Lai gan Latvijā pašlaik nav precīzu datu par cilvēkiem, kuri saskārušies ar alerģijām, ir zināms, ka šobrīd ir vismaz 65 000 astmas pacientu. Kā konstatēt alerģijas, kā tās novērst, ārstēt un nesajaukt ar iesnām vai kārtējo vīrusu, savos viedokļos BENU Akadēmijas ietvaros dalījās pulmonologs Viesturs Šiliņš, ģimenes ārste Ludmila Terjājeva un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.
Alerģijas sezonalitāte
Pavasaris ir laiks, kad cilvēki ar alerģijām saskaras visbiežāk, taču eksperti ir vienisprātis, ka arī visa pārējā gada laikā netrūkst alergēnu, ar kuriem mēs ikdienā saskaramies.
Farmaceita asistente Zanda Ozoliņa atzīst, ka, lai gan alerģijām pastāv zināma sezonalitāte, apmeklētāji pēc padoma alerģiju gadījumos aptiekā vēršas visu gadu. Pavasarī tās ir vairāk elpceļu alerģijas un alerģijas no insektu kodumiem, taču gada laikā netrūkst arī tādu klientu, kas vēršas pēc palīdzības uztura, īpaši augļu, vai putekļu izraisītu alerģiju dēļ, kā arī saskaroties ar citiem izplatītiem alergēniem.
Kā nesajaukt iesnas ar alerģiju
Pulmonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka alerģiju izraisītāji var būt ļoti dažādi, un atzīst, ka alerģiskiem cilvēkiem nevajadzētu uzturēties telpās, kur ir pārāk sauss gaiss, jāņem vērā, ka alerģiskas reakcijas var būt uz mājdzīvniekiem, kā arī uzturu. V. Šiliņš gan atzīst, ka cilvēkiem bieži ir tendence jaukt alerģiju ar iesnām, saaukstēšanos vai kādu vīrusu.
L. Terjājeva skaidro, ka saaukstēšanos raksturo paaugstināta temperatūra, arī tas, ka iesnu izdalījumu saturs atšķiras no tādiem, kas raksturīgi alerģiju gadījumos, kā arī alerģiska reakcija ir ilgstošāka nekā saaukstēšanās gadījumā, kad salīdzinoši ātri sākas un beidzas.
“Alerģiju simptomi ir izteikti, un tiem var būt nopietnas komplikācijas. Pēkšņs elpas trūkums, pietūkušas lūpas, aizpampušas acis, nieze pa visu ķermeni un citi cilvēka sejā pamanāmi, izteikti simptomi nozīmē to, ka nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības. Tiem, kas jau ir saskārušies ar alerģisku reakciju, būtu labi ņemt līdzi kādu līdzekli, kas ļauj nekavējoties risināt šo problēmu,” skaidro L. Terjājeva.
Kas jāņem vērā astmas pacientiem?
Runājot par astmu un astmas pacientiem, V. Šiliņš atzīst, ka pašlaik ir pieejama plaša informācija par ārstniecības iespējām un astmas pacienti ir informēti. Vienlaikus gan viņš norāda, ka astmas pacientiem būtu ieteicams 2-3 reizes gadā apmeklēt ārstu, lai pārbaudītu, kā lietotie medikamenti palīdz un vai nav kaut kas jāmaina, lai panāktu to, ka mazākā iespējamā medikamentu deva nodrošina labu dzīves kvalitāti.
Kā cīnīties?
Z. Ozoliņa atzīst, ka alerģiju gadījumos ir būtiski nošķirt medikamentus, kas cīnās ar cēloņiem, un tādus, kas nepieciešami seku novēršanai. “Katrs gadījums ir jāizvērtē. Ir gadījumi, kad varam palīdzēt ar aptiekā pieejamajiem līdzekļiem, kā arī gadījumi, kad iesakām vērsties pie ārsta. Dažkārt palīdzēs aerosols vai ziede, dažkārt ar šādiem līdzekļiem nebūs pietiekoši,” norāda Z. Ozoliņa.
Diskusijas laikā eksperti arī norādīja, ka, novēršot alerģiju radītās sekas, ir ļoti būtiski ņemt vērā ārstniecības līdzekļu lietošanas nosacījumus, lai nepareiza medikamentu lietošana neizraisītu blaknes, kā arī aicināja ikvienu, kas saskaras ar alerģiju, nenodarboties ar pašārstēšanos, bet doties pie speciālista.
Lai ikdienā izvairītos no alerģijām, Z. Ozoliņa ieteica atbilstoši gatavoties sezonai, iekārtot mājas tā, lai tur veidotos pēc iespējas mazāk putekļu, un vasarā lietot pretodu līdzekļus, lai izvairītos no insektu kodumu radītām alerģiskām reakcijām. Arī V. Šiliņš norādīja, ka jāseko līdzi tam, lai telpās, kur uzturamies, nebūtu pārāk sauss gaiss, savukārt bērniem ir ieteicams izvairīties no saskarsmes ar mājdzīvniekiem, ja pašu mājās tādu nav, kā arī atzīmēja, ka viena no iedarbīgām palīgmetodēm astmas gadījumā ir elpošanas vingrinājumi.
