Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” studija “Skaistuma pasaule” ir vieta, kur top rotas, tērpi, aksesuāri, interjera un dizaina lietas, dāvanas, apsveikuma kartiņas un rotaļlietas. Studijā nodarbības vada Lita Feldmane – valmieriete, aktīvā dzīvesveida piekritēja, bet galvenokārt skolotāja, kura dara darbu, kas pašai patīk.
Lita mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātē Prečzinības un tirdzniecības organizācijas zinības. Strādājusi Jauno tehniķu namā, kuru vēlāk pievienoja Valmieras Jaunatnes centram “Vinda”. Tā sākās Litas ceļš uz darbu, kas viņai sagādā prieku.
Šķiet diezgan netipiski – no tirdzniecības pāriet uz pedagoģiju. “Aizgāju uz konsultāciju pie astrologa, jo jutu, ka neesmu tajā vietā, kur man vajadzētu būt. Konsultācijā astrologs pateica, ka man nauda jāpelna ar savu hobiju. Tā kā man patīk rokdarbi un šūšana, ideja par vēlamo darbu bija gatava,” stāsta Lita.
Darbs “Vindas” “Skaistuma pasaulē” Litai sācies ar jaunāko modes tendenci – Bārbiju kleitām, kuras gribēja visas pulciņa meitenes. “Patiesībā leļļu tērpus šūt ir krietni grūtāk nekā tos, kas paredzēti cilvēkiem,” atzīst Lita.
Modes tendences un pieprasījums regulāri mainās – te modē parādās pērļošana, te sveču liešana, te dekupāža -, tāpēc Litai jāapgūst arvien jaunas prasmes un jāseko līdzi izmaiņām. Šobrīd meitenes ļoti vēlas gatavot dažādas rotas no ziediem un filca. Bērni un jaunieši ierosina arī savas idejas jaunu darbiņu veidošanai – vienai studijas meitenei vienmēr esot līdzi žurnāls, kurā pamanīta kāda laba ideja. Idejas Lita ar savām audzēknēm smeļas, arī apmeklējot tirdziņus un izstādes galerijā “Laipa” un Valmieras muzejā.
Šobrīd “Skaistuma pasaulē” darbojas 49 meitenes un viens zēns.
“Zēniem šūšana ar šujmašīnu padodas labāk nekā meitenēm. Galu galā, dizaineru vidū ir arī daudz vīriešu,”
stāsta Lita.
Tomēr bērni un jaunieši nodarbībās pie Litas iemācās ne tikai rokdarbu darināšanu. Lita bērniem sniedz arī padomus, kas viņiem noderēs turpmāk dzīvē.
“Šajā pulciņā galvenais ir palīdzēt otram. Apvainot vienam otru šeit neļauju.
Bērnus vajag arī stimulēt palīdzēt otram. Kad kāds bērns bez priekšā teikšanas pats palīdz otram, piemēram, ievērt diegu adatā, es viņam par to iedodu konfekti vai kā citādi uzslavēju. Tāpat ļoti svarīga ir kārtības uzturēšana klasē. To, kas nokritis zemē, ir jāpaceļ.”
Lita atzīst, ka bērni nodarbībās ir ļoti dažādi.
“Ir bērni, kuri visu laiku jautā skolotājai palīdzību un rāda, ko paveikuši, bet ir tādi, kuri ir klusāki un strādā savā nodabā, varbūt pat baidās ko pajautāt, ja skolotāja aizņemta. Man šādi bērni ir jāpamana un jāpievērš uzmanība arī viņiem.
Piemēram, Valmieras Novada fonda Jauniešu Ideju Laboratorijas pārstāve Gundega Siliņa ir manas studijas audzēkne, kura savulaik bija ļoti klusa meitene. Bet tagad – viens no aktīvākajiem jauniešiem pilsētā. Ļoti ceru, ka tur ir arī mans nopelns.”
Brīvajā laikā Litas aizraušanās ir aktivitātes dabā – nūjošana, riteņbraukšana, slēpošana, taču vislielākā kaislība ir pērn iepazītais spīdmintons: “Visu mūžu esmu gribējusi spēlēt tenisu, bet tā arī netiku atradusi sev domubiedrus, ar kuriem varētu kopā uzspēlēt. Pamēģināju spīdmintonu un iepatikās.”
Spīdmintona aktivitātes ar STK “Zaļā Pēda” un spīdmintonistes Santas Paegles atbalstu Lita realizējusi arī “Vindā”- gan vasaras radošajās darbnīcās, gan pērn oktobrī, kad Helovīna svētkos izmēģināts arī blackminton – spīdmintona spēle tumsā ar tumsā spīdošu inventāru.
Lita norāda, ka
skolotāja darbā vissvarīgāk ir izprast bērnu – nevis uzspiest savu vai pilnīgi piekāpties, bet sarunāt tā, lai abiem labi. Visu vajag darīt ar labestību.
