Lasīšanas laiks: 3 min
Cēsu 810 gadu jubilejas svētki, kas notiks no 22.jūlija līdz 24.jūlijam, būs krāšņi un unikāli ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem. Tas būs nacionāla mēroga kultūras pasākums, kura tapšanā roku varēs pielikt ikkatrs cēsnieks, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
Trešdien, 6.aprīlī, notika īpaša konference Kultūras ministrijā, kurā svētku rīkotāji iepazīstināja ar pasākumu programmu, kas priecēs cēsniekus un pilsētas viesus jūlija nogalē.
Cēsu Kultūras un tūrisma centra vadītāja vietniece Ilona Asare norādīja, ka svētki ir īpaši, jo visa to organizēšana uzticēta tieši Cēsu radošajām personībām, kuras savukārt rūpējas, lai to tapšanā tiktu izmantots tieši agrāko un esošo cēsnieku radošais potenciāls.
“Svētki būs īpaši ar to plašo programmu, kurā ikviens varēs ne tikai atrast kaut ko sev tīkamu un zināmu, bet arī atklāt ko jaunu un iepriekš nepiedzīvotu – uz piecām skatuvēm notiekot visdažādākajam performancēm,” klāstīja Asare.
Pēc “Cēsis 810” jubilejas lielkoncerta muzikālā vadītāja Jura Vaivoda teiktā, diez vai Latvijā esot vēl kāds novads, kam būtu tik bagāts kultūras mantojums, kā Cēsīm. Viņš ieskicēja koncerta programmu, kurā varēs dzirdēt gan Jāņa Cimzes apdarinātās dziesmas, gan fragmentu no operas “Baņuta”. “Visi skaņdarbi būs spilgti un unikāli,” stāstīja lielkoncerta muzikālais vadītājs.
Komponists Rihards Zaļupe, kurš īpaši lielajam “Cēsis 810” salūtam sakomponējis skaņdarbu, kurā ietverta Cēsu vēsture līdz mūsdienām, sacīja, ka īpašu gandarījumu par darbu sniedzot tas, ka skaņdarbs turpināsies kā jubilejas mantojums, kurā piedalījies ne tikai Cēsu Pils koris, bet arī Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mūziķi, soliste Ieva Kerēvica un saksofonists Oskars Petrauskis.
Festivāla “Fono Cēsis” veidotājs Jānis Sildniks noradīja, ka debijas koncerts pērn kļuvis par vienu no vasaras apspriestākajiem pasākumiem sociālajos tīklos. “Šajā vasarā mēs ceram spert plašu soli uz priekšu. Mēs vairs nerīkosim lielkoncertu. Mēs rīkosim festivālu. Cēsis kļūs par pirmo pilsētu, kurai ir pašai savs rokfestivāls. Teju pilsētas centrā un bez maksas,” uzsvēra Sildniks. Arī šogad norisināšoties pasākuma video translācija, ko varēšot vērot tiešsaistē.
Ritma svētku rīkotājs Dzintars Vīksna visus preses konferences dalībniekus iesaistīja improvizētā bungu aplī, pastāstot, ka līdzīga iekļaušana paredzēta arī “Cēsis 810” svētkos, kuru galvenais uzdevums būs parādīt dažādus elementus – no Brazīlijas un Āfrikas ritmiem līdz stepa dejai – kā arī iepazīstināt un iedrošināt svētku apmeklētājus pievienoties.
Gastronomiskā māksliniece un TV personība Gundega Skudriņa akcentēja, ka viņas pārziņā esošais Cēsu Pils laukums apvienos gan gastronomijas, gan mūzikas un citu kultūras jomu paņēmienus, lai padarītu šo svētku sadaļu tik tiešām iekļaujošu un neaizmirstamu katram apmeklētājam.
“Pavāri ir fantastiski mākslinieki, kuri diriģē orķestri. Cēsu svētkos darbosies astoņi nozares profesionāļi, kuri visi ir saistīti ar Cēsīm. Un varu apsolīt – tādas performances, kādas būs Cēsīs, citviet nebūs redzētas,” klāstīja Skudriņa, kura noslēdza preses konferenci, iesaistot tās dalībniekus īpašas Cēsu tortes dekorēšanā un sniedzot nelielu ieskatu tajā, kādi neparasti gastronomiski pārsteigumi sagaidīs cēsniekus un pilsētas viesus 22.-24.jūlijā.
Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks.
Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Jau kopš 19.gadsimta beigām Cēsis pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs, un arī šobrīd pilsētas kultūras un mākslas ambīcijas izskan visas valsts mērogā. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts apkopojums pērn Cēsis ierindoja kā labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība bijusi balstīta tieši kultūrā.
