Pārlieku ilgais ekrāna laiks ir sasāpējis jautājums daudzās Latvijas ģimenēs, kurās aug bērni. Tā vietā, lai reālajā dzīvē piedzīvotu attiecības, satiktu draugus un ļautos piedzīvojumiem, bērni dažkārt pie ekrāniem pavada pat līdz 10 stundām dienā. Vecāki jūtas bezpalīdzīgi, jo ikdienā nespēj pienācīgi pārraudzīt bērnu ekrānā pavadīto laiku, turklāt nereti pat nezina, cik ilgs tas ir patiesībā. Tāpēc Amigo sadarbībā ar vairākām ģimenēm veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kāds ir reālais ekrāna laiks pieaugušajiem un bērniem un vai tas tiešām ir tik īss, kā mums šķiet?
Ansis Bogustovs, Sindija Meluškāne, Līga Andžāne un Anna Kašina ar bērniem piedalās pie telefona un datora ekrāniem pavadītā laika mērīšanas eksperimentā
“Mēs visi gribam būt labi vecāki, palīdzēt saviem bērniem droši augt, mācīties un būt laimīgiem, bet ikdienas steigā nespējam izsekot līdzi bērnu gaitām internetā, taču ir skaidrs – bērniem un arī pieaugušajiem, esot pie ekrāniem, laiks “pazūd”. Ģimenēs tas noved līdz regulāriem strīdiem. 76% vecāku vismaz reizi nedēļā aizrāda bērniem par pārlieku ilgu ekrāna laiku, liecina veiktais pētījums Laimes indekss”, skaidro Amigo valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis.
Četras ģimenes vienu nedēļu veica ekrāna laika mērījumu ģimenē lietotajām viedierīcēm, secinot, ka savu ekrāna laiku vecāki spēj novērtēt diezgan precīzi, taču reālais laiks bērniem vairākos gadījumos tas bija ilgāks, nekā šķita sākotnēji. Ilgākais ekrānā pavadītais laiks dienā pieaugušajiem bija 7,5 stundas, bet bērniem – 10,5 stundas. Turklāt pārlieku ilga ekrāna laika gadījumā bērni nevarēja precīzi atcerēties, ko darījuši un kam šis laiks izmantots.
Eksperimentā piedalījās deviņi bērni vecumā no 7 līdz 12 gadiem, un viņu vidējais ekrānā pavadītais laiks bija 2 – 4 stundas, kas psihologu ieteikto ekrāna laiku dienā pārsniedz dubultā.
Eksperiments apliecināja arī būtisku daudzos starptautiskos pētījumos uzsvērtu secinājumu – jo ilgāk pie ekrāniem pavada vecāki, jo ilgāk to darīs bērni. “Bērni atdarina pieaugušos, viņiem ir svarīgi atkārtot to, ko dara pieaugušie. Ar novērošanu un atkārtošanu bērni mācās valodu, konfliktu risināšanas prasmes, ēšanas prasmes, ģērbšanās prasmes, kustības, žestus, mīmiku, jokošanos, bēdāšanos un arī viedierīču lietošanas prasmes. Tas, kā vecāki lieto savas viedierīces, ir nozīmīgākais indikators tam, kā tās lietos bērni”, skaidro skolu psihologs Edmunds Vanags.
E. Vanags piebilst, ka labākais, ko vecāki var darīt, ir novērtēt šī brīža situāciju, piemēram, ar kādas mobilās aplikācijas palīdzību izmērot reālo ekrāna laiku sev un bērniem un aktīvi sadarboties pie situācijas uzlabošanas: “Katrai ģimenei ir sava unikāla vide, prasības, vajadzības un jau esošas tradīcijas, taču pasaulē nav izdomāts nekas labāks par noteikumiem un vecāku aktīvu līdzdarbošanos digitālo ierīču izmantošanā. Ģimenei jānovērtē savs ekrāna laiks, jāvienojas par to, kā kopīgi uzlabot lietošanas ieradumus un tad tas jāīsteno ar noteikumu un citu pasākumu palīdzību. Svarīgi ir arī vides uzlabošanas nosacījumi – nelietot tālruni vēlu vakaros vai naktīs, pie ēdamgalda u.tml.”
Arī bērnu vecāki pēc eksperimenta secināja, ka īsti nezina, ko tieši bērni dara internetā un cik ilgu laiku dienā pavada pie ekrāniem, tāpēc pārsteigumi un ilga ekrāna laika rekordi var gadīties katrā ģimenē.
Pirmais solis uz jauniem ieradumiem ir esošo ieradumu izvērtēšana, tāpēc ģimenes tiek izaicinātas sākt jau šodien, izvēlēties kādu no lietotnēm ekrāna laika mērīšanai, piemēram, “Moment” vai “App Usage – Manage/Track Usage” un vismaz vienu nedēļu mērīt savu un bērnu ekrānā pavadīto laiku. Tas ļaus novērtēt gan to, kāds ir vidējais laika patēriņš darba dienās un brīvdienās, kuras lietotnes tiek patērētas visvairāk un cik daudz no šī laika ir pavadīts lietderīgi.
Aicinām noskatīties video par to, kā ģimenēm veicās ekrāna laika mērīšanas eksperimentā, un, iespējams, iegūt vērtīgas atziņas arī savai ģimenei – https://amigo.lv/lv/vecaku-paligs
