Lasīšanas laiks: 2 min
Straujiem soļiem tuvojoties pavasarim, un gaisam lēnām sasilstot, palēnām noslēdzas arī – zemledus makšķerēšanas sezona. Par spīti neizteiksmīgajai ziemai, zemledus makšķerēšanas entuziasti bez copes šogad gan nepalika.
Nezinātājiem varbūt liksies, ka ūdens tilpnēs ledus pietiekamu biezumu šoziem tā arī nesasniedza, bet patiesībā, lielākajā Latvijas daļā, izņemot upes, ūdenstilpnes vismaz uz laiku bija aizsalušas. Visbiezākais ledus, kā ierasts, ir novērots Latgales pusē, bet plānākais – Kurzemē, kur šajā sezonā neiztika arī bez letāliem gadījumiem.
Pretēji Kurzemei, Vidzemes reģiona ugunsdzēsējiem šajā sezona nav bijis jādodas glābt nevienu ledū ielūzušu makšķernieku. Tam ir vairāki iemesli, bet kā vienu var minēt bļitkotāju drošības ekipējumu – peldošos kombinezonus un āķus. Šis inventārs gadu gaitā ir kļuvis arvien labāks un dzīvībai noderīgāks.
Arī paši zemledus makšķernieki sākuši novērtēt drošības ekipējuma nozīmīgumu un iegādājas to arvien biežāk.
Tas savukārt sekmējis to, ka no ūdens šie makšķernieki tiek ārā pašu spēkiem, un glābēju palīdzība nav vajadzīga.
Pēdējos gados ir novērota Latvijas zemledus makšķernieku interese par makšķerēšanas iespējām Igaunijā, precīzāk, Pērnavas līcī un Peipusa ezerā. Portālam “Valmieras Ziņas” savu komentāru par šo procesu sniedza pieredzējušais makšķernieks Atis Lokmanis, kurš ar makšķerēšanu nodarbojas kā ziemā, tā vasarā.
Tam, ka latvieši brauc copē uz Igauniju, Atis min vairākus iemeslus, viens no galvenajiem – ķeras vairāk zivis.
Turklāt, Igaunijā esot iespēja noķertās zivis nodot, un savelkot bilanci starp izmaksām (benzīns, nakšņošana, ēdiens) un ieņēmumiem (ietirgotās zivis), sanākot pat nopelnīt. Atis neslēpj, ka dažreiz šīs zivis nodod arī zivju iepircējiem no Rīgas, jo viņi piedāvā labāku cenu.
Kā vēl vienu plusu makšķerēšanai Igaunijā Atis min to, ka šī joma kaimiņzemē esot sakārtotāka.
Ja, piemēram, Latvijā ir jāpērk makšķernieka gada karte visur atsevišķi, tad Igaunijā, nopērk vienu gada karti un tā ir derīga visās ūdens tilpnes, un tas sanāk lētāk. Arī Igaunijas glābēji esot ļoti operatīvi. Pirms pāris gadiem, esot sanācis tā, ka, bļitkojot Pērnavas līcī, ledus gabals, uz kura Atis makšķerēja, atlūza no krasta un viņu iepūta jūrā. Pateicoties operatīvajam glābēju darbam, viss esot beidzies laimīgi.
Pēdējos gados viena no lielākajām problēmām ir tāda, ka gan zemledus, gan vasaras perioda makšķernieki neievēro makšķerēšanas noteikumus, galvenokārt jau minimālos izmērus zivīm, kādas drīkst paturēt.
Bieži vērojama prakse, ka atpakaļ ūdenī netiek laistas neizaugušas zivis, bet pēc tam makšķernieki paši ir nobažījušies par to, ka ūdens tilpnēs ir maz zivju un jābrauc makšķerēt citur.
Katram makšķerniekam, pirms došanās copē, vajadzētu atsvaidzināt atmiņā makšķerēšanas noteikumus un tos arī ievērot.
