Lasīšanas laiks: 4 min
Tirdzniecības centra “Valleta” direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Evija Švarca dalās viedoklī par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un stāsta, kāda ir pirktspēja reģionos.
Dzīvot Rīgā un strādāt reģionā
Galvenais, lai cilvēkam patīk viņa darbs, tad nebūs būtiski, vai strādā Rīgā, vai ārpus tās – attālums nav šķērslis. Latvijā cilvēkus nereti attur tieši attālums, bet aizdomāsimies par to, ka lielvalstīs liela daļa strādājošo ik dienu ceļā uz darbu pavada divas un pat vairāk stundas, un uztver to kā normu. Mēs Latvijā esam izlutināti! Mums šķiet, ja ceļā uz darbu nepietiek ar pusstundu, tad tas jau ir pārāk tālu.
Pirktspēja Latvijas reģionos
Es neteiktu, ka Vidzemē ir zema pirktspēja, pati Valmiera ir rūpniecības pilsēta, līdz ar to iedzīvotājiem ir darbs. Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas. Protams, pirktspēja ir zemāka kā galvaspilsētā. Kad t/c “Valleta” tika veidots, tā vadībai bija skaidrs , ka tas nebūs augstas klases, ekskluzīvu preču un produktu tirdzniecības centrs. T/c “Valleta” ietilpst vidēju un zemo cenu kategorijā. Centrs nepretendē uz augstas klases zīmolu produktu tirdzniecību.
Ārpus Rīgas augstas klases tirdzniecības centram nebūtu pieprasījuma.Latvijā ir viens tirdzniecības centrs, kas ir ļoti spēcīgs tieši augstas klases zīmolu jomā, un uzskatu, ka viņi šo segmentu notur ļoti labi. Ja arī nākotnē parādītos otrs šāds centrs, tad vienīgi Rīgā, otrpus Daugavai, bet noteikti ne reģionos.
Mēs apzināmies, ka “Valleta” ir viens no Valmieras pilsētas simboliem un tā ir papildus atbildība, tāpēc domājam par veikala tēlu. Cenšamies strādāt tā, lai Valmiera varētu lepoties.
Iepirkšanās paradumi un konkurence
Gan Rīgā, gan reģionos pircējs vēlas labas kvalitātes preci par labu cenu. Atšķiras tas, kāda ir paša pircēja rocība preces iegādei, tērējot naudas summas, kas sasaucas ar ienākumu līmeni.
Ja runājam tieši par tirdzniecības centru “Valleta”, tad jāsaka, ka mēs esam lielākie, ne tikai pilsētā, bet visā reģionā. Pie mums brauc pircēji no Limbažiem, Cēsīm, Valkas, Smiltenes, Gulbenes un pat no Igaunijas. Liela daļa pierobežā dzīvojošo Igaunijas iedzīvotāju ir mūsu pircēji.
Esam spējuši piesaistīt igauņu pircējus ar savu cenu politiku. Igaunijā pāreja uz eiro notika ātrāk, un tobrīd, kad Latvijā vēl bija lati, viņiem iepirkties pie mums bija izdevīgāk. Vēlāk arī Latvijā nomainījās valūta, bet ieradums braukt uz šejieni iepirkties palika.
Kas notiek ar mazajiem veikaliņiem?
Mazie veikaliņi ir eksistējuši un turpinās eksistēs, jautājums tikai – kā. Daudziem šādi mazie veikali ir ģimenes bizness, tāpēc cilvēki tajos iegulda visu savu laiku un citus resursus. Es nedomāju, ka viens tirdzniecības centrs var “izspiest” mazos veikalus no tirgus. Katram veikaliņam ir savs šarms un savs pircēju loks.
ASV mūsdienās daudzas ģimenes iepirkšanas centros pavada visas brīvdienas, arī Rīgas tirdzniecības centros ir gan kafejnīcas, gan kino, gan boulings, kā arī citas izklaides iespējas.Mēs nepiedāvājam plašas izklaides iespējas, mūsu centrs nav tik liels platības ziņā. Un arī lielāks tirdzniecības centrs nav nepieciešams – tā lielums atbilst visiem parametriem, ņemot vērā atrašanās vietu. Lai arī daudzi to nosoda, es uzskatu, ka tirdzniecības centram ir jāstrādā arī t.s. sociālajā virzienā, proti, tā nav tikai iepirkšanās vieta, bet arī vieta, kur pavadīt laiku. Tas ir attīstījies vēsturiski, no laikiem, kad tirgū notika ne tikai preču pirkšana un pārdošana, bet arī satikšanās ar sen neredzētiem cilvēkiem, jaunu kontaktu dibināšana, izklaides u.tml. Tirdzniecības centram jāspēj piedāvāt viss, kas mūsdienu cilvēkam ir nepieciešams, un tas, cik ilgi laiku cilvēks pavada šajā centrā, paliek katra paša ziņā.
Pirktspēja aug, bet prognozes piesardzīgas
Pēdējos trīs gadus ir vērojams stabils apgrozījuma pieaugums, virs 10% gadā, apmeklētāju skaita pieaugums vidēji par 1-2%. Cilvēku reģionos paliek mazāk, tur arī rodams skaidrojums, kādēļ apmeklētāju pieaugumu nav proporcionāls apgrozījuma pieaugumam. Savukārt vidējais pirkums pieaug, jo pircēji ir tendēti tērēt vairāk, daļēji to ietekmē arī cenu pieaugums precēm un produktiem.
Līdz šim esam izdarījuši piesardzīgas prognozes, ņemot vērā notikumus pasaulē, neceram uz lielu izrāvienu. Iepriekšējā ekonomiskā krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgus.
