagatavojuši savu redzējumu – konstruktīvus priekšlikumus pandēmijas seku mazināšanai, lai Latvijas kino nozare izdzīvotu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumam Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministra kabineta 2020. gada 14. marta rīkojumam par grozījumiem rīkojumam “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Kinoteātru darbība tika apturēta ārkārtas situācijas laikā, atceļot un aizliedzot neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus (tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus, reliģiskās darbības veikšanu pulcējoties līdz rīkojuma atcelšanas datumam, kas bija 2020. gada. 9. jūnijā. Vasaras un rudens periodā līdz Ministru kabineta 2020. gada 6.novembra rīkojumam Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Kinoteātri savus pakalpojumus sniedza atbilstoši Ministra kabineta noteiktajiem noteikumiem. Kopš 2020. gada 9. novembra Kinoteātri savu darbību ir apturējuši.

2020. gadā Kinoteātri bija slēgti 161 dienu no 366 gada dienām. Saskaņā ar Nacionālā kino centra datiem, kas publicēti ikgadējā izdevumā “Facts& Figures 2021”, Latvijas kino kopējā tirgū 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, vērojams:

-) kritums skatītājos -67% (899 436 vs 2 723 422);

-) kritums kases ieņēmumos -66% (5 105 321 EUR vs 1 4962 678 EUR);

-) kritums pirmizrādīto filmu skaita ziņā -43% (153 vs 267);

-) kritums koeficientā skatītāju skaits pret iedzīvotāju skaitu (0.47 vs 1.42).

Latviešu filmu tirgū 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, vērojams:

-) kritums skatītājos -67% (178 963 vs 548 938);

-) kritums kases ieņēmumos -69%(783 300 EUR vs 2 504 132 EUR);

-) Pirmizrāžu skaita kritums -59% (15 vs 37);

Izlaisto filmu skaita kritums ir mazāks nekā skatītāju skaita un kases ieņēmumu kritums, tas nozīmē, ka kinoteātru slēgšanas un ierobežojumu dēļ nozarē ne tikai samazinājās apgrozījums, bet tā neguva ienākumus no jau izlaistajām filmām.

Filmu izrādīšana uz lielajiem ekrāniem un Kinoteātru darbība ir kino industrijas dzīvotspējas pamatā. Tādēļ Kinoteātri, filmu izplatītāji un filmu producenti jums sniedz savu redzējumu un priekšlikumus kino nozares izdzīvošanai:

Mūsu priekšlikumi:

1) DROŠS KINO: droša kinoteātru atvēršana;

2) ATPAKAĻ UZ KINO: finansējuma piešķiršana Nacionālajam kino centram komunikācijas kampaņai;

3) PAR PVN: pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu kino biļetei.

PRIEKŠLIKUMU IZKLĀSTS:

1) DROŠS KINO

Kinoteātri ir specifiska publiska pasākuma norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecina 2020. gada vasaras-rudens sezonas pieredze, kad ievērojot visus epidemiologu noteiktos drošības pasākumus, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Kinoteātros netika fiksēts neviens inficēšanās gadījums ar COVID19 vīrusu.

Lūdzam atvieglot ierobežojumus Kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu. Ņemot vērā Kinoteātru telpu tehniskās iespējas, Kinoteātri ir gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu jebkādu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus praktiski samazinot līdz minimumam:

-) nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā;

-) daudzzāļu kinoteātros nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti;

-) nepārtrauktu un kvalitatīvu gaisa ventilāciju seansu laikā un starp tiem;

-) starp filmu seansiem nodrošināt kinozāļu tīrīšanu un dezinfekciju;

-) katram apmeklētājam nodrošināt personalizētu sēdvietu;

-) nodrošinot apmeklētāju plūsmas kontroli pie ieejas Kinoteātros;

-) nodrošināt epidemioloģiskās prasības (2 metru distance, aizsargstiklu un individuālo aizsarglīdzekļu nodrošināšana darbiniekiem, dezinfekcijas staciju izvietojums, koplietošanas virsmu regulāra tīrīšana) un apmeklētāju informēšanu par šīm prasībām.

2) ATPAKAĻ UZ KINO

Balstoties uz 2020. gada vasaras pieredzi, redzam, ka ierobežojumu dēļ skatītāji nesteidzas atgriezties Kinoteātros, bieži vien pat nezinot, vai un kuri Kinoteātri ir atsākuši darbību. Bizness nīkuļoja, un skatītājus spēja piesaistīt tikai atsevišķas filmas. Šobrīd Latvijas kinoteātri ir slēgti kopš 2020. gada 9. novembra, un mēs secinām, ka pēc tik ilgstoša klusuma perioda vairāku mēnešu garumā mūsu industrijai būs vēl grūtāk mainīt skatītāju ieradumus, nomainot mājas kinozāles un displejus pret kino uz lielajiem ekrāniem.

Paredzot dramatisku skatītāju kritumu kinoteātros 2021. gadā, nozares izdzīvošanai ir nepieciešama plaša mēroga informatīvā kampaņa, kas aicinātu skatītājus atgriezties kinozālēs, tiklīdz Kinoteātri būs uzsākuši darbību.

Lūdzam rast iespēju finansēt komunikācijas kampaņu kanālos, kas uzrunā lielu potenciālo kinoskatītāju auditoriju t.i. ekonomiski un sociāli aktīvākos iedzīvotājus galvenokārt Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kur atrodas Kinoteātri. Kampaņai būtu jābūt visaptverošai, izmantojot gan vides reklāmas iespējas, gan televīziju un radio, drukātos medijus, interneta resursus un sociālos medijus. Kampaņas paredzamais periods – 4 nedēļas, laikā, kad Kinoteātri atsāk darbību. Kampaņas izmaksas, radošā risinājuma izstrāde un izvietojums medijos, tiek lēstas 100 000 EUR apmērā. Finansējuma izlietojumu piedāvājam administrēt Nacionālajam kino centram, konsultējoties ar Kinoteātru un filmu izplatīšanas speciālistiem.

Šī nav unikāla Latvijas situācija, līdzīgas valsts finansētas nacionāla mēroga kampaņas ir notikušas un notiek vairumā Eiropas valstu un citur pasaulē:

https://www.filmneweurope.com/news/region/item/120103-cicae-launches-international-campaignback-to-cinema

http://cicae.org/en/coronavirus/back-to-cinema

Tepat kaimiņzemē Lietuvā 2020. gadā norisinājās Lietuvas Kino centra veiktā vides un TV/ digitālā kampaņa “Pēc tumsas nāk filmas” https://www.facebook.com/watch/?v=299800377739204. Arī Igaunijas Filmu Fonds ir sagatavojis līdzīgu kampaņu, kas gan vēl nav realizēta.

Aicinām jūs iepazīties ar 2021. gada 15. janvāra ar UNIC RESEARCH “The impact of the Coronavirus outbreak on the European cinema industry”, kurā tika apkopota informācija par situāciju Eiropas kinoteātros un valsts atbalstu kino industrijas kampaņām “Atpakaļ uz Kino”

Kā vienu no vizuāli spēcīgākajām kampaņām var noskatīties vietnē https://www.lovecinema.com/.

3) PAR PVN

Viens no instrumentiem, kas sekmētu kino nozares izdzīvošanu un atveseļošanos, ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazināšana kino biļetei, kas padarītu kino pieejamāku plašākam sabiedrības lokam.

Šobrīd Latvijas Republikā kino biļetēm tiek piemērota standarta PVN likme -21%. Aicinām Kultūras ministriju izskatīt iespēju piemērot samazināto PVN likmi, kā to skaidri pieļauj Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 98. pants PVN direktīvas 98. panta 1.punktā ir noteikts, ka dalībvalsts var piemērot nodokļa samazinātās likmes pakalpojumiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas III pielikumā. III pielikuma 7.punktā ir skaidri norādītas ieejas kartes kinoteātros citu kultūras pasākumu starpā, kuriem Latvijā jau tiek piemēroti PVN atvieglojumi pretstatā Kinoteātriem.

Vēlamies vērst uzmanību, ka no divdesmit septiņām Eiropas Savienības valstīm šo iespēju ir izmantojošas divdesmit valstis. Austrijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Somijā, Slovēnijā, Nīderlandē, Polijā, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā, Zviedrijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā, Maltā, Rumānijā un Luksemburgā tiek piemērots samazināts PVN kino biļetēm, savukārt Čehijā un Īrijā PVN tika samazināts 2020. gadā saistībā ar Covid-19 pandēmijas krīzi. (Avots: https://ec.europa.eu/taxation_customs).

Mūsuprāt, nav ekonomiska pamatojuma, kādēļ tieši kino biļetei Latvijā ir piemērota standarta likme 21%. PVN samazinājums, ļautu vieglāk novērst Covid -19 vīrusa radītos ekonomiskos zaudējumus Kinoteātriem, filmu izplatītājiem un Latvijas filmu producentiem, nedaudz palielinot apgrozāmo līdzekļu daudzumu attiecīgajiem uzņēmumiem.

Ekonomiskais mērķis:

1) Kino biļetes cena tiktu samazināta, tādejādi kino apmeklējums būtu pieejamāks sabiedrībai;

2) Varētu izvairīties no Kinoteātru un filmu izplatītāju maksātnespējas;

3) Kinoteātru īpašnieki varētu apsvērt iespēju atvērt kinoteātrus 2021. gadā, nevis tos likvidēt;

4) Pašmāju filmu ražotāji saņemtu lielāku naudas summu no kino biļetes, un šos līdzekļus varētu ieguldīt jaunu filmu ražošanā.

Izklāsts grafiski:

2016. gadā KM pasūtīja pētījumu „Par PVN piemērošanas ietekmi kultūras nozarē”. Pētījumā tika secināts: “Piemērojot PVN līdz šim ar to neapliktajiem kultūras pakalpojumiem, valsts palielinās budžeta ienākumus. Taču, ņemot vērā priekšnodokļa atskaitījumus, potenciāli iekasējamā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu iztrūkumus, kultūras pakalpojumu cenu pieaugumu un pieprasījuma samazinājumu, papildu ienākumi, īpaši piemērojot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, varētu būt salīdzinoši nelieli.” Šis pētījums ļauj secināt, ka samazinot kino biļetes PVN standarta likmi uz samazināto likmi, valstij šī nodokļu maksājuma iztrūkums būtu nenozīmīgs, taču tas ļautu pazemināt kino biļetes cenu, savukārt, biļetes cenas samazinājums varētu palielināt kino apmeklētāju skaitu kinoteātru atkal atvēršanas periodā.

Ir skaidrs, ka ar pandēmiju un tās radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgtermiņā, tāpēc ir nepieciešams skaidrs plāns, kā Kinoteātriem atsākt darbu, kas ļautu arī kino izplatītājiem plānot un sagatavot filmu izlaišanas kampaņas, filmu producentiem rēķināties ar to, ka filmas beidzot sasniegs savu skatītāju un tiks atgūti to ražošanā ieguldītie līdzekļi. Lūdzam ņemt vērā kino nozarē izdiskutētos un rūpīgi pārdomātos priekšlikumus nozares atveseļošanai, lai palīdzētu izdzīvot Latvijas kino. Gaidīsim atbildi par mūsu ierosinājumu īstenošanas iespējām un esam gatavi turpmākām sarunām, lai precīzāk izklāstītu kino nozares bažas un izaicinājumus, kā arī pārrunātu šajā vēstulē ietvertos priekšlikumus.

Lai spēks ir ar mums!

No Time to Die?

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA “Valmieras ūdens” Reģ. Nr. 44103033608 aicina darbā (uz nenoteiktu laiku) santehniķi Prasības: vidējā profesionālā izglītība (ISCED 3.kvalifikācijas līmenis), arodizglītība; vismaz divu gadu pieredze līdzīgā specialitātē; valsts valodas zināšanas; ”B” kategorijas autovadītāja apliecība (vēlama “C” autovadītāja un motorzāģa un krūmzāģa operatora apliecības); komunikācijas spējas strādājot ar klientiem. Darba pienākumi: veikt visa veida darbus, kas saistīti ar iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopi, remontu un izbūvi; veikt siltumtrašu montāžas un remonta darbus; vadīt un apkalpot uzticēto tehniku. Piedāvājam: darbu stabilā uzņēmumā; konkurētspējīgu atalgojumu (bruto 1105 - 1164 EUR/mēn.); sociālās garantijas; veselības apdrošināšanu; izaugsmes iespējas. Darba vieta: Valmierā. Pieteikumus gaidīsim līdz 2021.gada 30.aprīlim. CV sūtīt: uz e-pastu - valmieras.udens@valmierasudens.lv vai uz adresi - Rūpniecības iela 50, Valmiera, LV-4201. Par rezultātiem tiks informēti tikai tie kandidāti, kuri tiks aicināti uz darba intervijām. Profesija: SANTEHNIĶIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 50, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-04-30 Kontaktpersona: CV sūtīt uz valmieras.udens@valmierasudens.lv vai uz adresi-Rūpniecības iela 50, Valmiera. Izglītības līmenis: Arodizglītība

AS "Smiltenes piens" - viens no Latvijas vadošajiem piena produktu pārstrādes uzņēmumiem ar 100 gadu uzkrāto un apgūto pieredzi šajā nozarē, aicina darbā LABORANTU Mūrnieku ielā 2, Smiltenē. TU IEGŪSI: • Atbildīgu darbu un vērtīgu pieredzi stabilā un atpazīstamā uzņēmumā; • Stabilu darbu ilgtermiņā; • Konkurētspējīgu atalgojumu sākot no 1000 EUR (bruto) un sociālās garantijas; • Darba apģērbu; • Apmācības un pieredzējušu kolēģu atbalstu uzsākot darbu, profesionālās attīstības iespējas; • Draudzīgus un uz sadarbību vērstu kolēģus un atsaucīgus vadītājus; • Veselības apdrošināšanu pēc viena nostrādāta gada; • “Labumu grozu”- kopīgus darba pasākumus, pabalstus, dāvanas, produkcijas iegādi par draudzīgāku cenu u.c.; ŠAJĀ AMATĀ TEV NODERĒS: • Iepriekšējā pieredze laboratorijā, ražošanā vai kvalitātē tiks uzskatīta par priekšrocību, taču, ja tādas nav – apmācīsim darba vietā; • Vēlama vidējā vispārējā vai vidējā profesionālā izglītība (vēlams pārtikas rūpniecībā); • Vēlme profesionāli attīstīties un papildināt savas zināšanas; • Labas iemaņas darbā ar mūsdienīgām tehnoloģijām; • Precizitāte, godīgums un augsta atbildības sajūta, pildot darba pienākumus; • Komunikabilitāte un prasme strādāt komandā un individuāli; • Noturība pret stresu un koncentrēšanās spējas; • Derīga izziņa par veselības stāvokli Nr.27/u; MĒS TEV UZTICĒSIM: • Precīza ienākošā piena, vājpiena, sūkalu testēšanas veikšana un to nemainīgas kvalitātes kontrole; • Veikt ražojamās produkcijas tehnoloģisko rādītāju noteikšanu ražošanas procesu laikā; • Iegūto analīžu datu apstrāde un to uzskaite, reģistrēšana; • Dokumentēt testēšanas, kontroles, mērījumu, pārbaužu rezultātus; • Laboratorijas iekārtu uzturēšana un kalibrēšana; Ja vēlies pieteikties uz šo amatu, sūti savu CV ar norādi “Laborants” uz e-pastu: birojs@smiltenespiens.lv, info pa tel. 29335069 Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kurus aicināsim uz pārrunām. Vairāk par uzņēmumu varat uzzināt www.smiltenespiens.lv Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu tikai šīs vakances atlases procesu. Datu pārzinis ir AS „Smiltenes piens”, reģistrācijas numurs 43903002031, juridiskā adrese Mūrnieku iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729.

Mūsu partneri