Palūkoties uz sevi, saviem ieradumiem un tradīcijām, vēsturi un mentalitāti ar citas nācijas pārstāvja acīm vienmēr ir intriģējoši: kādi gan mēs izskatāmies no malas? Tieši tāpēc bieži ar interesi uzklausām, ko par Latviju un latviešiem saka ārvalstnieki, kas mūsu zemē apmetušies uz pastāvīgu dzīvi – vēl vairāk, nereti esam ziņkārīgi: kāpēc gan no visām iespējamām pasaules valstīm par savējo izvēlēta tieši Latvija? Vienu no atbildēm uz šo un citiem jautājumiem tagad iespējams izlasīt grāmatā, kas vēsta par ārstu un politiķi Hosamu Abu Meri, kurš pirms divdesmit gadiem no dzimtās Libānas pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Hosams Abu Meri ir sabiedrībā labi zināms cilvēks – tik labi, ka nereti pat piemirstam viņa izcelsmi un uzskatām viņu par latvieti – par kādu, starp citu, sevi uzskata arī pats Hosams. Taču grāmata piedāvā izzināt līkločaino un savdabīgo ceļu, kurš patlaban ievērojamo mediķi no tālas austrumu zemes un pilnīgi atšķirīgas kultūrvides atvedis uz Latviju.
“Neparasta personība, arābu izcelsmes latvietis, ārsts, politiķis, vienkārši gudrs cilvēks – daudz redzējis un piedzīvojis. Kaut arī pazinu viņu pavisam neilgi, mani gluži vai apbūra sirsnība un labsirdība, kas staroja no viņa. Es sapratu, ka Hosama stāstā par sevi, savu dzīvi un tās notikumiem būs ne vien daudz mums līdz šim nezināma un interesanta, bet arī mūsu lasītājam noderīga, izglītojoša,” grāmatas ievadvārdos raksta autore Inga Jēruma, kuru līdz šim labāk pazinām kā populāru aktieru – Ilzes Vazdikas, Regīnas Devītes – biogrāfi un kā Margaritu Grietēnu, lasītāju iecienītu, viegli ironisku detektīvromānu autori. Var teikt, ka arī jaunajā grāmatā “Hosams Abu Meri. Libānietis. Sirdī latvietis” autore “dzen pēdas” – mēģinot noskaidrot sava varoņa personības nianses, izzināt viņu vienlaikus kā sabiedriski aktīvu personību un ģimenes cilvēku, caur viņa skatpunktu atainot gan mums pasvešo Libānu, gan it kā tik labi pazīstamo Latviju. Grāmatā izlasīsim par Hosama jaunību karu māktajā dzimtenē, medicīnas studijām, kas izglītību alkstošo jaunieti atveda uz Latviju, pārsteigumiem, kādus libānietim sagādāja svešā, padomju ēru tik tikko pārdzīvojusī (un klimatiski tik atšķirīgā!) zeme, izvēlēm, kas pakāpeniski veda gan pie cienītas mediķa profesijas, gan uzņēmības spert soli lielajā politikā, gan lēmuma uz turpmāko dzīvi apmesties Latvijā. Iedzīvošanās nebūt nav bijusi vienkārša, taču, pārdzīvojis juku laikus, smagu slimību un atsevišķu cilvēku nelabvēlību, Hosams joprojām ir aizrautīga optimisma pilns un par savu otro dzimšanas dienu uzskata 2007. gada 28. novembri, kad viņam piešķirta Latvijas pilsonība.
Kā apgalvo grāmatas nosaukums, sirdī būdams latvietis, Hosams uzskata, ka ir audzis kopā ar mūsu valsti visus gadus pēc neatkarības atgūšanas – tāpēc var teikt, ka viņa stāsts vienlaikus ir arī Latvijas stāsts – citādas, caur atšķirīgu prizmu uzlūkotas, tomēr tās pašas visiem kopīgās Latvijas.
Grāmatu “Hosams Abu Meri. Libānietis. Sirdī latvietis” dāvanā saņems 700 Latvijas publiskās bibliotēkas.
