Lasīšanas laiks: 3 min
Latviešu prozaiķes Gundegas Repšes romāns “Ugunszīme” sarakstīts 1987.gadā – laikā, kad gaisā jau virmoja neatkarības vēsmas, bet nākotne vēl bija miglā tīta –, pirmo reizi publicēts žurnālā “Avots” 1988. gadā, bet grāmatā pirmo reizi izdots 1990.gadā.
Jau labu laiku romāns ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu, ko lietotu grāmatu veikalos “medī” gan skolotāji un skolēni, gan citi latviešu literatūras cienītāji. Atsaucoties uz neskaitāmu lasītāju lūgumiem, Apgāds “Zvaigzne ABC” laiž klajā šī romāna atkārtotu izdevumu, kas iznāk sērijā “Skolas bibliotēka” un ko papildina plašs literatūrzinātnieces Ievas Dubiņas apskats par Gundegas Repšes daiļradi.
“Ugunszīme” ir vienlaikus izcils prozas paraugs un spilgta laikmeta liecība. Romāna darbība notiek 20.gadsimta 50.gados, kad Rīgā daļēji slepus pulcējas inteliģences pārstāvji, lai dalītos domās par mākslu, literatūru un kultūru – apvienība, kas vēsturē iegājusi ar apzīmējumu “franču grupa”. Vienā no grupas tikšanās reizēm piedalās arī jauns vīrietis Kārlis, kuru fascinē grupas līdere, mākslas vēsturniece Dagmāra. Diemžēl šis ir laiks, kad šādas tikšanās uzskatīja par bīstamu brīvdomību, un tajās iesaistītie cilvēki zināja, ka piedalās riskantā spēlē. Kādu dienu Dagmāru aizved… Kurp? To neviens nejautā, jo visi to zina. Jau būdams Dagmāras vīrs, Kārlis paliek viens un atrodas dilemmas priekšā: palikt uzticīgam sievas glabātajiem ideāliem vai plūst pa straumi līdzi laikmeta absurdajām prasībām tiklab mākslā kā dzīvē…
Romāna vēstītāja Ērika – Kārļa meita – autorei raksturīgajā laiku sapludinājumā ir klātesoša gan šajos notikumos, gan vēlāk, jau savā reālajā dzīvē, un viņā atbalsojas viss, ko piedzīvo abi pretpoli – Kārlis un Dagmāra, kas itin kā pārstāv divas dažādas cilvēka izvēles iespējas nežēlīga vēstures rata priekšā. “Tomēr,” kā raksta grāmatas priekšvārda autore Ieva Dubiņa. “ir kas vēl aizkustinošāks par okupācijas postošo ietekmi uz tautas un indivīdu likteņiem.
Tā ir iekšējās garīgās aizsardzības un pretošanās sistēma, kuru izveidojusi vecās Eiropas kultūras vēsturiskajā atmiņā saknes laidusī radošā inteliģence.” Dubults atšifrējums ir romāna nosaukumam – “ugunszīme” ir gan fiziskā zīme, ko, saskaņā ar tautas ticējumu, iemanto Ērika, kad viņas māte gaidībās ierauga ugunsgrēku, gan simbolisks apzīmējums, ko var attiecināt gan uz iezīmētu sirdsapziņu, gan tautas likteni.
Par romāna aktualitāti latviešu lasītājam šobrīd Gundega Repše saka: “Atmiņu fenomens, atmiņu nemierīgā un pat nāvējošā daba, izvēle un nodevība lādzīgu ļaužu sirdīs un apziņā – tas ir aktuāli vienmēr, bet šodienas cilvēkam, ko plaši skārusi komfortabla amnēzija, ir varbūt pat ārstējoši. Apziņa, cik dziļi cilvēks ir saistīts ar savu priekšgājēju izvēlēm un paša spēku izrauties no fatālā mūžības rata, mūs attālina no konformisma un apliecina cilvēcības augstos griestus.”
Romāns “Ugunszīme” ir pelnījis atrasties katra latviešu prozas cienītāja grāmatplauktā.
