Lasīšanas laiks: 3 min
Lai gan ikviens no mums ikdienā vēlas būt aktīvs, ne vienmēr tas izdodas. Reizēm iemesls ir laika trūkums, citreiz – nepietiekamas zināšanas, bet vēl kādā situācijā trūkst iedvesmas. Kopā ar deju pasniedzēju Justīni Apini un DCH studijas treneri un TV personību Kasparu Ozoliņu mēģinājām noskaidrot, kā un kāpēc būt aktīvam.
Ko tev nozīmē būt aktīvam?
- A.: Būt aktīvam nozīmē būt kustībā, un tas ir viens no manas dzīves pamatiem. Kustība mani piepilda ar enerģiju un dzīvessparu, līdz ar to es spēju radīt, dot un iedvesmot.
- O.: Būt aktīvam – tas man ir ielikts sistēmā, tas ir dabīgs manas dzīves ritms. Nespēju būt fiziski mazaktīvs, jo tas mani nogalina. Treniņi ir tie, kas man dod jaunu enerģiju.
Kāpēc jābūt aktīvam?
- A.: Mūsu ķermenis ir radīts kustībai! Savām aktivitātēm ikdienā sekoju līdzi, izmantojot viedpulksteni, lai apzināti kontrolētu to, kas notiek ar manu ķermeni. Aktīvs dzīvesveids uzlabo fizisko un emocionālo labsajūtu. Mēs iepazīstam panākumu sajūtu un kļūstam pašapzinīgāki.
- O.: Būt aktīvam ir būt dzīvam. Ja fiziskas aktivitātes tiek izslēgtas no ikdienas režīma, ķermenis kļūst truls un slims. Bieži tiek jaukts fiziskais un emocionālais nogurums – garīgais nogurums nemazina fiziskās darbaspējas. Tieši pretēji – fiziskās aktivitātes mazina emocionālo un garīgo nogurumu un iespēju iedzīvoties depresijā un veģetatīvajā distonijā.
Kā būt aktīvam ārpus sporta zāles?
- A.: Ir dažādas iespējas, tikai ir jāatrod sev piemērotākā. Arī pavisam ikdienišķas aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, ikdienā lifta vietā izmantot kāpnes, doties uz darbu, izmantojot velosipēdu vai pārvietojoties kājām.
- O.: Tas ir vienkārši – vingrot ārpus sporta zāles. Piemēram, ārā svaigā gaisā, mājās pie TV, viesnīcā vai kāpjot pa trepēm. Pats galvenais ir atrast sev piemērotāko risinājumu. Kā jau Justīne minēja, piemēram, ar viedpulksteņiem iespējams sekot līdzi ikdienas aktivitātēm, ievērojot ieteicamā pulsa robežas, nodrošināt kvalitāti un izaugsmi. Galvenais ir nevis izpildīt noteiktus vingrinājumus, bet izkustēties!
Kādas ir pasīva dzīvesveida sekas?
- A.: Ir zinātniski pierādīts, ka tieši pasīvs dzīvesveids ir daudzu nopietnu slimību cēlonis. Atsakoties no regulārām aktivitātēm, samazinās mūsu muskuļu tonuss, muskuļi kļūst vājāki, un tas palielina traumu risku. Tāpat kā muskuļi, arī kauli pasīva dzīvesveida dēļ kļūst trauslāki, un vecumdienās tas var palielināt osteoporozes risku.
- O.: Cilvēka dabā ir nepārtraukti sūdzēties un izdomāt atrunas, tāpēc pasliktinās veselība, ir sirdsdarbības traucējumi, slikta stāja, muguras un galvas sāpes. Fiziska dīkstāve palielina arī stresa līmeni.
Kā mainās cilvēks, ievērojot aktīvu dzīvesveidu?
- A.: Fiziskās aktivitātes uzlabo mūsu garīgo un fizisko veselību, reizēm ir nepieciešams tikai viens treniņš vai pastaiga, lai mēs spētu atslēgties no ikdienas problēmām un domas pēc treniņa būtu sakārtojušās pašas no sevis.
- O.: Sportošana ļauj būt apmierinātam un priecīgākam, jo izdalās laimes hormons. Ķermenis, kas ir dīkstāvē, sāk protestēt, jo tas netiek lietots un noslogots tā, kā radītājs ir paredzējis. Ne velti mums ir doti muskuļi un locītavas.
