Lasīšanas laiks: 2 min
Lielā vēlētāju aktivitāte Vidzemē varētu būt skaidrojama ar sīvāku konkurenci starp partijām, aģentūrai LETA atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Jurijs Ņikišins.
Pētnieks gan uzskata, ka patlaban vēl ir pāragri steigties ar secinājumiem par vēlētāju aktivitāti.
Komentējot to, ka pagaidām aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, eksperts norādīja, ka, iespējams, tas ir tāpēc, ka šajā reģionā ir sīvāka konkurence partiju starpā un Vidzemē nav tik izteikta partijas “Saskaņa” dominance salīdzinot ar galvaspilsētu Rīgu. “Acīmredzot vēlētāji jūt, ka no viņu balsīm daudz kas atkarīgs un pastāv faktors tam vai vairākas partijas spēs pārvarēt 5% barjeru,” norādīja eksperts.
Lai arī iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās līdz plkst.12, ņemot vērā arī tos vēlētājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, bijusi mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Ņikišins uzskata, ka patlaban šim rādītājam nav lielas nozīmes, jo, iespējams, izmaiņas ir uz statistiskās kļūdas robežas.
Līdz pusdienlaikam balsi nodevuši 335 800 vēlētāji jeb 21,69% balsstiesīgo iedzīvotāju. Aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, bet neaktīvākie – Rīgā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Vidzemē nobalsojuši 25,02% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, šajā laikā Vidzemē bija nobalsojuši 25,72% balsstiesīgo.
Vienlaikus Kurzemē nobalsojuši 24,83% (šajā laikā 2014.gadā – 25,58%), Zemgalē – 24,4% (24,39%), Latgalē – 20,65% (21,91%), bet Rīgā – 17,55% (21,39%) no kopējā reģiona vēlētāju skaita.
Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām šogad attiecīgajā periodā aktivitāte augusi tikai Zemgalē, taču minimāli, kamēr pārējos reģionos aktivitāte bijusi zemāka, tostarp lielākais aktivitātes kritums bijis Rīgā, kurai seko Latgale.
Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.
