Lasīšanas laiks: 3 min
Gaidot uz pārmaiņām izglītībā, arī paši vecāki ik dienas var palīdzēt vairot bērnu zināšanas un prieku mācīties. Praktiskos ieteikumos, kā to vislabāk izdarīt, dalās trīs “Iespējamās misijas” skolotājas – latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Sudare, dabas zinību skolotāja Laura Riekstiņa-Zauska un ekonomikas un sociālo zinību skolotāja Antoņina Nenaševa.
Lasītprasme
Lasītprasme nav tikai spēja izlasīt vārdus secībā, bet gan runāt par izlasīto tekstu, apkopot informāciju un veikt secinājumus. Vecāki saviem bērniem to var mācīt jau no agras bērnības, lasot priekšā grāmatas un vēlāk pārrunājot izlasīto. Līga Sudare uzsver, ka vēlāk svarīgs ir vecāku piemērs – ja mamma vai tētis saka: “Es lasīšu grāmatu, varbūt tu arī vēlies palasīt?” bērnam būs lielāka motivācija nekā “Ej palasi grāmatiņu”. Skolotāja piemetina, ka otrs veids, kas aizgūts no mārketinga pārdošanas stratēģijām, ir piedāvāt bērnam divas izvēles. “Ja uzdodam jautājumu “Ko tu labāk gribi – palasīt piedzīvojumu grāmatu vai kādu interesantu žurnālu?”, vairs nav iespējas nelasīt!”
Lasītprasmes trenēšanai noder arī audiogrāmatas un radiolugas. “Noklausīta grāmata nav mazāk vērtīga par izlasītu, turklāt tas ir burvīgs veids, kā apvienot literatūru ar praktisku darbošanos. Un šis var būt arī draudzīgs veids, kā grāmatas iepazīt hiperaktīviem bērniem, kuriem grūti ilgi nosēdēt mierā,” stāsta Līga Sudare, kā vērtīgus resursus audio saturam minot Pasakas.net, audiogrāmata.lv un Latvijas radio 1 sadaļu Radio lugas.
Skaitļi mums visapkārt jeb matemātika ikdienā
Bērnu vēlme mācīties ir dabiska, un mūsu uzdevums ir viņiem neatņemt šo prieku, bet palīdzēt saskatīt, kur matemātiku var pielietot dzīvē. Piemēram, sociālo zinību un ekonomikas skolotāja Antoņina Ņenaševa iesaka veikalā palūgt bērnam atrast, kuru sviesta paciņu būtu visizdevīgāk iegādāties, aicinot bērnu pievērst uzmanību ne tikai cenai uz paciņas, bet arī cenai par vienu kilogramu.
Ekonomikas skolotāja ir pārliecināta, ka saruna ar bērnu par naudas nozīmi un to, cik daudzu izvēļu priekšā esam ik dienas, attīsta bērna domāšanu, turklāt bērns jutīsies novērtēts, ka ar viņu runā par naudu un apspriež ģimenes budžetu. “Citkārt bērnam var pateikt – šodienas vakariņu budžets ir 10 eiro, kā tērēsim? Var ļaut bērnam izvēlēties pārtiku – pat tad, ja pirmajā reizē viņš par visu naudu gribēs nopirkt saldējumu. Arī tā būs vērtīga pieredze, jo, visticamāk, pēc saldējuma viņam gribēsies arī kādu nopietnāku ēdienu. Jo vairāk ļaujam izvēlēties, jo vairāk mācām par katras izvēles cenu un attīstām domāšanu ārpus rāmja,” uzsver Antoņina Ņenaševa.
Runājot par vecāko klašu skolēniem, reizēm skolēniem un arī vecākiem rodas jautājums – kā dzīvē noderēs algoritmi un dažnedažādi sarežģīti vienādojumi? “Kā rāda daudzi pētījumi, matemātika un šādi vienādojumi attīsta loģisko domāšanu un spēju saskatīt alternatīvas un likumsakarības,” skaidro skolotāja.
Mācīšanās ārpus skolas sola
Šī gada 6. klašu Valsts diagnostikas darbā bija uzdevums, ar kuru netika galā pat daži skolotāji – skolēniem Nacionālās bibliotēkas plānā bija jāatrod konkrētas telpas. Līga Sudare uzsver, ka simbolu iepazīšana ir ļoti efektīvs veids, kā mācīties, tāpēc iesaka bērniem izrādīt Google Maps, palūgt uzlikt galamērķi Waze vai izpētīt jaunā pirkuma instrukciju. Savukārt, lai pievērstu uzmanību latviešu valodas pareizrakstībai, noder arī internetā klejojošie joki. Piemēram, par to, kā komats var mainīt teikuma nozīmi: “Ejam ēst Muri” vai “Ejam ēst, Muri”. “Pakārt nedrīkst apžēlot!” – pavaicājiet bērnam, vai komats kaut ko maina?
Skolai nepieciešamās prasmes un izpratni palīdz apgūt arī ēst gatavošana un jaunu recepšu izmēģināšana – katrā receptē jāievēro secīgi soļi, jāizmanto mērtrauki, dažkārt arī jāaprēķina, cik ir puse vai ceturtdaļa. Par šo “mācībstundu” sajūsmu neslēpj Laura Riekstiņa-Zauska: “Tas ir burvīgs veids, kā mācīties un vēl balvā saņemt kādu garšīgu ēdienu. Tāpat vecāki var bērnus mudināt izmantot arī citus mērinstrumentus – mērlentu, termometru, lūgt bērnam palūkoties, cik šodien ārā grādu.”
