Lasīšanas laiks: 3 min
Apgāds “Zvaigzne ABC” laidis klajā Sofijas van der Stapas grāmatu “Meitene ar deviņām parūkām”, kas uzreiz pēc publicēšanas ir kļuvusi par starptautisku bestselleru, portālu “Valmieras Ziņas” informēja apgāda pārstāve Kristīne Ilziņa.
Grāmata ir tulkota un izdota 23 valstīs un kļuvusi par pamatu filmai “Heute bin ich blond” (“Šodien esmu blonda”).
Šis ir stāsts par meiteni, kas apņēmusies būt vairāk nekā tikai vēža paciente. Gandrīz nedziedināmi slima un tomēr bauda dzīvi? Joko? Flirtē? Iepērkas? Mīlējas? Sofija bauda to, ka ir sieviete un dzīvo ļoti intensīvi. Slimības laikā viņa atrod sev jaunu labāko draugu – pati sevi.
“Mums ir nācies atteikties no daudz kā, taču joprojām ir atlicis gana daudz. Katru dienu mēs sev varam veltīt ik sekundi, minūti un stundu. Katru nedēļas dienu varam nodzīvot tikai sev. Mēs dzīvojam sev un tiem, kurus visvairāk mīlam.”
Šis ir stāsts par to, kā dzīvot pilnvērtīgi pat viskritiskākajos brīžos un baudīt ik mirkli pat raugoties nāvei acīs. “Meitene ar deviņām parūkām” ir dienasgrāmata, kurā dokumentētas 54 ārkārtējas nedēļas 21 gadu jaunās Sofijas dzīvē. 2005. gadā viņai diagnosticē retu vēža paveidu – rabdomiosarkomu, kas nozīmē, ka Sofijas plaušas ir pilnas ar lielākiem un mazākiem audzējiem. Sofijai ir jāveic ķīmijterapija un radiācijas terapija, taču tās izraisa matu izkrišanu.
Sākumā Sofija nespēj pieņemt, ka ir tā plikgalvainā būtne, kas viņai raugās pretī no spoguļa. Taču tikai līdz brīdim, kad iegādājas 9 dažādas parūkas. Deviņas parūkas, deviņi vārdi, deviņas reizes vairāk draugu un pielūdzēju. Kad Sofija jūtas nedroša, viņa liek galvā Stellu. Kad jutekliska – Umu. Kad jautra – Platīnu… Deviņi tēli – un aiz katra no tiem kaut kas no Sofijas. Tādā veidā Sofija mācās saprast un pieņemt, ka tagad ne vien šie deviņi tēli, bet arī vēzis ir daļa no viņas dzīves.
Sofija atklāj, ka, izmantojot parūkas, var piedzīvot dažādas dzīves pieredzes. “…kaut arī vēzis pārņem cilvēka dzīvi, mums joprojām ir spars un spēja to pārvērst par kaut ko labu vai vismaz par kaut ko, kas nav tikai slikts. Parūku nēsāšana var būt arī jautra, turklāt ne tikai man; tā ir iespēja ikvienam vēža slimniekam.”
Šī ir stāsts, kas liek pamanīt, cik vērtīgs ir viss, ko uzskatām par pašsaprotamu. Sofija apgalvo, ka vēzis viņu esot pietuvinājis dzīvei un likvidējis visas šaubas par dzīves jēgu. Vissirsnīgāk – tā līdz asarām un krampjiem vaigos, līdz sajūtai, ka patiešām ir dzīva, – viņa esot smējusies tieši tad, kad bija slima vai sēdēja līdzās draudzenes gultai viņas dzīves pēdējās dienās.
Cīņu ar vēzi gada garumā Sofija fiksēja blogā, kas pamazām ieguva arvien vairāk un vairāk sekotāju. Šķiet, vēl neviens nav aprakstījis vēzi ar tādu vieglumu, reizē atklājot savu trauslumu un spēku. Līdz sāpēm vaļsirdīgie, pašironiskie ieraksti un spēja likt pasmaidīt visnegaidītākajos brīžos piesaistīja izdevēju uzmanību, un Sofija saņēma piedāvājumu publicēt šo stāstu grāmatā.
Sofijai van der Stapai ir iznākušas vēl vairākas kritiķu un lasītāju cildinātas grāmatas. Sofija ir arī pretvēža labdarības organizācijas “Orange Ribbon Foundation International” dibinātāja un starptautiskā sūtne. Tā ir labdarības organizācija, kuras misija pirmām kārtām ir izskaust bērnu vēzi.
