Lasīšanas laiks: 2 min
Rakstnieces Ingunas Baueres popularitāte latviešu lasītāju vidū apliecina: lasītājs ir novērtējis autores talantu vienlaikus precīzi un intriģējoši vēstīt par mūsu zemes un kultūras vēsturi. Lasot autores kārtējo romānu, varam būt droši, ka ne tikai labi pavadīsim laiku, bet arī uzzināsim ko jaunu par Latvijas izcilākajiem dēliem un meitām, par interesantiem pagātnes laikposmiem, tradīcijām un nostāstiem. Lasītāji iemīļojuši Ingunas Baueres darbus, kuros autore pievērsusi uzmanību pazīstamu latviešu rakstnieku un kultūras darbinieku – Kārļa Skalbes, Matīsa Kaudzītes, Andreja Pumpura, Ata Kronvalda – laulātajām draudzenēm, kurām bijusi būtiska, lai gan bieži vīru slavas apēnota, loma to dzīvēs un darbos; tikpat daudzi aizrautīgi lasa arī autores “vēsturiskos detektīvromānus”, kuros uz detalizētas laikmeta ainas fona pagātnes mistērijas cenšas atrisināt mūsdienu cilvēki. Taču rakstnieces galvenā interese joprojām saistās ar to, ko varētu dēvēt par “literārā zelta rakšanu” – meklējot, atrodot un, lasītājam saistoši pasniedzot, stāstus par vēsturiskām personībām, kas savulaik daudz devušas mūsu kultūrai, bet šobrīd bieži nepelnīti piemirstas.
Šāda personība ir arī autores jaunākā darba – romāna “Dieva riekšavā” – centrā. Romāns vēsta par pirmo ievērojamo latviešu būvmeistaru, lībiešu izcelsmes dzimtcilvēku Mārci Sārumu (1799 – 1859), kurš, kaut gan būvniecības prasmes apguva pašmācības ceļā, spēja gan izveidot ievērojamu amata meistaru skolu, gan pats būvēt staltās, skaistās Vidzemes luterāņu baznīcas – Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Trikātā, Rūjienā, Smiltenē… Liela loma romānā atvēlēta arī Gatartas muižkungam Augustam fon Hagemeisteram, kurš gan simpatizēja saviem zemniekiem, bet vienlaikus bija “īsts barons” ar visām augstas kārtas kungam piemītošām cilvēciskām vājībām.
Tā kā vēsturisku ziņu par Mārci Sārumu saglabājies ļoti maz, ritinot sava varoņa dzīvesstāstu, autorei nācies likt lietā gan plašās zināšanas 19. gadsimta kultūrvēsturē, gan iztēli. Romāna notikumi atklājas caur vīzijām, kuras Sārums skata smagas slimības laikā; šais redzējumos viņš sastopas ar saviem priekštečiem – atklājas pagātnes notikumi, Vidzemē ierodas un apmetas sena lībiešu dzimta, no jauna risinās senču dramatiskie dzīves un attiecību stāsti, no jauna Mārcis sastop savas dzīves liktenīgās kaislības – gan amata mākslas, gan vairāku sieviešu veidolā… Dziļi tikumiskā, brāļu draudzes tradīcijās audzinātā vīrieša sastapšanās ar dzīves realitāti bijusi skarba, tomēr stiprākas par nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, trūkumu un līdzcilvēku skaudību vienmēr bijušas alkas izdzīvot, cīnīties, paturēt prātā savu mērķi un galu galā pacelties augstumos – “Dieva riekšavā”, kas minēta grāmatas nosaukumā.
Saglabājusies liecība, ka Mārcis Sārums vēlējies, lai viņa kapa krustu greznotu uzraksts: ,,Pēdējais Vidzemes lībietis”. Šī vēlēšanās tikusi izpildīta.
Pieejama arī e-grāmata.
