Lasīšanas laiks: 6 min
Katrs dzīves gads un arī katrs bērns sievietei kaut ko dod un kaut ko atņem. Pat vislaimīgākās
mātes reizēm nopūšas, raugoties spogulī un atceroties, kāds bija viņu augums pirms grūtniecības. Ir arī citas izmaiņas – tādas, kas spogulī nav redzamas un paliek nemanāmas apkārtējiem, tomēr ir traucējošas. „Dzīves laikā savu struktūru maina visi organisma audi, it īpaši āda un gļotādas. Arī maksts gļotādas audi zaudē tvirtumu un tonusu,” stāsta Lāzermedicīnas klīnikas ginekoloģe Daiga Baranovska.
„To veicina gan novecošanas process, kurš skar ikvienu sievieti, gan arī izmaiņas, ko maksts lokālajā anatomijā rada dzemdības.”
Kā šīs izmaiņas, kuras pēc dzemdībām it kā ir fizioloģiskas un dabiskas, var bojāt dzīves kvalitāti?
Jebkurā gadījumā sievietei pēc dzemdībām maksts anatomiski ir savādāka nekā tai, kura nav dzemdējusi. Jo vairāk dzemdību un jo lielāks ir bērna svars dzimšanas brīdī, jo lielākas ir maksts lokālās izmaiņas, kas saistītas ar gļotādas izstiepšanos un nepietiekamu savilkšanos atpakaļ. Tās traucē lielai daļai sieviešu, kurām bijušas dabiskas dzemdības. Maksts paplašināšanās neļauj gūt tikpat pilnvērtīgu seksuālo apmierinājumu kā agrāk, kā arī var veidoties urīna nesaturēšanas problēmas, nepietiekama maksts ieejas slēgšanās.
Kā maksts anatomisko izmaiņu rezultātā veidojas urīna nesaturēšana?
To rezultātā var mainīties arī urīnkanāla novietojums un līdz ar to sievietei sāk traucēt neliela sākotnēja urīna nesaturēšana. Veicot ginekoloģisko izmeklēšanu, ārsts nekādas būtiskas anatomiskas izmaiņas neatrod un varbūt viņam neienāk prātā uzdot pacientei jautājumu par urīna nesaturēšanu, bet viņa pati par to nerunā.
Kādu ārstēšanu var piedāvāt šādā situācijā?
Līdz šim gadiem ilgi varējām ieteikt galvenokārt divus risinājumus – vingrinājumus vai operāciju. Starpenes muskulatūras vingrinājumus pēc Dr. Arnolda Kegela sistēmas veic, jau sākot ar pirmajām pēcdzemdību dienām un turpina, cik nu ilgi pietiek laika un vēlēšanās. Smagākos gadījumos, kad jau ir tā saucamais maksts noslīdējums un nopietnas ar to saistītas urīna nesaturēšanas problēmas, vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Taču šobrīd varam piedāvāt procedūras, kas pazīstamas ar nosaukumu FemiLift – maksts gļotādas lāzertonizēšanu (angliskais nosaukums – laser vaginal thightening).
FemiLift procedūra sievietēm
Cik nopietnām urīna nesaturēšanas stadijām šī metode ir paredzēta?
Procedūras ir efektīvas, ja urīna nesaturēšana ir sākotnējā stadijā, kad ķirurģisko iejaukšanos ārsti vēl atzīst par pāragru, taču sievietei ir zināmas problēmas, kas varbūt vēl nav izteikti traucējošas, tomēr noteiktās situācijās pasliktina dzīves kvalitāti, piemēram, dažas urīna pilītes noplūst fiziskas slodzes laikā – dejošanas, aerobikas, skriešanas vai tamlīdzīgās nodarbībās. Tas pats var notikt smejoties, šķaudot vai klepojot. Šīs procedūras noteikti nebūs piemērotas tām sievietēm, kurām ginekologs vai urologs jau ir stingri ieteicis operatīvu ārstēšanu.
Cik ilgam laikam pēc dzemdībām jāpaiet, lai varētu sākt domāt par FemiLift procedūrām?
Pirmajās nedēļās pēc dzemdībām lielākajai daļai sieviešu var būt viegla urīna nesaturēšana, kas pēc tam pāriet. Mēs iesakām nogaidīt 3 – 6 mēnešus pēc dzemdībām, jo organismam ir vajadzīgs laiks, lai fizioloģiski atkoptos pēc grūtniecības un dzemdību radītajām izmaiņām. Pēc tam jau iespējams objektīvāk novērtēt situāciju. FemiLift procedūru var veikt arī tad, ja dzemdības bijušas pirms vairākiem gadiem.
Kā ar minētajām maksts gļotādas izmaiņām ir saistīts sievietes seksuālais apmierinājums?
Kad maksts ir paplašinājusies, atslābusi un gļotāda vairs nav tik tvirta un stingra kā pirms grūtniecības un dzemdībām, arī seksuālais apmierinājums var nebūt pietiekams. Šī ir otra joma, kur var palīdzēt FemiLift procedūras. Tonizējot maksts gļotādu, sievietei nosacīti var atjaunot iepriekšējās sajūtas, līdz ar to arī partneris gūst labāku apmierinājumu un ģimene ir laimīgāka visās savās attiecību izpausmēs, tostarp arī intīmajā jomā.
Vai FemiLift procedūras var palīdzēt arī sievietēm, kurām jau iestājusies menopauze?
Saskaņā ar sākotnējo šīs tehnoloģiju autoru un ieviesēju uzstādījumu metode bija adresēta tikai reproduktīvā vecuma sievietēm, bet šobrīd tiek atzīts, ka pacientu loku iespējams nedaudz paplašināt un FemiLift procedūras var veikt arī sievietēm agrīnā menopauzē – pirmo piecu gadu laikā pēc menopauzes iestāšanās un it īpaši tad, ja viņas saņem menopauzes hormonu terapiju. Var būt tā, ka reproduktīvajā vecumā sūdzības nav bijušas, bet tās parādās, kad iestājas menopauze un mainoties hormonālajam fonam, elastīna un kolagēna šķiedru novecošanas process kļūst daudz straujāks. Ja sūdzības ir, bet operācijai pagaidām nav pamata, tad šis varētu būt starpstāvoklis, kad ar FemiLift procedūru palīdzību var mēģināt novecošanas procesu nedaudz palēnināt, uzlabot sievietes pašsajūtu, novērst sākotnējos simptomus un attālināt nopietnāku iejaukšanos. Pirms procedūru plānošanas noteikti nepieciešama profesionāla konsultācija, jo ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai šī metode būs atbilstoša un piemērota vai tomēr jādomā par kādu citu ārstēšanu.
Kāds ir procedūras iedarbības mehānisms un kā tā notiek?
Izmantojot CO2 lāzeru, ar daudziem impulsiem sašauj gļotādā esošās pārstieptās kolagēna šķiedras, notiek lokāla audu uzkarsēšana, un rezultātā šķiedras atkal atgūst spēju savilkties un maksts gļotāda tonizējas, kļūst stingrāka, biezāka, tvirtāka.
FemiLift ir ambulatora procedūra, kas notiek ginekologa kabinetā un ilgst 15 – 20 minūtes. Nav vajadzīga ne operāciju zāle, ne anestēzija. Procedūra ir nesāpīga un pēc tās sieviete var turpināt savas ikdienas gaitas.
Kādos gadījumos šīs procedūras nedrīkst veikt?
Tās nav vēlamas mēnešreižu laikā. Procedūras neveic arī grūtniecības periodā vai tad, ja ir aizdomas par kādu akūtu dzimumorgānu infekciju – tā vispirms jāizārstē. Neiesakām šo metodi, ja ir pierādīta onkoloģiska diagnoze vai aizdomas par tādu. Šķērslis procedūru veikšanai nav ne hormonālās kontracepcijas lietošana, ne bērniņa barošana ar krūti, ne smēķēšana, ne palielināts svars vai iekšķīgas slimības, jo procedūra ir lokāla, tai nav sistēmiskas ietekmes uz citām jomām. Jebkurā gadījumā vispirms notiek ginekologa konsultācija, lai izsvērtu visus “par” un “pret”.
Cik procedūru nepieciešams, lai sasniegtu vajadzīgo efektu?
Standarta ieteikums ir ārstēšanas kurss, kas sastāv no trim procedūrām, ko veic ar 4 – 6 nedēļu intervālu, un pēc tam var sagaidīt maksimālo rezultātu. No savas pieredzes secinu, ka nepārprotams un jūtams uzlabojums pacientēm ir jau pēc otrās procedūras. Ārvalstu kolēģi, kuri šo metodi praktizē ilgāk nekā mēs, ziņo arī par gadījumiem, kad sievietes jau pēc vienas procedūras jūtas sasniegušas pietiekamu uzlabojumu. Mēs rēķināmies ar tehnoloģijas autoru ieteikumu, kas paredz trīs procedūru kursu, lai gan neapšaubāmi pastāv varbūtība, ka arī ar vienu vai divām procedūrām efekts ir pietiekams un sieviete saprot, ka vairāk nav nepieciešams. Pasaulē secināts, ka pēc trīs procedūru cikla efekts caurmērā saglabājas divus gadus. Ja sūdzības sāk atkal atjaunoties, ārstēšanu var atkārtot. Vai tā būs viena procedūra vai atkal visas trīs – to izlems ārsts kopā ar pacienti.
