Par silto laiku priecājamies dažādi – kāds atpūšas siltās pludmales smiltīs, bet cits bauda aktīvo atpūtu. Vasarā, kad daudz laika pavadām ārā, vecākiem ir vērts vēlreiz sev atgādināt, kā pasargāt bērnus no pārkaršanas. Par to, kas jāņem vērā un kā pārkaršanu novērst, stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Galvenie profilakses nosacījumi
Reizēm šķiet, ka ārā nav nemaz tik karsts, tomēr augsta gaisa temperatūra apvienojumā ar augstu gaisa mitruma līmeni var veicināt pārkaršanu. Vasaras mēnešos gaisā ir daudz ūdens tvaiku, līdz ar to sviedri no ādas virsmas neiztvaiko un tiek apgrūtināta siltuma atdeve. Tas notiek arī tad, ja bērns neuzņem ūdeni pietiekamā daudzumā. Maziem bērniem tas ir pat bīstami dzīvībai, tādēļ būtiski, ka saulainā laikā, dodoties pat nelielā pastaigā, tiek ievēroti vairāki piesardzības pasākumi. Pirmkārt, pirms došanās saulē bērna āda ir jānoklāj ar saules aizsargkrēmu (ieteicams izmantot krēmu ar aizsargfaktoru SPF 50). Otrkārt, galva jāpasargā no tiešiem saules stariem, izmantojot galvassegu. Cepurei vai lakatam jābūt ļoti plānam un no “elpojoša” materiāla, ne sintētikas. Treškārt, ja mazulis tiek atstāts guļam ratiņos, tie jānovieto ēnā, neaizklājot ratu kulbu ar lakatu vai segu, jo tas veicina ratu uzkaršanu, turklāt bērnam var kļūt apgrūtinoši elpot. Ceļojot ar automašīnu, nepieciešams sekot līdzi gaisa temperatūrai un tā cirkulācijai – slikti vēdinātā spēkratā bērni, īpaši zīdaiņi, ātri pārkarst.
Pārkaršanas simptomi
Kā norāda pediatre, maziem bērniem ķermeņa termoregulācija vēl nav gana attīstījusies, tādēļ viņi vēl nespēj regulēt ķermeņa iekšējo temperatūru.
“Visaugstākais pārkaršanas risks ir bērniem līdz piecu gadu vecumam. Pārkarstot organisms zaudē šķidrumu un notiek organisma atūdeņošanās. Vecākiem jāpievērš uzmanību tādiem simptomiem kā nogurums, slāpes, sausas lūpas un mēle, kā arī enerģijas trūkums. Bērnam var paaugstināties arī ķermeņa temperatūra pat virs 39 grādiem, taču svīšanas nav, bet āda ir karsta, sarkana un sausa. Sirdsdarbība kļūst paātrināta, var būt vemšana vai slikta dūša, galvassāpes vai galvas reibonis. Bērns var kļūt miegains, apātisks, grūti pamodināms vai tieši otrādi – pārlieku uzbudināts,” skaidro Sanita Mitenberga.
Pediatre uzsver, ka svarīgi pārkaršanu konstatēt savlaicīgi. Nereti bērns par slāpēm sūdzas tikai tad, kad viņa organisms jau ir dehidrējies, tam var sekot muskuļa krampji un vājums, kas nozīmē, ka nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības.
Pirmā palīdzība
Ja bērns ir pārkarsis, viņš nekavējoties jānogādā ēnainā un vēsākā vietā. Sanita Mitenberga stāsta, kāds ir rīcības plāns pārkaršanas gadījumā:
“Jāsamazina ķermeņa temperatūra, bērnu atbrīvojot no apģērba, un uz pieres, kakla un krūtīm jāuzklāj vēsas kompreses, piemēram, vēsā ūdenī samērcēts dvielis. Tāpat bērnam nepieciešams padzerties vēsu ūdeni. Ja pārkarsis ir zīdainis, kurš tiek barots ar mātes pienu, viņš jāliek pie krūts, lai šādi uzņemtu trūkstošo šķidrumu. Vērtīgi ir arī izveidot vēdekli, kaut vai no žurnāla, ar to radot vēsu gaisa plūsmu pie bērna sejas.”
Pārkaršana var ne tikai izraisīt veselības problēmas, bet arī būt dzīvībai bīstama. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 41 grāda, augstas temperatūras ietekmē tiek bojātas olbaltumvielas, kas organismā veic svarīgas funkcijas. Laikus nesniedzot medicīnisko palīdzību, var iestāties bezsamaņa, koma vai pat nāve, tādēļ nepieciešams būt īpaši rūpīgiem gan pret savām atvasēm, gan sevi pašu.
Kā izvairīties no pārkaršanas?
- Neatstājiet bērnu automašīnā vai slēgtās telpās, kur ir slikta gaisa cirkulācija (arī teltī).
- Nepārklājiet ratus ar auduma gabalu – gaiss tajos sliktāk cirkulē un temperatūra nevis samazinās, bet paaugstinās, līdz ar to mazulim ir grūti elpot.
- Regulāri dodiet bērnam padzerties. Atcerieties, ka vasarā šķidrums jāuzņem vairāk nekā citos gadalaikos, kā arī jāatsakās no saldinātiem dzērieniem.
- Galvā jāliek galvassega, jāvelk atbilstošs apģērbs, kā arī jāizmanto saules aizsargkrēms.
- Neuzturieties tiešos saules staros no plkst. 11.00 līdz 15.00.
Kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību?
- Bērnu ir grūti pamodināt vai viņu pamodināt nevar nemaz.
- Bērns ir apjucis (dezorientēts), neskaidri runā, parādās krampji.
- Mazuļa ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 39,5 grādiem.
- Bērna āda ir bāla, vēsa vai pat pelēka.
- Parādās nepārtraukta vemšana, kuras dēļ nav iespējams uzņemt šķidrumu.
- Drudzis vai galvas reiboņi saglabājas ilgāk par divām stundām pēc šķidruma uzņemšanas.
- Bērns neurinē pēdējo 6–8 stundu laikā.
- Bērns izskatās slims un šķiet, ka viņa dzīvība ir apdraudēta.
