Karsta, smaržīga un no visiem sārņiem attīroša – pirts jau izsenis ir bijusi ne tikai vieta, kur mazgāties, bet arī atgūt emocionālo līdzsvaru un atbrīvoties no stresa. Vai visiem cilvēkiem ir ieteicama augstā temperatūra, un kādus pirts rituālus izvēlēties, lai nekaitētu sirds veselībai, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām nereti pat neuzdrošinās iet karstā pirtī. Tomēr lielākā daļa zinātnisko pētījumu atbalsta uzskatu, ka, ja vien cilvēkam nav slimības saasinājuma, pat ar tādām sirds un asinsvadu slimībām kā paaugstināts asinsspiediens, koronāro artēriju slimība vai sirds mazspēja var droši veikt pirts procedūras. Tikai jāņem vērā, ka viss ir labs ar mēru, bet tas gan būtu jāatceras arī pilnīgi veseliem cilvēkiem,”
saka farmaceite Ieva Zvagule.
Kontrasta temperatūras – labvēlīgas veselībai
Kopumā kontrasta temperatūras maiņas – gan kontrastdušas, gan pirtis – atstāj pozitīvu ietekmi uz veselību: stimulē vielmaiņu, nomierina, var mazināt iekaisumu un muskuļu sāpes. Regulāras aukstās dušas paātrina vielmaiņu un palielina balto asinsķermenīšu daudzumu organismā, kas savukārt aizsargā pret dažādām slimībām. Temperatūras kontrasti uzlabo asins cirkulāciju, bet tas nozīmē arī labāku vispārējo sirds un asinsvadu veselību.
Pirts savā ziņā ir sirds un asinsvadu treniņš, un tās apmeklējums ir līdzvērtīgs fiziskai slodzei. Veseliem cilvēkiem organisms pie karstuma jāpieradina pakāpeniski, bet tiem, kam konstatētas kādas sirds problēmas, jāņem vērā ārsta ieteikumi. Cilvēkiem ar hroniskām veselības problēmām pirms pirts apmeklējuma noteikti vajadzētu konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. Svarīgi pirmās reizes nesēdēt karstumā pārāk ilgi, un, ja ķermenis raida brīdinošus signālus ar reiboni, sirdsklauvēm vai elpas trūkumu, pirts telpu labāk pamest.
“Šī nav vieta, kur uzstādīt rekordus un kādam kaut ko pierādīt. Pirtī mēs ejam, lai atpūstos un attīrītos, tādējādi atjaunojot spēkus, nevis tos zaudējot. Pētījumi liecina, ka regulāras pirts procedūras var palīdzēt samazināt asinsspiedienu pacientiem ar hipertensiju un uzlabot kreisā kambara izsviedes frakciju pacientiem ar hronisku sastrēguma sirds mazspēju, tāpat arī mazina aritmijas simptomus šiem pacientiem.,”
skaidro Ieva Zvagule. Viņa arī brīdina – ja nesen piedzīvots jebkādas sirds slimības saasinājums vai pirts dienā jūtamas stenokardijai līdzīgas sāpes sirds rajonā, labāk no pirts procedūrām vispār atturēties. Toties droši pirtī var doties tie, kuru veselības stāvoklis ir stabils.
Kā iet pirtī, sev nekaitējot?
Lai pirts procedūras nepārslogotu organismu, bet labvēlīgi iedarbotos uz veselību, ieteicamas regulāras pirts procedūras ne vairāk kā 60° C temperatūrā un nepārsniedzot 15 minūtes.
“Cilvēkiem ar sirds-asinsvadu slimībām galvenais ir nepieļaut stipru pārkaršanu. Temperatūrai pirtī jābūt mēreni augstai, un, pavadot dažas minūtes pirtī, būtu ieteicams atvēsināties priekštelpā. Labāk nepieļaut krasas temperatūras maiņas, piemēram, uzreiz aplejoties ar aukstu ūdeni, ja vien to neesat darījuši regulāri jau iepriekš,”
uzsver farmaceite. Īpaši no saunas peldēm būtu jāatturas cilvēkiem ar nestabilu stenokardiju, nesen pārdzīvotu miokarda infarktu un smagu aortas stenozi.
Pirts, medikamenti un apreibinošas vielas
Zāles pret augstu asinsspiedienu pēc pirts procedūrām var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos, tāpēc tieši pirms došanās pirtī nevajadzētu lietot šādus medikamentus, atgādina Ieva Zvagule un piebilst:
“Šis gan būtu jāņem vērā pilnīgi visiem pirtī gājējiem – alkohola lietošana pirts laikā palielina hipotensijas, aritmijas un pēkšņas nāves risku, tāpēc no tā labāk atturēties.”
Labāk pirtī reibt no smaržas! Dažādas ēteriskās eļļas pirts rituālu padarīs patīkamāku, bet dažas no tām var arī palīdzēt uzlabot sirds veselību. Sirdij īpaši tuva ir piparmētras, ilang-ilanga un rozmarīna eļļa, kas mazina stenokardiju un normalizē arteriālo spiedienu.
