Lasīšanas laiks: 5 min
Aicinām uz izbraukuma konsultāciju Smiltenē trešdien, 29.aprīlī!
Pieraksts pa tālruni 67374747, www.venucentrs.lv.
Paplašinātas un izspiedušās kāju vēnas ir ļoti izplatīta saslimšana pasaulē un izņēmums nav arī Latvija. Kāju vēnu problēmas skar aptuveni 1/3 daļu pusmūža cilvēku. Saslimšanas izpausmes var būt visdažādākās: no viegliem bezsimptomu kosmētiskiem defektiem līdz plašām, dziļām, inficētām kāju čūlām, kuras pavada stipras sāpes un ievērojams dzīves kvalitātes kritums.
Tautā nereti ir uzskats, ka kāju vēnu slimība nav ārstējama un ja jau nav ārstējama, tad nav vērts tērēt laiku un līdzekļus, labāk ciest un nedarīt neko. Diemžēl mūsu sabiedrībā šāda attieksme ir samērā plaši izplatīta un rezultāts ir galēji smaga, ielaista slimība ar no tā izrietošām sekām. No hroniskām sāpēm sirgstošs cilvēks kļūst par apgrūtinājumu līdzcilvēkiem, cieš no garīgās veselības traucējumiem – depresijas.
Raksta mērķis ir informēt potenciālos pacientus un primārās medicīnas aprūpes speciālistus par slimības būtību, attīstības stadijām un attiecīgi veicamiem profilakses un mūsdienīgiem ārstēšanas pasākumiem.
Venozā sistēma kājās sastāv no dziļajām un zemādas jeb virspusējām vēnām, kuras savieno transfasciālās jeb perforantās vēnas. Pa kāju dziļajām vēnām uz sirdi plūst 85 – 90% asiņu pa zemādas vēnām attiecīgi pārējais asiņu apjoms. Lielākās un svarīgākās zemādas vēnas ir lielā zemādas vēna jeb v.saphena magna un mazā zemādas vēna jeb v.saphena parva.
Visbiežāk hroniskas venozas saslimšanas pamatā ir nefunkcionējoši vārstulīši zemādas vēnās, kuri ir vainojami pie venozo asiņu atpakaļplūsmas jeb refluksa. Cilvēkam atrodoties stāvus, asinīm, kas pa vēnām plūst uz sirdi, jāpārvar zemes gravitācijas spēks. Ja vēnu vārstulītes ir bojātas, asinis tek pretējā virzienā un rada nefizioloģiski augstu spiedienu zemāk, tā rezultātā vēnas paplašinās un tiek traucēta normālu audu vielmaiņu. Sākotnējās slimības stadijās, kad vēl nav izteiktu klīnisko simptomu, venozo asiņu atpakaļplūsmu var noteikt ar ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Precīzi nosakot slimās vēnas posmu, ķirurgam ir iespējams plānot efektīgāko ārstēšanu, kas ne vienmēr nozīmē operāciju. Agrīni diagnosticētai, klīniski maznozīmīgai saslimšanai nereti pietiek ar pareizi veiktiem profilakses pasākumiem, kas ilgtermiņā varētu palēnināt vai pilnībā apturēt slimības tālāko attīstību.
Vēnu slimības daudzveidīgās izpausmes nereti apgrūtina tās savlaicīgu atklāšanu. Uzmanīgiem aicinātu būt cilvēkiem, kuri pamanījuši, ka kājas vakaros kļuvušas smagas, piepampst, apakšstilbu āda kļuvusi plānāka, jūtīgāka un izmainījusies tās krāsa. Šīs pazīmes varētu liecināt par jau noritošu slimību, ko medicīnas valodā sauc par hronisku vēnu mazspēju. Šajā slimības stadijā vēnu speciālista palīdzība ir ļoti būtiska, jo neārstētos gadījumos var attīstīties grūti dzīstošas trofiskas kāju čūlas. Vēnu slimībām nav raksturīgas sāpes augšstilbos vai pa kāju ārējām virsmām, tirpšana un pēdu salšana. Šādas sūdzības vairāk liek domāt par arteriāla vai neiroloģiska rakstura saslimšanu.
Subjektīvās pacientu sūdzības parasti tieši saistītas ar klīniskās izpausmes smagumu, taču mēdz būt arī gadījumi, kad izteiktas sūdzības pavada nenozīmīga klīniskā atradne un otrādi.
Ultrasonogrāfijas izmeklējums ir flebologa konsultācijas neatņemama sastāvdaļa, jo pirmās vizītes laikā ļauj precīzi noteikt slimo vēnu robežas un plānot ārstēšanu. Atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa, vēnu anatomiskās lokalizācijas, izmēra un bojātās vēnas segmenta garuma var tikt izvēlēts turpmākais ārstēšanas plāns. Moderna vēnu ārstēšana sastāv no dažādām, nereti kombinētām metodēm – kompresijas terapija, medikamentoza terapija, skleroterapija, operācija.
Galvenā ārstēšanas metode vēnu saslimšanas gadījumā ir kompresijas terapija, kas ir arī neatņemama venozo slimību profilakses pasākumu sastāvdaļa. Šī ārstēšanas metode pielietojama ļoti plaši. Grūtniecības laikā vēnu saslimšanas risks ievērojami pieaug, lai to mazinātu, jālieto kompresijas terapija. Vislabāk un pareizāk ir, ja piemērotāko kompresijas materiālu piemeklē un nozīmē speciālists, kurš specializējies vēnu izmeklēšanā un ārstēšanā.
Nereti cilvēki ķirurģisku ārstēšanu vai skleroterapiju izvēlas, lai uzlabotu kāju kosmētiku, tas ir, atbrīvotos no neglītām paplašinātām vēnām. Ja vēnu slimība ir ielaista, tad ķirurģija ir neizbēgama, jo ar konservatīvu terapiju nav iespējams panākt vēlamo efektu.
Vēnu ķirurģija pēdējos gados ir piedzīvojusi lēcienveida attīstību, asiņainās un traumatiskās operācijas atstājot vēsturē, dodot priekšroku mazinvazīvām, endoluminālām operācijām, kuru laikā slimie vēnu segmenti netiek izrauti, bet slēgti no iekšpuses ar lāzera radītu termisku enerģiju. Vēnu lāzerķirurģijas metode izceļas ar augstu efektivitāti, zemu recidīvu risku un minimālu traumatismu, tādēļ pacienti pēc kvalitatīvi veiktas operācijas, praktiski uzreiz atgriežas ierastajā dzīves ritmā. Kā viena no lielākajām operācijas priekšrocībām jāmin tas, ka operācijas laikā ķirurģijai tiek pakļauti tikai slimie vēnu segmenti, veselos atstājot neskartus. Cilvēka turpmākās dzīves laikā, nepieciešamības gadījumā veselie vēnu posmi var tikt izmantoti sirds un citu asinsvadu šuntēšanas operācijām. Lāzeroperāciju veic lokālā anestēzijā, kam ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar vispārēju vai spinālu anestēziju.
Neviena no zināmajām ārstēšanas metodēm nedod 100% garantiju, ka nākotnē neradīsies jauni, slimi vēnu posmi. Līdzīgi kā stomatologs, salabojot vienu zobu, nedod garantiju, ka citi zobi pēc šīs manipulācijas nebojāsies, arī flebologs, izoperējot slimo vēnu segmentu, nevar dot garantiju, ka, slimībai progresējot, neparādīsies jauni vēnu mezgli līdz šim veselajās vēnās. Tomēr, veicot mūsdienīgu, maz invazīvu vēnu ārstēšanu un izpildot ārsta dotās rekomendācijas, ir iespējams izvairīties no slimības tālākas progresēšanas un recidīvu attīstības, kas arī ir ārsta – flebologa un pacienta kopīgs uzdevums.
Gaidīsim uz izbraukuma konsultācijām Smiltenē! Ar cieņu, Dr. Rets Vīgants
Zvaniet, lai pierakstītos uz maksas konsultāciju!
67374747, 67315316
