Lasīšanas laiks: 4 min
Slēdzot mazās “nerentablās” skolas, pedagogu algu varētu pat dubultot, komentējot jaunākos publiskotos datus par skolēnu skaita dinamiku dažādās Latvijas vietās, aģentūrai BNS pauda demogrāfs un nodibinājuma “Nākotnes fonds” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mežs.
“Vieglāk ir vērtēt skolēnu skaitu, kas ir objektīvs rādītājs, jo tik, cik piedzimst, tik arī nonāk skolas solā. Ir tikai nelieli zudumi emigrācijas dēļ. Taču skolu un skolotāju skaits ir subjektīvs rādītājs – to regulē pašvaldība un ministrijas, kas acīmredzami neiet kopā ar skolēnu skaitu. Jau šobrīd mums skolotāju skaits uz 100 skolēniem ir salīdzinoši augsts. No vienas puses ir izmisīga vēlēšanās nosargāt un saglabāt mazās skolas, taču no otras puses jāapzinās, ka tas notiek uz skolotāju algu un izglītības kvalitātes rēķina,” skaidroja Mežs.
Viņš norādīja, ka mazās skolas vēl kādu laiku varētu censties saglabāt, ja tiek uzskatīts, ka skolotāju algas ir pietiekami lielas, lai mazās skolas turpinātu darbību, tomēr, pēc demogrāfa domām, vairums no tām nenovēršami paliks pārāk mazas, lai varētu uzturēt pat ar līdzšinējām ievērojamām dotācijām. “Ja klasē paliek tik maz kā divi vai trīs bērniņi, tad šāda skola pastāvēt diez vai var ilgstoši, un tā ir vairākas reizes dārgāka, rēķinot uz vienu skolēnu, kā vidējā skola Latvijā,” uzsvēra “Nākotnes fonds” valdes priekšsēdētājs.
Mežs stāstīja, ka mazās un nerentablās lauku skolas ir grūti slēgt ne tikai saprotamu emocionālu iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka mazajās pašvaldībās cilvēki viens otru pazīst, un skolas tiek dotētas arī tāpēc, ka tajās strādā pašvaldību deputātiem pazīstami skolotāji, kuri citādi, iespējams, paliktu bez darba. “Citiem vārdiem, šīs skoliņas nes arī sociālu funkciju – lai to darbinieki varētu turpināt strādāt. (..) Jāapzinās, ka mazā pagastā ar rūkošu iedzīvotāju skaitu nav nekādas plašās iespējas slēgtās skolas ēku piepildīt ar citu saturu, jo vienkārši trūkst cilvēku kam tur kaut ko vajag, un arī tādu, no kuru nodokļiem tur kaut ko varētu uzturēt,” skaidroja demogrāfs.
Viņš piebilda, ka diskusijās par mazo skolu slēgšanu jāatceras, ka vienā svaru kausā ir mazās apdzīvotās vietas (ciems, vai pagasts), bet otrā – cilvēki, kuri meklē darba iespējas, kuras acīmredzot nav šajos ciemos.
Runājot par skolēnu skaita izmaiņām Latvijā, Mežs norādīja, ka skolas vecuma bērnu skaits Latvijā pēdējos 20 gados ir strauji krities un sasniedzis gandrīz pusi no tā, cik tas bija 1997.gadā. Savukārt pēdējo četru gadu laikā kritums ir apstājies un arī turpmākos septiņus gadus skolēnu skaits nemainīsies, vai pat nenozīmīgi pieaugs, ja emigrācijas apjomi nepalielināsies, bet gan mazināsies.
“To, ka skolēnu skaits tuvākajos septiņos gados nesamazināsies, var samērā droši apgalvot, jo jaundzimušo statistika ir precīza – šie bērniņi jau ir piedzimuši un nekādi neparedzami pārsteigumi tajā nenotiek. Taču minētais skolēnu skaita kritums uz pusi nozīmē, ka pēc gadiem desmit arī potenciālo vecāku skaits būs uz pusi mazāks – tātad arī tālākā nākotnē dzimušo bērnu un skolēnu skaits būs atkal krietni mazāks,” sacīja “Nākotnes fonds” valdes priekšsēdētājs.
Savukārt taujāts par skolēnu skaita pieaugumu Pierīgā, demogrāfs prognozēja, ka šāda tendence būs vērojama arī nākotnē, jo arvien vairāk jaunu cilvēku no provinces meklēs labākas darba iespējas, kuras pieejamas Rīgā, un arvien vairāk jauno ģimeņu, ieskaitot pašus rīdziniekus, labprātāk dzīvos ērtā un modernā mājoklī piepilsētā, nevis padomju laika blokmāju rajonos.
“Neesmu analizējis katras Pierīgas pašvaldības skolēnu skaita dinamiku, lai varētu spriest, vai ar to pietiek, vai ne, taču arī turpmāk šajās pašvaldībās bērnu skaits pieaugs, un līdz ar to arī nepieciešamība pēc bērnudārziem un skolām. Domāju, ka Pierīgas pašvaldības jau reaģē un plāno skolas paplašināt, gan ceļot jaunas, gan paplašinot esošās. Nav jau vēl tik traki, ka kādi bērni netiktu pie izglītības, jo tuvākā skolā trūkst vietas, kā tas ir ar bērnudārziem,” pauda Mežs.
Jau ziņots, ka vairāk nekā puse jeb 75 pašvaldības 2016./2017.mācību gadu sākušas ar mazāku skolēnu skaitu.
Aktuālie dati liecina, ka kopumā jaunajā mācību gadā 119 pašvaldībās izglītības iestādēs 1.-12.klasē mācās 208 043 izglītojamie. Tomēr, neskatoties uz to, ka 63% pašvaldību skolēnu skaits ir krities, kopumā valstī izglītojamo skaits pašvaldību izglītības iestāžu 1.-12.klasē pieaudzis par 1094 bērniem jeb 0,5%.
Skolēnu skaita kritums, kas ir lielāks par 10%, šajā mācību gadā piedzīvots piecās pašvaldībās – Vecpiebalgas novadā (16,8%), Raunas novadā (14,7%), Rojas novadā (12,8%) un Vārkavas novadā (12,6%). Savukārt lielākais izglītojamo skaita pieaugums noticis Garkalnes novadā, kur tas palielinājies par 13,3%.
