Jaunais koronavīruss un tā izplatība turpinās ietekmēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomisko situāciju dažādās nozarēs arī tāpēc, ka daļa cilvēku atsakās ievērot valdību noteiktos ierobežojumus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda ārlietu eksperts un Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.
Viņš atzīmēja, ka
Covid-19 ietekmē ekonomiskā situācija pasliktinās, radot sarežģījumus un grūtības daļai ES dalībvalstu iedzīvotāju. Eksperta ieskatā, atsevišķu sabiedrības grupu pretošanās valdību noteiktajiem ierobežojumiem un to klaja ignorēšana neļauj veiksmīgi apturēt Covid-19 izplatību.
Pēc Kapustāna paustā, iespējams, šogad varētu pamainīties valstu ekonomiskais līmenis pasaulē, jo dažas valstis varētu piedzīvot straujāku izaugsmi, bet citas – salīdzinošu kritumu pasaules ekonomikas pozīcijās.
“Šogad mēs redzēsim interesantas tendences. Ticams, ka straujāk turpināsies attīstīties Ķīna, kamēr vairākas ES dalībvalstis varētu piedzīvot ekonomikas lejupslīdi uz kopējā pasaules fona. 2020.gadā ekonomikā smagāk cieta Itālija, Spānija, Lielbritānija. Atklāts paliek jautājums, cik liels kopumā būs šis kritiens un kā šīm valstīm izdosies atkopties,” pauda Vidzemes Augstskolas lektors
Jautāts, vai daļa ES dalībvalstu attīstīsies straujāk, kamēr citas – salīdzinošo lēnāk, ārlietu eksperts apstiprinoši atzīmēja, ka ES nekad nav bijis tā, ka visas bloka dalībvalstis vienādi strauji piedzīvotu ekonomikas attīstību.
“Latvijas Banka pagājušā gada decembrī samazināja Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi līdz 2,8%, kaut gan 2020.gada septembrī tika prognozēts pieaugums 5,1% apmērā,” sacīja Kapustāns, norādot, ka vislielākās grūtības prognozē tā sauktajām Dienvidvalstīm, jo īpaši Itālijai, Spānijai un arī nosacītajam “sāpju bērnam” Grieķijai, kurā gan neilgi pirms Covid-19 pandēmijas bija vērojama pat neliela izaugsme pēc ilgstošām desmitgades grūtībām.
Vidzemes Augstskolas lektors vērsa uzmanību, ka Ziemeļvalstīm, pie kurām var attiecināt arī Latviju, šajā gadā izaugsme varētu būt mazliet lielāka, tomēr jārēķinās, ka Latvijas ekonomiskā situācija ir sliktāka par ES vidējo līmeni. Pakāpeniska augšupejoša attīstība notiek, tomēr līdz vidēja ES līmeņa sasniegšanai valstij vēl tāls ceļš ejams.
Runājot par to, kā ES ekonomisko augšupeju varētu sekmēt 750 miljardu eiro lielais Eiropas atjaunošanas fonds, Kapustāns akcentēja, ka tas ir ļoti svarīgs mehānisms, kas ievērojami atšķiras no tās pieejas, kāda bija iepriekšējā krīzē, kad galvenais fokuss bija uz taupības pasākumiem. Šoreiz finanšu līdzekļi ir paredzēti tūlītējai ekonomikas stimulēšanai.
Vidzemes Augstskolas lektors uzsvēra, ka arī ASV ir paredzējusi finanšu līdzekļus savas ekonomikas stimulēšanai. Sākotnēji bija paredzēts, ka nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kuru gada ienākumi nesasniedz 75 000 ASV dolāru, piešķirs 600 ASV dolāru, bet patlaban noris pārrunas par minēto mājsaimniecību atbalstīšanu ar 2000 ASV dolāru vienreizēju pabalstu.
“Protams, Latvijā tie ir pilnīgi citi skaitļi. Jā, manuprāt, Eiropas atjaunošanas fonda līdzekļi varētu veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, ar nosacījumu, ka spēsim gudri izmantot Latvijai iezīmētos vairāk nekā 10 miljardus eiro septiņu gadu laikā,” sacīja ārlietu eksperts.
Jautāts, vai Covid-19 vakcīnas un iedzīvotāju vakcinācija varētu ietekmēt arī ekonomiku, Kapustāns uzsvēra, ka vakcīna pret Covid-19 patlaban ir spēcīgākais līdzeklis, kas var mazināt, bet, iespējams, ne pilnībā izbeigt jaunā koronavīrusa izraisīto slimību.
“Diemžēl ar stingru cilvēku savstarpējās distances ierobežošanu vien nepietiek, lai Covid-19 apturētu. Distancēšanās var tikai mazināt vai arī palēnināt vīrusa izplatību, bet ne to uzvarēt. Lai gan daudziem cilvēkiem ir priekšstats par vakcīnas kaitīgumu, jāsaka, ka masveida vakcinēšana būtībā ir vienīgais variants, kā vīrusu iespējams uzveikt,”
pauda Vidzemes Augstskolas lektors.
