Lasīšanas laiks: 3 min
Lielu daļu no traumām, kuras savās mājās gūst seniori, ir iespējams novērst, pārskatot mājokļa iekārtojumu un cilvēka ieradumus. Par to, kādi drošības pasākumi jāievēro gados vecākiem cilvēkiem un kā tuvinieki var viņiem palīdzēt, pieredzē dalās viena no Veselīga Dzīvesveida dienas lektorēm, ergoterapeite Kristīne Tiškus.
Jāizvairās no paklājiņiem, vadiem un citiem šķēršļiem uz grīdas
Viens no biežākajiem senioru kritienu iemesliem mājas apstākļos ir paslīdēšana vai aizķeršanās. Cilvēkam kļūstot vecākam, viņš vairs neceļ kājas tik augstu kā agrāk un mēdz pārvietoties šļūkājot. Ja, piemēram, pie gultas vai koridorā atrodas nelielas grīdas sedziņas vai paklāji, pastāv lielāks kritiena risks nekā tad, ja grīda ir līdzena. Paklājs pats par sevi nav slikts, taču to vēlams izklāt pa visu grīdu vai novietot tā, lai paklāja gali atrodas zem mēbelēm un aiz tiem nevar aizķerties. Jārēķinās, ka lamināts slīd vairāk, kā koka grīda.
Nereti cilvēki mēdz aizķerties aiz vadiem, kas nav atbilstoši nostiprināti vai citiem uz grīdas esošiem priekšmetiem, piemēram, nevietā noliktiem apaviem. Gadās, ka kritienu izraisa mājdzīvnieki, kuri “pinas” pa kājām, tāpēc nevajadzētu pārvietoties ļoti strauji.
Jāvalkā mājas apavi ar neslīdošu zoli un slēgtu papēža daļu
Gados veciem cilvēkiem, pērkot mājas apavus, priekšroka būtu dodama apaviem ar neslīdošu zoli un slēgtu papēža daļu. “Iešļūcenēs” iešana būs grūtāka, nekā slēgtās čībās. Jo stabilāka būs pēda, jo stabilāka būs arī potīte, celis, gūža un gaita kopumā. Pasliktinoties kustību koordinācijai un samazinoties muskuļu spēkam, jebkura sagrīļošanās var beigties ar kritienu un nopietnām traumām. Noteikti nevajadzētu pārvietoties tikai ar zeķēm. Ja grīda ir pietiekami silta un negribas valkāt čības, labāk staigāt basām kājām.
Smagākās traumas pēc aizkaru maiņas un logu mazgāšanas
Ergonomiski iekārtota vide ir tāda, kurā visi ikdienai nepieciešamie priekšmeti ir novietoti acu augstumā vai zemāk. Taču pieredze rāda, ka senioru mājokļi ne vienmēr ir iekārtoti pietiekami pārdomāti. Bieži vien mantas tiek glabātas antresolos, kurus aizsniegt iespējams tikai pakāpjoties uz ķeblīša. Turklāt cilvēki mēdz nevajadzīgi riskēt, cenšoties pašu spēkiem nomainīt aizkarus vai nomazgāt logus. Jau uzkāpjot uz ķeblīša var sareibt galva, kur nu vēl, ja ķeblītis tiek novietots uz galda. Ja tuvinieki vēlas pasargāt savus gados vecos radiniekus no iespējamiem kritieniem, labāk nomazgāt logus viņu vietā vai uzdāvināt abpusējās trepes, lai nebūtu jāžonglē uz ķeblīša.
Individuāli pielāgotas palīgierīces ievērojami atvieglo senioru ikdienu
Seniori, kuriem sāk parādīties muskuļu vājums un grūtības pārvietoties, paši bieži vien neaizdomājas par to, ka viņiem būtu vajadzīgi palīglīdzekļi. Viņi turpina staigāt, turēdamies pie sienām un balstīdamies pret sadzīves priekšmetiem. Tomēr šāda pārvietošanās ne vienmēr ir droša, turklāt var prasīt papildus piepūli. Ja tuvinieki pamana, ka viņu ģimenes loceklim ir grūti pārvietoties, būtu vēlama ergoterapeita konsultācija, kurš ieteiks ne vien piemērotākos palīglīdzekļus un noregulēs tos atbilstoši konkrētā cilvēka vajadzībām, bet arī palīdzēs pielāgot un padarīt ērtāku mājas vidi. Mūsdienās ir pieejami ļoti dažādi palīglīdzekļi, piemēram, staiguļi ar un bez riteņiem, podu paaugstinājumi, rokturi, pie kuriem pieķerties, lai būtu vieglāk piecelties, kā arī īpaši pielāgotas mēbeles.
Ravēt drīkst, taču tas jādara pareizi
Ergonomiskas darba pozas ir svarīgas arī ļoti aktīviem senioriem, kuri vasaras periodā labprāt rušinās pa mazdārziņu. Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj ravējot, ir ilgstoša atrašanās vienā pozā – ar noliektu galvu un paceltu dibenu. Lai ravējot nepārpūlētu muguru, būtu ieteicams sēdēt uz ķeblīša un to pakāpeniski pārvietot uz priekšu. Lai ķeblītis negrimtu zemē, var palūgt, lai kāds kāju apakšā piesit divus dēlīšus. Galvenais veicot dārza darbus regulāri mainīt ķermeņa pozas un visu darīt ar mērenību.
