Lasīšanas laiks: 3 min
No Latvijas iedzīvotāju gadā radītajām aptuveni 515,7 tūkst. tonnām nešķirotu atkritumu, 350 – 450 tūkst. tonnu ir reģenerējams materiāls. Tas nozīmē, ka līdz pat 87% patlaban nešķiroto sadzīves atkritumu iespējams nodot pārstrādei, tādējādi gan samazinot mājsaimniecības izdevumus, gan rūpējoties par apkārtējo vidi. Šodien, Pasaules ūdens dienā, tiek atklāta kampaņa “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!”, kas aicina Latvijas iedzīvotājus novērtēt šķirošanas ieguvumus un uzsākt to savās ģimenēs.
Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk – lauku viensētās (~1,1 m3/gadā), visvairāk – daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem (~2,12 m3/gadā). Kopumā mūsu valstī ik gadus radām ap 745,7 tūkst. tonnām sadzīves atkritumu. Diemžēl iedzīvotāji no tiem šķiro tikai aptuveni 1/5 daļu.
Latvijas aktuālie mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020.gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35% no 1995. gadā izejošā daudzuma.
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), salīdzinoši retāk – nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%). Vairāk kā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineri (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%) un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).
“70% no tiem, kuri atkritumus nešķiro apgalvo, ka šķirotu, ja tuvumā būtu dalītās atkritumu savākšanas tvertnes. Te ļoti svarīgi uzsvērt, ka efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā ir tās dalībnieku iesaiste – gan iedzīvotāju un uzņēmēju, gan arī atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību. Primāri, jānoskaidro, kur atrodas tuvākā šķiroto atkritumu nodošanas vieta. Taču noteikti jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes jūsu dzīves vietas tuvumā,” saka LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Patlaban vairumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās, kā papildu iespēja, tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus.
Pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007. – 2013.gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 milj. eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 14,82 milj. eiro. 2014. – 2020.gada plānošanas periodā atbalsts no Eiropas Savienības fonda tika piešķirts “Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība” 462 546 eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 161 891 eiro.
“Pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē,” saka R. Vesere, papildinot: “Šķirošana ir cilvēka dabā, paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam “pa plauktiņiem”? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu – vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera.”
